Rakstīt šo rakstu avīzei mani rosināja kāda Jelgavas skolotāja. Viņa bija sašutusi par katoļu baznīcas organizētajiem kapusvētkiem Meža kapos.
Rakstīt šo rakstu avīzei mani rosināja kāda Jelgavas skolotāja. Viņa bija sašutusi par katoļu baznīcas organizētajiem kapusvētkiem Meža kapos. Par tiem viņa uzzinājusi pavisam nejauši un, būdama katoliete, aizgājusi. Cilvēku bijis pavisam maz, galvenokārt sievietes gados. Mācītājs ieradies ar gandrīz stundas nokavēšanos, bet nav turējis par vajadzīgu atvainoties…
Man pašam savukārt iznāca pavērot Sv. Annas baznīcas organizētos kapusvētkus Baložu kapsētā. Arī tur ļaužu pulciņš bija neliels, taču sākuma laiks tika ievērots precīzi.
Par Sv. Vienības draudzes vietējos laikrakstos necili izsludinātajiem kapusvētkiem Meža un Zanderu kapsētā izbrīnīts bija pat pilsētas domes kapu saimniecības direktora vietas izpildītājs Ivars Stankevičs: kapu saimniecībai par šādu svētku organizēšanu pieteikuma neesot.
Bet vēl taču ir arī citas konfesijas – pareizticīgie, baptisti, adventisti… Vai arī tās katra organizēs pa kapusvētkiem?
Jelgava ir savā ziņā unikāla pilsēta – vienoties nespēj ne dažādu konfesiju, ne pat vienas konfesijas pāris draužu vadītāji. Latviešu Jelgavā padomju laika politikas ietekmē jau tā palicis maz. Nu tos pašus ar ticības mēru cenšamies sašķelt. Pat kapsetā! Kāpēc mums nemācīties no alūksniešiem, gulbeniešiem un citiem? Tur jau izsenis kapusvētki kļuvuši par īstiem tautas svētkiem, kur garīgās kultūras vērtības saplūdušas ar laicīgās kultūras vertībām.
Savās programmās apvienot garīgo tematiku ar latvisko tautas garu cenšamies mēs, Jelgavas rajona sēru tradīciju ansamblis. Ņemot vērā iepriekšējo gadu kapusvētku sadalītības rūgto pieredzi un atzīmējot mūsu ansambļa divdesmito gadskārtu, mēs pilsētas kapu saimniecībai jau laikus piedāvājām divas dažādas ceremoniju programmas. Priekšlikums tika pieņemts, un 2. augustā Jelgavas piecās kapsētās mēs sniedzām savu kapusvētku programmu. Cilvēku bija daudz, sevišķi Bērzu un Zanderu kapsētā. Tātad še guldīto piederīgie tomēr vēlas, lai šādi apvienoti mirušo piemiņas sarīkojumi notiktu. Par norisi esam saņēmuši tikai labas atsauksmes.
Protams, atšķirības ir. Baznīca galvenokārt aicina noskaņoties dvēseles ceļam mūžībā. Mūsu programmās galvenā tematika ir mirušo pieminēšana, viņu labo darbu, dzīvesgaitas zemesvirsū atcerēšanās. Taču šīs atšķirības neizslēdz tuvināšanās iespēju. Nebūt nepastāvam uz mūsu vienīgo pareizo risinājumu, bet savu līdzdalību piedāvājam arī turpmāk.
Kas izlems turpmāko kapusvētku kārtību? Es uzskatu, ka kapusvētkiem ir jābūt ietvertiem pilsētas galveno kultūras sarīkojumu perspektīvajā plānā. To rīkošanai jāpiešķir attiecīgi līdzekļi. Tātad par to jālemj pilsētas domei.
Apspriešanas vērts ir arī jautājums par kapsētu sakopšanu. Kā stāsta Ivars Stankevičs, kapsētās patlaban strādā tikai pāris algotu darbinieku un viņiem vien visu padarīt nav iespējams. Vienulaik palīgos sūtīti bezdarbnieki un maksājumu parādnieki, bet nu tas apsīcis. Tāpēc arī kapusvētkos bijušas kādas nesakoptas kopiņas, nesalabota aka, neiztīrīti celiņi. Varbūt atgriezties pie vecvecās tradīcijas un rīkot talkas?
Mazsvarīga nav arī kapusvētku ceremonijas norises vieta. Zanderu kapsētā ir uzbūvēta moderna kapliča, bet tā nevar kalpot kā brīvdabas estrāde. It kā līdzīgi ir arī Meža kapos, bet tur gotiskās celtnes fons palīdz, vienotības sajūtu rada tuvu apkārt esošās kopiņas. Ļoti piemērota vieta ir uzkalniņš pie zvanu torņa Baložu kapos. Taču koku lapotne plešas un bez iepriekšējas vietas sagatavošanas ansamblim grūti iekārtoties.
Latvie ši var lepoties ar seno tradīciju – kapusvētkiem. Un mūsu pašu ziņā ir ļaut tai izbalēt vai likt pastāvēt.
