MK pirms nedēļas akceptēja EM izstrādāto valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumprojektu, kas kalpos kā ceļvedis privatizācijas procesa un sertifikātu izmantošanas pabeigšanā.
Ministru kabinets pirms nedēļas akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumprojektu, kas kalpos kā ceļvedis privatizācijas procesa un sertifikātu izmantošanas pabeigšanā.
Likumprojektā kā pēdējo privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņu paredzēts noteikt 30. decembri gadījumiem, kad privatizācija var notikt, izmantojot sertifikātus. Tādējādi, ja likums Saeimā tiks pieņemts martā, privatizācijas sertifikātu īpašniekiem būs deviņi mēneši laika iesniegt pieteikumus par privatizāciju, lai varētu izmantot viņu rīcībā esošos sertifikātus.
Nav paredzētas privatizācijas sertifikātu kompensācijas pret naudu vai kompensācijas sertifikātiem, jo tas īpašumu apjoms, ko valsts un pašvaldības var piedāvāt privatizācijai, ir pietiekams, lai sertifikāti, kas ir iedzīvotāju rīcībā, tiktu izlietoti (pašreiz izmantoti vairāk nekā 90%). Likumā skaidri definēti tie lielie valsts uzņēmumi, kas netiks nodoti privatizācijai, – VAS “Latvenergo”, Latvijas Pasts, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas gaisa satiksme” un VAS “Latvijas valsts meži”. Šo sabiedrību akcijas nevarēs privatizēt.
Trīs mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam, izvērtējot pārējos valstij piederošos uzņēmumus vai uzņēmumu kapitāldaļas, būs jāpieņem lēmums, kurus pārdot tikai par naudu.
Likumprojekts paredz, ka privatizācijas sertifikātus varēs izmantot dzīvokļu, nekustamā īpašuma, nomā un lietošanā esošās zemes, kā arī to valsts uzņēmumu vai uzņēmumu kapitāldaļu privatizācijā, kurus Ministru kabinets nebūs noteicis kā pārdodamus tikai par naudu.
Likumā skaidri formulēti arī nosacījumi zemes privatizācijā, tiek nostiprināta latu un sertifikātu attiecība zemes privatizācijai, ko līdz šim regulēja Ministru kabinets. Savukārt zemes privatizācijas objektiem cena tiks noteikta tikai atbilstoši tirgus vērtībai.
Kā rāda līdzšinējā pieredze valsts zemes privatizācijā, kopš ieviesta privatizācija pēc tirgus vērtības, ienākumi valstij ir par 115% lielāki nekā gadījumā, ja īpašums tiktu privatizēts par kadastrālo vērtību, kā tas darīts iepriekšējos desmit gadus, secinājusi ministrija.
Likums paredz arī noņemt birokrātiskos šķēršļus privatizācijas procesā, būtiski atvieglojot privatizāciju, kad persona vēlas iegūt īpašumā zemi, uz kuras atrodas tai piederoša ēka vai īpašums, kas reģistrēts uz personas vārda Zemesgrāmatā. Persona zemi īpašumā varēs iegūt ar Privatizācijas aģentūras lēmumu, ja tā pieder valstij, vai ar pašvaldības lēmumu, ja zeme ir pašvaldības īpašumā.
