Kaut reizi dzīvē katrs no mums izbaudījis sāpes kuņģa apvidū vai smagumu pakrūtē.
Kaut reizi dzīvē katrs no mums izbaudījis sāpes kuņģa apvidū vai smagumu pakrūtē. Straujajā ikdienas ritmā pat neapzināmies, cik ļoti savam kuņģim darām pāri. Tā rezultātā agri vai vēlu lielākie grēkotāji iedzīvojas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlā.
Kuņģis ir gremošanas orgāns, kura galvenās funkcijas ir barības uzkrāšana un apstrāde ar sālsskābi, ko ražo cilvēka organisms, kā rezultātā tiek šķeltas olbaltumvielas. Kuņģa mehāniskā funkcija ir barības sasmalcināšana, kas pēc tam pārvietojas uz divpadsmitpirkstu zarnu tālākai pārstrādei.
Lielākie kaitnieki kuņģim
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģijas centra ārsts, kas praktizē arī Jelgavas slimnīcā, Jurijs Seļezņovs stāsta, ka ir vairāki faktori, kas kaitē mūsu kuņģim, bet par kuriem ikdienā neaizdomājamies.
1. Pārēšanās un badošanās. Visbiežāk cilvēki grēko ar pārlieku liela ēdiena daudzuma uzņemšanu vienā ēdienreizē, īpaši svētkos. Tas beidzas ar sāpēm un spiedošu sajūtu kuņģa apvidū, gāzu uzkrāšanos, nelabumu un sliktu pašsajūtu. Pārēšanās bīstama ir sirds un asinsvadu slimniekiem, jo daļa asins aizplūst uz kuņģi un sirdij rodas asins deficīts. Tad slimnieku var piemeklēt stenokardijas lēkme. Cilvēkiem, kas regulāri pārēdas, piemēram, pusdienas vai vakariņas un kuri uzreiz veic fizisku darbu, var rasties diafragmāla trūce vai veidoties kuņģa čūla. Pārēšanās veicina arī pūšanas un rūgšanas procesu organismā, kā rezultātā rodas aizcietējumi, dažkārt caureja un uzkrājas gāzes.
Kaitīga ir arī badošanās. Tā pieļaujama tikai ārsta uzraudzībā. Ja arī cilvēks badojas, viņa ķermenis regulāri jānodrošina ar olbaltumvielām (visvairāk to ir liellopu gaļā), tādēļ diētu ieteicams izplānot kopā ar ārstu. Nepareizas badošanās dēļ cilvēks var saslimt ar anēmiju, kas visbiežāk ir grūti ārstējama.
Ārsts uzskata, ka arī viens no lielākajiem pāridarījumiem saviem bērniem ir ar varu piespiest ēst. Svarīgi, lai maltītes vietā nebūtu tikai saldumi, kas nomāc apetīti, normāli bērns apēdīs tik, cik organisms prasa. Pārbarojot bērnus, rodas kuņģa pārslodze un korpulence. Tā rezultātā arī slodze sirdij, kas var veicināt sirdsslimību attīstību. Līdz desmit gadu vecumam bērnam nevajag spiest ēst. Bērna gremošanas sistēma nav tik stipra, lai varētu visu sagremot, tādēļ rodas vielmaiņas traucējumi. Jau no mazotnes bērni jāradina dzert ūdeni, zāļu tējas. Jāaizmirst par coca colas dzērieniem un citām sintētiskām limonādēm, kas satur daudz cukura, ir gāzēti, radot vēdera uzpūšanos un sāpes. Jāradina pie zaļumiem, vietējiem augļiem un dārzeņiem.
2. Ēdiena temperatūra. Ir cilvēki, kas uzturā ļoti maz lieto siltu ēdienu, taču jāatceras – jo aukstāks ēdiens, jo lēnāka ir barības sagremošana. Tādēļ īpaši vakaros ēst daudz aukstas barības nav ieteicams. Arī pārlieku karsts ēdiens var nodarīt ļaunumu. Pētījumos pierādīts, ka cilvēki, kas saslimuši ar mēles, lūpu vai mutes onkoloģiskajām saslimšanām, vairums uzturā lietojuši ļoti karstus ēdienus. Tādēļ atcerēsimies, ka nevajag aizrauties ar īpaši karstām zupām un verdošiem dzērieniem. Optimālā ēdiena temperatūra ir trīsdesmit seši trīsdesmit septiņi grādi.
3. Barības sakošļāšana. Ļoti būtiski ēdienu ir ēst lēni, nesteidzīgi, rūpīgi to sakošļājot. Ja vien būtu iespējams katru gabalu sakošļāt vismaz 20 reižu, tas būtu lieliski. Labi sakošļātu barību vieglāk pārstrādāt arī kuņģim. Rūpīgi košļājot ēdienu, mēs to patērējam mazāk, kas nāk tikai par labu.
Kuņģa čūla
J.Seļezņovs stāsta, ka pēdējie zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka cilvēkiem ar 1. asinsgrupu ir daudz lielāka iespējamība saslimt ar kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, tāpat kā citu asinsgrupu cilvēkiem ar citām slimībām. Taču nav pierādīts, ka čūlu izraisa piparoti, asi un rupji ēdieni. Pasaulē ir ļoti daudz zemju, kur pastāvīgi uzturā tiek lietoti asi un piparoti ēdieni, bet cilvēki tur ar kuņģa čūlu neslimo.
Ārsts skaidro, ka tikpat bīstama kā čūla, ir helikobaktērija, tādēļ jāpārbauda, vai organismā tā nav ieperinājusies. Ja to atklāj, tas nenozīmē, ka cilvēkam ir kuņģa čūla, jo čūlas pamatā ir paaugstināts skābes saturs un helikobaktērija slimību var saasināt.
J.Seļezņovs uzsver, ka kuņģa čūlu var izraisīt arī medikamenti. Uzmanīgiem jābūt, lietojot pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, kuru rezultātā apmēram piecos līdz desmit procentos gadījumu var attīstīties čūla. Ja pēc medikamentu lietošanas rodas sāpes un ir melna vēdera izeja, obligāti jākonsultējas ar ārstu. Pie stiprām sāpēm šos medikamentus var lietot kombinācijā ar sālsskābes bloķējošiem līdzekļiem, ko noteiks ārsts.
Gastroenterologs teic, ka čūla noteikti jāārstē un mūsdienās ar medikamentu palīdzību tas ir izdarāms. Arī helikobaktērija ir pilnībā iznīdējama. Ja čūlu neārstē, tā var plīst un sākties iekšēja asiņošana. Kuņģa čūlas dēļ var attīstīties ļaundabīgs audzējs, tādēļ pie jebkurām ilgstošām sāpēm, dedzināšanas sajūtām pakrūtē jākonsultējas ar ārstu. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kam konstatēta mazasinība un novājēšana. Lai novērstu ļaundabīgu procesu attīstību, pacientam noteikti jākonsultējas ar ārstu.
