Valdības izstrādātajā koncepcijā par siltumapgādi esot paredzēts, ka no visas saimniecības turpmāk pašvaldībai paliks tikai siltumtrases.
Valdības izstrādātajā koncepcijā par siltumapgādi esot paredzēts, ka no visas saimniecības turpmāk pašvaldībai paliks tikai siltumtrases. Līdz ar to mazāk būs arī klapatu un atbildības. Bet pagaidām viss vēl pa vecam, un «Ziņas» par aktualitātēm šajā jomā iztaujāja domes izpilddirektoru Juriju Strodu.
«Es arī atbalstu jauno koncepciju, saskaņā ar kuru pašvaldībai paliek tikai siltumtrases, bet siltuma ražotāji – katlumāju saimniecības – konkurē savā starpā,» uzskata Jurijs Strods. «Tādēļ nākamgad gādāšu, lai būtu iespējas izvēlēties, no kā pirkt siltumu.»
Varbūt Pārlielupē tomēr izdevīgāka būtu autonoma apkure?
«Ja pilsētā ir siltumtīklu uzņēmums, kas normāli darbojas, nevis slīkst parādos, lētāk vienmēr būs centralizētā apkure. Taču aprēķini tiek veikti. Par to ir noslēgts līgums ar Rīgas Tehniskās universitātes darbiniekiem.»
Pavasarī, kad gatavojās uzsākt šogad veicamos siltumtīklu rekonstrukcijas darbus, galvenais uzsvars tika likts uz Pārlielupes trasēm, kurās esot ļoti lieli siltuma zudumi. Kas tur ir izdarīts?
«Visus plānotos rekonstrukcijas darbus līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespējams veikt. No iecerētajiem 5,8 kilometriem maģistrālo trašu nomainīja 1,7. Tika piedāvāts siltumtīklu uzņēmumam pašam un pārraudzības padomei samazināt darbu apjomu. Nolēma maksimāli daudz izdarīt vismaz vienā Lielupes pusē un Pārlielupē trašu nomaiņu šogad nesākt. Šaipusē no 1995. gada līdz 1997. gada septembrim kopumā nomainīti 7,237 kilometri. Starp citu, pēc projekta, Pasaules bankas kredīts sākotnēji nemaz netika paredzēts cauruļu nomaiņai bijušajā RAF dzīvojamajā masīvā, jo tas tolaik vēl bija rūpnīcas pārziņā.»
Tikai 15. septembrī tika noslēgts līgums ar divām firmām par mazuta piegādi. Konkursa uzvarētāji bija noskaidroti jau vasarā, un tobrīd figurēja pavisam citas mazuta cenas. Kā zināms, ar septembri tās ceļas. Kā jūs to komentējat?
«Siltumtīklu uzņēmuma vadītājam ir jāuzņemas atbildība par to, kā viņš kārto lietas. Direktora apgalvojums, ka vasarā mazuts nebija nopērkams, ir apstrīdams. Vajadzēja laikus ar firmām pārrunāt līgumu slēgšanu.»
Vai tiks piepildīti draudi par dažu māju nepieslēgšanu apkurei?
«Jā, iespējams, ka siltums būs pilsētā, bet ne katrā mājā un ne katrā dzīvoklī. Ja man ir jāizšķiras par vienu no diviem ļaunumiem – visu pilsētu šoziem apkurināt tikai dažus mēnešus vai no siltuma atgriezt asti, kurā «karājas» mājas ar zemāko maksāšanas procentu, es izvēlos gādāt, lai ilgāk siltumu saņem mājas, kuru iedzīvotāji kārtīgāk maksā par apkuri.
Vēl iespējams visu vērst par labu, žigli parādu samaksājot. Ja šomēnes pamatparādu sedz, soda procenti tiek dzēsti. Esmu vēl devis namu pārvaldēm rīkojumu – ja īrnieks septembrī noslēdz līgumu par pamatparāda atdošanu līdz 31. oktobrim, tad arī viņam soda procentu aprēķināšana tiek apturēta. Un tiem, kas solījumu būs turējuši, soda procenti tiks dzēsti, kas nebūs – procentus sarēķinās par visu šo laiku.»
Kāda sieviete «Ziņām» sūdzējās, ka nespējot vien procentus nomaksāt – tie ik pēc mēneša ataugot kā pūķim nocirsta galva…
«Reizēm viens otrs uzņēmums izmanto iedzīvotāju nezināšanu. Saskaņā ar Civillikumu, ja uz maksājuma dokumenta nav norādīts, par ko tiek maksāts, saņēmējs var izvēlēties, vai tā nauda ir soda procentu, vai pamatparāda dzēšanai. Uzņēmumam, protams, ir izdevīgāk uzskatīt, ka maksātājs sedz soda procentus, jo tos nākamajā mēnesī uzrēķina no jauna. Iesaku vienmēr uz maksājuma kvīts uzrakstīt, par kādā mēnesī patērēto siltumu tiek maksāts, vēl labāk, ja ir noslēgts līgums, tad jānorāda mēnesis un līguma numurs.»
