Nepārprotami, no vienas puses, ar pienācīgu cieņu jāsniedz sen zināmas vērtības, bet, no otras, – jāpievieno jaunais ar mūsdienīgu skatījumu, vērtējumu, pārdomām, jo tā prasa laiks.
Nepārprotami, no vienas puses, ar pienācīgu cieņu jāsniedz sen zināmas vērtības, bet, no otras, – jāpievieno jaunais ar mūsdienīgu skatījumu, vērtējumu, pārdomām, jo tā prasa laiks.
Pūpolsvētdienas ieskaņā Jelgavas Sv.Annas katedrālē koncertu sniedza Gunta Davidčuka (soprāns), Kristīne Adamaite (ērģeles) un Artis Sīmanis (saksofons), atskaņojot Johana Sebastiana Baha/Georga Pelēča Ērģeļu mesas fragmentus, J.S.Baha baznīcas dziesmas un skaņdarbus ērģelēm.
Filosofiskas noskaņas apvija J.S.Baha prelūdiju Mi bemol mažorā (atstājot fūgu nobeigumam). Un tad tuvojāmies muzikālajai intrigai – Baha/Pelēča Ērģeļu mesai ar saksofona pārdomām. Jau uvertīrā saksofona balss (A.Sīmanis) iezīmējās vērienīgi, spilgti veidojot labu ansambli ar izturētajām ērģeļu skaņām (K.Adamaite). Lai gan varēja gaidīt, ka J.S.Baha darbu atsvaidzinās G.Pelēča meistarīgi komponētās interlūdijas, situācija risinājās tā, ka šī spēle bija arī no otras puses – sakarsēto, kaismīgo saksofona dziedājumu atvēsināja J.S.Baha baznīcas dziesmas un korāļi. Soprāna balss korekta, bet jo izteiksmīga dziesmā “Nāciet, dvēseles, šai dienai jātiek svēti apdziedātai!” un melanholiski iekrāsota “Jēzu, manas sirds prieks” (G.Davidčuka).
Īsti dogmatiskā lietišķībā izskanēja korāļi “Uz Dievu Tēvu ticam mēs” un “Mūsu Tēvs debesīs” ērģeļu priekšnesumā (K.Adamaite). Saksofonam uzticētajās interlūdijās G.Pelēcis iecerējis kulmināciju, ko saklausīju 4. interlūdijā ar smeldzīgajām intonācijām, kam pievienojās aizplīvurots, dūmakains ērģeļu korālis un rečitējoši, viegli aizejoši saksofona spēles soļi. Teicama iejušanās izpildāmajā materiālā, spožs visa instrumenta diapazona pārvaldījums un dinamisks niansējums (A.Sīmanis), lielisks ansamblis ar ērģelēm.
