Jelgavā savu pasaules elites karatista karjeru sākušais Kalvis Kalniņš izcīnījis septīto vietu premjerlīgas posma sacensībās Parīzē. Šis Kalvim bija pirmais nozīmīgais starts Latvijas Olimpiskās vienības stipendiāta statusā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja savā sesijā aizvadītā gada augustā oficiāli iekļāva 2020. gada Tokijas spēļu programmā piecus sporta veidus, raksturojot tos kā dinamiskus un aizraujošus, arī uz jaunatni vērstus. Jaunums būs skeitbords, sērfings, klinšu kāpšana, beisbols un softbols, kas startē kā vienots sporta veids, un karatē, kas devis jaunu motivāciju augsta līmeņa sportu jau teju atstājušajam pirms dažiem gadiem vēl pasaules ranga pirmajam numuram Kalvim.
No jaunā gada – LOV stipendiāts
«Pērn piedalījos pāris premjerlīgas posmos, pirms tam gadu izlaidu,» atklāj sportists. Cerības uz karatē iekļaušanu olimpiskajos sporta veidos viņš gan lolojis jau sen, un apņēmība pacīnīties par iespēju arī vēl dzīva. Pērn Eiropas čempionātā izcīnītā piektā vieta savukārt ļāva šogad tikt pie Olimpiskās vienības B sastāva stipendijas.
«Pagājušajā nedēļā parakstīju līgumu. Tas ir uz gadu – finansiāls atbalsts sacensībām, treniņiem, vitamīni, apdrošināšana, būs pieejama fizioterapija un masāža, 7. februārī iziešu veselības testus,» stipendiātam paredzētās iespējas raksturo Kalvis. Pretī no sportista tiek sagaidīti starptautiska līmeņa rezultāti, kurus viņš šogad centīsies apliecināt Eiropas čempionātā maijā un vismaz sešos premjerlīgas posmos. «Nākamais būs pēc pusotra mēneša Nīderlandē, pēc tam marta beigās Dubajā.»
Konkurence spēcīga, kvalifikācija – nežēlīga
Karatē sportistiem Tokijā būs atvēlētas 60 vietas – pa 30 sievietēm un vīriešiem. Trīs svara kategorijās – līdz 67, līdz 75 un virs 75 kilogramiem, pa desmit sportistiem katrā. «Kvalifikācija nežēlīga,» spriež pašlaik vienīgais uz vietu šajā sabiedrībā kandidējošais latvietis. «Pēc reitinga tiks divi no mana pašreizējā līdz 60 kilogramu svara, divi no 67 kilogramu kategorijas, četri varēs iegūt tiesības kvalifikācijas turnīrā, viena vieta paredzēta mājiniekam, vēl viena – pasaules federācijas atvēlētajai kvotai,» sistēmu skaidro Kalvis.
Karatē iekļaušana olimpiskajā programmā, protams, daudz lielākā mērā motivējusi valstis sniegt sporta veidam lielāku atbalstu, un tas bijis jūtams arī sacensībās Parīzē. «1250 dalībnieku no 78 valstīm – šāds skaits pārspēja visus rekordus. Manā līdz 60 kilogramu kategorijā bija 98 sportisti.» Pirmajā cīņā ar 3:0 Kalvis pārspēja francūzi Artūru Mersenē, otrajā ar 2:0 – Natanjelu Beso no Kanādas, trešajā ar 4:2 Dauletu Širimbekovu no Kazahstānas. Astotdaļfinālā nācās zaudēt uzbekam Saridonam Saimatovam un cīņas turpināt gandarījuma turnīrā. «Pirmajā uzvarēju armēni Edgaru Minasjanu, bet nākamajā zaudēju savam senajam sāncensim pagājuša gada Eiropas vicečempionam Kajam Akutu no Turcijas. Ja būtu to vinnējis, varētu cīnīties par bronzu, jo uzbeks vēlāk tika finālā un kļuva par šīs kategorijas čempionu.»
