Jurijs Skribāns, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas kontroles sektora vadītājs
Iepriekšējās nedēļas nogales galvenais notikums noteikti bija pašvaldību vēlēšanas. Tā kā dzīvoju Platonē, kas tagad ietilps Jelgavas novadā, balsoju par sarakstu, kurā bija mūsu pagasta cilvēki. Žēl, bet jaunajā novada domē neesam ievēlējuši nevienu savējo pārstāvi. Līdzīgi kā daudzi platonieki, arī es uzskatu, ka vismaz pagaidām novada domju vēlēšanām bija jāizveido mehānisms, kas paredzētu visu apdzīvoto vietu vienlīdzīgu pārstāvniecību. Negribu gan apšaubīt, ka par mums nedomās, piemēram, trīs deputāti, kurus ievēlēja no Valgundes. Bet savējais paliek savējais. Viņš tomēr labāk pārzinātu situāciju mūsu pusē. Svētdien šiverēju pa māju. Šogad zāle aug griezdamās, tāpēc vienmēr ir ko darīt. Pirmdiena mums, kā paši smejamies, ir klientu diena. Birojā visi esam inspektori, kas strādā Jelgavas sektorā, arī no Dobeles un Bauskas rajona. Visbiežāk nāk tie, kam inspektori par makšķerēšanas vai zvejas pārkāpumiem sastādījuši protokolu. Tiek pieņemts lēmums par soda apmēru. To, ka cilvēkiem šodien grūti, var secināt arī pēc pārkāpēju kontingenta. Pēdējos mēnešos audzis to skaits, kas zivis ķer pašu iztikai. Agrāk vairāk bija tādu, kas spuraines ar aizliegtām metodēm makšķerēja tikai tāpēc, lai saņemtu adrenalīna devu vai tās vēlāk pārdotu. Tagad audzis pārkāpēju skaits vecumā no divdesmit līdz trīsdesmit gadiem. Kad informējam, cik liels sods sagaidāms, vairums vienaldzīgi atmet ar roku un nosaka: «Man vienalga, viens vairāk vai mazāk.» Skaidrs, ka cilvēkam dažādi sodi «krājas kaudzītē». Otrdien devos uz Rīgu, lai kopā ar citu sektoru vadītājiem pārrunātu aizvadītā gada rezultātus un nākotni. Prieks, ka atkal esam augšgalā un mūsu darbs tiek novērtēts. Jāteic gan, ne algā. Bet nesūdzos un humora izjūtu neesmu zaudējis. Nupat dzirdēju jauku un aktuālu anekdoti. Jautājums: «Ko tu saki, kad tev kontā ieskaitīta alga?» Atbilde: «Sveika, mana maziņā!»Trešdiena bija brīvdiena, un darbojos pa mājām. Brīvs bija tādēļ, ka mums jāstrādā, kad makšķernieki pošas uz copi – sestdienās un svētdienās. Darbodamies varēju izfunktierēt, uz kurieni labāk ceturtdien doties reidā. Ar kolēģiem braucām uz Kalnciema pusi, lai kontrolētu, vai malu zvejnieki nav ielikuši tīklus bijušo grants karjeru dīķos. Savā nojautā nevīlos. Vairākus atradām, arī noķērām dažus pārkāpējus. Viņi gan teica, ka tā esot viņu pēdējā reize. Pēc pāris dienām lidošot uz Norvēģiju, kur jau esot sameklēts darbs. Mati ceļas stāvus no domas, cik daudz paziņu aizbraukuši darba un jaunas dzīvesvietas meklējumos. Šodien atkal dosimies reidā. Uz kurieni? To gan neteikšu. Ja esat godīgi copmaņi, jums taču nav no manis jābaidās!
