Tikties ar Edgaru Ivanovu mani pamudināja ziņa, ka puisis, kuram nupat jābeidz vidusskola, jauniešu konkurencē izcīnījis otro vietu 14. Rīgas starptautiskajā maratonā. Viņš nav sportists, kas trenējās sporta skolā vai kādā klubā.
Tikties ar Edgaru Ivanovu mani pamudināja ziņa, ka puisis, kuram nupat jābeidz vidusskola, jauniešu konkurencē izcīnījis otro vietu 14. Rīgas starptautiskajā maratonā. Viņš nav sportists, kas trenējās sporta skolā vai kādā klubā. Edgars regulāri skrien vienkārši tāpat – brīvajā laikā, vakaros. Vairāk par puisi un viņa vaļaspriekiem – intervijā.
Kā tu uzņēmies skriet maratonu?
Rakstura pārbaudes mērķi “noskriet maratonu” sev izvirzīju pagājušajā gadā. Pirms tam kādu laiku cītīgi trenējos un biju izdomājis, ka dienu pirms skrējiena iztukšošu kuņģi, neēdīšu, lai distancē nevajadzētu zaudēt laiku tualetē. Taču, man par pārsteigumu, maratonā ik pēc pieciem kilometriem bija barošanas punkts, kur visi skrējiena dalībnieki ēda, dzēra ūdeni un enerģētiskos dzērienus. Es arī sajutu milzu apetīti un riju kā traks. Vēlāk gan bija ļoti grūti. Šņukstēju, pukstēju, vaidēju un domāju, ka vajadzēs izstāties. Visgrūtāk bija Juglā. Taču tad apdomāju, ka man līdzi nav ne santīma. Ja izstāšos, kā tikšu līdz starta un finiša vietai? Nolēmu cīnīties līdz galam un jauniešu konkurencē biju trešais. Šogad jau zināju, ka maratonu varu noskriet. Taču tagad ir žēl, ka distances pirmajā pusē pārāk taupīju spēkus, tādēļ mans laiks ir 3 stundas 28 minūtes un 40 sekundes – tikai par divdesmit minūtēm labāks nekā pirms gada. Godalgota vieta, bez šaubām, ir patīkama. Iedeva diplomu, medaļu, T kreklu, servīzi – kā kārtīgai mājsaimniecei… Domāju, maratonu turpināšu skriet arī turpmāk. Man ar draugu Andi Zeidmani ir nodoms piedalīties triatlonā. Tur ir gan peldēšana, gan velobraukšana, gan skriešana. Starp citu, Andis studē Rīgas Ekonomikas augstskolā un nedēļā pāris reižu brauc no Jelgavas uz Rīgu ar divriteni. Viņa rekords ir viena stunda četrdesmit minūtes.
Patlaban vidusskolēniem ir eksāmenu laiks. Kā tu jūties šajās prāta un zināšanu sacensībās?
Par eksāmeniem neuztraucos. Visu zinu. Latviešu valodā gan varētu klāties diezgan smagi. Taču Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur ceru mācīties, latviešu valodu neprasa. Tur vajadzīga matemātika un angļu valoda.
Rīgas Ekonomiskajā augstskolā ir ļoti liels konkurss. Kā tev ir tik varena pārliecība par saviem spēkiem? Vai nav tomēr kādi rezerves varianti?
Par saviem skolotājiem tagadējā Jelgavas Valsts ģimnāzijā varu teikt tikai labu, tomēr tāds uzrāviens uz augšu man iznāca pēc pāriešanas uz Rīgas 1. valsts ģimnāziju. Tas bija arī laiks, kad sapratu, ka ir jāmācās. Taču, ja kādam liekas, ka Rīgas 1. valsts ģimnāzijā visi tikai “zubrās”, tad tā nav tiesa. Tur ir ļoti interesanti cilvēki ar dažādiem vaļaspriekiem. Protams, centralizētajos eksāmenos C līmenis (piecu ballu sistēmā četrinieks) tiek uzskatīts par neveiksmi. Jābūt A vai vismaz B līmenim (pieci ar krustu vai pieci).
Tev jau agrā jaunībā ir paveicies ar skaistiem ceļojumiem. Pērnvasar tu piedalījies kruīzā pa Baltijas jūru, ko Krievija organizēja starptautiskās krievu valodas olimpiādes uzvarētājiem. Kuģoji kopā ar Krievijas prezidenta kundzi Ludmilu Putinu, spiedi roku Tarjai Halonenai, zviedru karaļpārim, Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam. Kā gāja tavā nesenajā Lieldienu ceļojumā?
Ideja doties šajā braucienā mums ar draugu Andi radās pēkšņi, kad uzzinājām, ka vācu aviosabiedrībai ir Lieldienu atlaides – lidmašīnas biļete no Rīgas līdz Hamburgai maksā vienu latu. Pieskaitot lidostas nodokļus, sanāca gan piecpadsmit latu. Tomēr šādu piedāvājumu garām nelaidām. Ja kāds domā, ka, balsojot automašīnas uz Vācijas ceļiem, var nokļūt, kur vien vēlas, tas diemžēl dzīvo ilūzijās. Pirmajā dienā uz šosejas nostāvējām trīs stundas. Tomēr ceļojumā mums veicās. Izrādās, Vācijā ir ģimenes brīvdienu dzelzceļa biļetes, to cena nemainās, vai brauc viens, divi vai pat pieci cilvēki. Tā vācieši, kas brauca vieni, mūs labprāt pieņēma par saviem “ģimenes locekļiem”, un mēs vienpadsmit diennaktīs apskatījām Hamburgu, Berlīni, Leipcigu, Frankfurti pie Mainas, Nirnbergu, Minheni. Katrs iztērējām piecdesmit piecus latus. Vairākas naktis pavadījām vilcienos, kas Vācijā ir ļoti ērti. Tikai pirmajā naktī pamodāmies no tā, ka mums, guļot zem klajas debess guļammaisos, gāž virsū lietus un zobi klab… Vēl var piebilst par lielisko minerālūdeni, ko Čehijā var dabūt par brīvu, un garšīģo lēto (15 santīmu litrā) burkānu sulu, ko dzērām Polijā. Poļiem pārtika salīdzinājumā ar mums ir ļoti lēta.
Ko tu vēl gribi paspēt kā ģimnāzists – līdz izlaidumam?
Izlaidums Rīgas 1. valsts ģimnāzijā paredzēts tikai 19. jūlijā, kad būs zināmi centralizēto eksāmenu rezultāti. Līdz tam kopā ar Andi domājam piedalīties triatlonā. Vēl jūnija beigās man kopā ar jelgavnieci Jolantu Detlavu paredzēts brauciens uz starptautisko krievu valodas olimpiādi Maskavā. Šajā priekšmetā abi ieguvām godalgotas vietas valsts olimpiādē. Tikai Jolantu Pilsētas svētkos mērs apsveica, bet mani – ne. Es skaitos rīdzinieks (smejas).
***
Edgars Ivanovs
Dzimis Jelgavā 1985. gada 12. decembrī.
Mācās Rīgā 1. valsts ģimnāzijas 12. klasē.
Plāno iestāties Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Vaļasprieki: fotografēšana (divas izstādes sarīkotas skolā) un skriešana.
Darbs skolas brīvdienās: zāģējis malku gaterī.
Mīļākās grāmatas: “Lasu samērā maz, bet tās, kas latviešu literatūrā ir noteiktas kā obligātas, kā pa brīnumu, esmu izlasījis. Beidzamā bija Alberta Bela “Būris”.”
Ceļojumi: 2003. gada vasarā kruīzs pa Baltijas jūru, ko organizēja Krievija starptautiskās krievu valodas olimpiādes uzvarētājiem, piedzīvojumu brauciens no Hamburgas uz Jelgavu 2004. gada Lieldienās u.c.
Mīļākā pilsēta: Jelgava. “Te ir ļoti forši un mājīgi. Rīgā es mācos, taču vienmēr vakaros braucu uz Jelgavu.”
Autoritātes: “Grūti pateikt, laikam mamma.” Irina Ivanova ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas krievu un vācu valodas skolotāja.
Īpašības, ko visaugstāk vērtē meitenēs: “Svarīgs ir ne tikai izskats, bet arī tas, lai viņa būtu gudra, lai ar viņu var parunāt ne tikai par “meikapiem”. Tomēr nevar teikt, ka tas,
ko nupat sacīju, būtu galvenais.”
***
Par Edgaru Ivanovu Jelgavas Valsts ģimnāzijas mācību daļas vadītāja Līvija Rāte
“Ļoti aktīvs, ārkārtīgi straujš temperaments ar netradicionālu domāšanu. Viņam viegli ar daudziem atrast kopīgu valodu, taču, no otras puses, – ne katrs viņu saprot. Liela mērķtiecība – spēj savas iegribas pakļaut galvenajam, un tādēļ ceru, ka Edgars dzīvē daudz ko sasniegs.
Pamatskolas laiks viņam bija ļoti smags. Ne vienreiz vien nepaklausīgās uzvedības dēļ esam viņu saukuši uz skolotāju istabu un arī direktores kabinetu. Kaut gan nevienam jau Edgars sliktu negribēja. Tikai tā sanāca. Es uzturu kontaktus ar viņa matemātikas skolotāju Karmenu Liepiņu Rīgas 1. valsts ģimnāzijā. 2001. gadā, kad Edgars tur sāka mācīties, viņa man pukodamās sacīja: “Nu, tavs Ivanovs…” Taču nepagāja ne gads, kad Karmena man piezvanīja un par Edgaru teica: “Viņš ir tik labi audzināts, tik inteliģents un pieklājīgs…” Tajā reizē biju kā spārnos un atbildēju: “Tu man darīji lielu prieku. Bet vēl lielāks prieks būs Edgara mammai.” Varat iedomāties, kā viņa par savu nepaklausīgo dēlu kolēģu vidū jutās agrāk un cik gandarīta varēja būt tagad. Mums skolā ir ne viens vien tāds netradicionāls bērns. Ja neattīstās stingrs raksturs, viņi diemžēl ne tuvu nesasniedz to, ko daba spējusi viņiem dot. Ļoti priecājos, ka Edgars ir uzaicināts uz reflektantu pārrunām Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tātad vienu pārbaudes sietu viņš šajā prestižajā augstskolā jau ir izturējis.
