Ceļi balti, ceļi plati, ck vien tālu veras skati.
Ceļi balti, ceļi plati,
Cik vien tālu veras skati.
Krustcelēs stāv zemnieks sīks,
Ne vairs sauc, bet knapi pīkst.
Iet pa labi – zaudē zirgu,
Kreisais – draud ar rietumtirgu.
Taisni iesi – cirps kā aitu,
Atpakaļ nav brīv slēgt gaitu.
Paliec sveika, zemniekdzīve!
Slavēta lai tautas brīve!
Latvju ceļš ved purvā iekšā,
Tad uz Pleskavu, uz priekšu!
Savu laiku sējām graudus,
Bet par tiem tik nāca raudas.
Maizei neder tie pavisam
Lētāk vest no valstīm citām.
Sākām ar tiem lopus barot,
Bet joprojām nācās karot.
Kam tā mūsu pašu gaļa?
Rietumkuģiem ceļi vaļā.
Zemnieks prasa savu tiesu,
Apnīk rādīt pliku miesu.
Pieci santīmi par pienu,
Neapausi kāju vienu.
Problēmu tik daudz kā ellē,
Kamēr prātā metas mellie –
Nevajag ne art, ne ecēt,
Vieglāk tarbu uzmest plecā.
Ņemiet kredītus tak aši!
Saimniekot var zemē plaši.
Subsīdijas sola vīri,
Nejēdzot par zemniekdzīvi.
Zemnieks lēnām slāj uz banku,
Bet tam aizpildīt liek blanku:
Garantu dod trīsreiz lielu,
Tad ar latiem bruģē ielu!
Graudus atstāsim uz lauka,
Pienu liesim cūku traukā.
Ierausim vēl pāris krutkas,
Snaudīsim pie suņu butkas…
Rasma Urtāne, rēzekniete
Skatiens jauks tur lauku ainās,
Dzimtene, nu kas tev vainas:
Apkārt krūmi, meži, koki,
Šur tur redzami pat lopi.
Līdzās paradīzei esam,
Visu stiepjam, velkam, nesam,
Brīžam traktors tā kā rūktu,
Ja tik benzīns nepietrūktu.
Lopiņi pa mežu staigā,
Raugoties viens otram vaigā:
Kur tad ēšanreizes laiki?
Nekūp katlos gardie tvaiki.
Kungi direktīvas sūta,
Brīžiem acīs miglu pūta:
Stāsta – viss drīz būšot labi,
Ko tu, zemnieciņ, tur klabi?
Tā kā pietiktu mums gausties,
Jāsāk pašiem augšup rausties!
Jāsāk kungus ņemt aiz krāga:
Kur tad paliek dotie vārdi?
Kungi dievojas un sola:
Būs jums vistas, būs jums olas!
Kas jums, mīļie, tagad ticēs?
Tagad tik ar dakšām vicos.
Un ja melos visu teikto
Uzskatīsiet jūs par veiktu,
Tad gan jūsu ērtie krēsli
Sabruks tur, kur daudz ir mēslu.
L.Skarbulis
