Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju!
Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju!
Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados. Pirmā direktīva, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumu, stājās spēkā 1981. gadā. Tikai septītajai direktīvai izdevās no 1996. gada noteikt vienotu vasaras laika skaitīšanu – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Devītā pēc skaita, kuru ES Padome pieņēma 2001. gada janvārī, jau balstījās uz daudziem apjomīgiem pētījumiem. Taču, jo to vairāk, jo argumentu par labu pārejai uz vasaras laiku – mazāk.
Bioritmi pielāgojas divās nedēļās
Vasaras laiku pamatoti vaino bioritmu un miega jaukšanā. Kādā franču pētījumā atklāts, ka ārstu apmeklējumu skaits palielinās divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9 procentiem), bet mazāks tas ir rudenī (par 8,5 procentiem). Analizējot medikamentu lietošanu, redzams, ka šai laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš, bet samazinās citu zāļu pirkšana. Gala slēdzienā atzīts, ka vasaras laika ieviešanai nav nopietna iespaida uz veselību.
Hronobiologa Reinberga un vācu pētnieka Hasselkusa studijas apstiprināja franču atzinumus: tikai pirmajā nedēļā jāpielāgojas jaunajam laikam, lai labi gulētu, pamostos. Pēc divām nedēļām traucējumi pazūd. Leidenes universitātes hronobiologs doktors Kerkofs piebilst, ka arī pēc ilgās izgulēšanās nedēļas nogalēs iekšējais pulkstenis ir izjaukts.
Svarīga ir arī garīgā veselība – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstīs, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildu stunda dod gan šo psiholoģisko, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības izjūtu. Pēdējā ir ļoti svarīga vecākiem vientuļiem cilvēkiem, kā arī bērniem, lai viņi bez pieaugušajiem varētu vakarā iziet un atgriezties gaismā.
Apgaismojumam ietaupīto tērē apkurei
Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet lielākā daļa pētījumu uzrāda ietaupījumus par 0 – 0,5 procentiem… Pulksteņu grozīšanas pretinieku asociācijas pret vasaras laiku iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Turpretim Itālijas enerģētikas aģentūras mācēja saskaitīt vairāk ietaupītā – itāļi vasaras laika ietaupījumu (0,3 procentus no valsts patēriņa) pārvērta naudas izteiksmē – 126 miljoni eiro gadā.
Vācu doktors Builons izpētījis: 1980. gadā, pateicoties vasaras laika ieviešanai, patēriņu izdevās samazināt par 1,8 procentiem jeb par divām uz vienu stundu izslēgtām 60 vatu spuldzītēm katrā mājsaimniecībā… Ņemot vērā papildu apkuri aukstajos pavasara un rudens rītos, ietaupījums bijis 0,1 tūkstošdaļa…
ES līmenī holandiešu konsultāciju firma «Research voor Beleid International» saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3 procentu), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljonu. Vēl atņemot papildu degvielas izmaksas, energoresursu ietaupījums ik gadus ES varot būt vairs 200 miljonu eiro.
Slaukšanas laiku mainīt nedrīkst!
Visvairāk bažu zinātniekiem bija par dzīvnieku veselību un fermeru darba apstākļiem. Vasaras laika pretinieki uzskata, ka zemniekiem pēc pulksteņu rādītāju pārbīdes no rītiem jāceļoties jau tumsā. Turpretim vasaras laika aizstāvji ar pētījumiem pierāda, ka gan cilvēki, gan dzīvnieki jaunajam laikam pielāgojas dažu dienu laikā.
Skoti, kā jau ziemeļnieki, vienīgie no Britu salu iedzīvotājiem, sūdzas par neapgaismotiem ceļiem agrajos rītos. Turpretim Eiropas dienvidu valstīs, kur tradicionāli lauku darbus cenšas padarīt līdz karstajai pusdienas saulei, atzinīgi vērtē papildu stundu darbam gaismā. It īpaši par to priecājas Austrijas vīndari, kas vīnogas varot vākt stundu ilgāk.
Austriešu zinātnieki piebilduši, ka laika maiņa izraisa infekcijas slimības slaucamajām govīm, kuras izslauc vēlāk un tādējādi – samazina izslaukumu. Vācu zinātnieki turpretim vienīgās negatīvās sekas atklāja nevis dzīvnieku, bet gan fermu strādnieku veselībā – agrās celšanās dēļ.
Tomēr birokrātiskajos pētījumos piemirsts pats galvenais: stundas grozīšana zemniekiem nenozīmē neko – kad jānovāc raža, tad to veic atkarībā no klimatiskā laika, nevis no pulksteņa vai valdības noteiktā darba laika.
Mašīnas saules gaismā ražo ozonu
Lai gan šķiet, ka vasaras laiks nevar ietekmēt vidi, tomēr zinātnieki atklājuši kaitīgo izmešu netiešo iedarbību. Jo gaisma ir ilgāk, jo cilvēki vairāk brauc ar auto. Zinātnieki ir pierādījuši, ka saules starojuma mijiedarbībā mašīnu izplūdes gāzes atmosfēru piesārņo daudz vairāk. Gaismā mašīnu izplūdes gāzes vairāk veido ozonu un peroksiacetlnitrātu. Tumsā ozons neveidojas.
Briseles Brīvās universitātes doktors Heks pētījumos pierādījis, ka vasaras laika ieviešana mudinājusi cilvēkus vairāk pievērsties atpūtai izbraukumos. Papildu stunda no rīta devusi papildu stundu vakarā, kas izraisa pat satiksmes sastrēgumus pilsētās pēc darba. Šai laikā viņš novērojis ozona koncentrācijas palielināšanos par 3,3 procentiem. Franču pētnieks Dešo konstatējis ozona līmeņa palielināšanos par 10 procentiem viscaur Francijā un vēl lielāku Parīzē. To apstiprina Nolē pētījumi: viena saules gaismas stundas atņemšana ļautu ozona daudzumu samazināt par 10 procentiem, bet gaismas radīto oksidantu daudzumu – uz pusi.
Vairāk izklaides un ceļojumu
ADAS pētījumi Lielbritānijā pierādīja, ka, pateicoties papildu stundai vakarā, sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā palielinās par 25 līdz 30 procentiem. Skeptiskākie ACHE pētījumi norāda, ka atpūtas vietas neņem vērā papildu stundu un tiek slēgtas ātrāk. Šā iemesla dēļ karojošā opozīcijā nonākušas arī vācu tūrisma firmas ar restorānu īpašniekiem. Vācijas likumi krodziņus zem klajas debess pieprasa slēgt jau desmitos vakarā, lai troksnis netraucētu pilsētniekiem iemigt. Bet pēc vasaras laika tūristi tikai ap deviņiem dodas uz tiem. Tik īss iedzeršanas laiks rada pretēju ekonomisku efektu…
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku kas dotu 22,5 miljonu eiro papildu apgrozījuma. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par pieciem procentiem (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod palielinājumu par trim procentiem un rada 500 papildu darbavietu. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri izklaides industrijas ienākumos.
Secinājumi: lai ir, kā ir
Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības izjūtu un laiku vakaros. Lauksaimniekiem tas it kā dod vairāk stundu, bet govīm – vairāk iekaisumu tesmeņos. Kas vietējam tūrismam nes ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem – zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā…
Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu. Kopējais tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai skaitīt savu laiku.
