Latvijā kūdra tikpat kā netiek iegūta kurināšanai, bet lauksaimniecībai un dārzkopībai.
Neskaidrības Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu paziņojumu interpretācijā saistībā ar zaļo kursu, kas savukārt saistīts ar siltumnīcas efekta gāzu (SEG) samazinājumu un klimata neitrālo politiku, februārī un martā raisījušas sašutuma vilni Latvijas kūdras nozarē. Pēdīgi EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kas ir viens no visaugstāk pozicionētajiem latviešu ierēdņiem “Briseles birokrātijā”, pagājušās nedēļas nogalē paskaidroja, ka Latvijai netiek dots uzstādījums, ka tai būtu jāatsakās no kūdras iegūšanas. Proti, Latvijā kūdra tikpat kā netiek iegūta kurināšanai, bet gan lauksaimniecībai un dārzkopībai. “Bet būs pieejami līdzekļi nozares modernizācijai, emisiju samazināšanai kūdras ieguvē,” uzsver V.Dombrovskis.
Zemgalieši – ilgtspējīgāki
Latvijai tiek ieteikts modernizēt kūdras ieguves nozari, jo tā ir atbildīga par aptuveni 14,5 procentiem no Latvijā radītajām siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisijām. Norādīts, ka Vidzemē un Latgalē pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku var radīt vislielāko ietekmi gan uz sociālo jomu, gan ekonomiku. Lai īstenotu tikko pieņemto Eiropas zaļo kursu un palīdzētu dalībvalstīm un arī Latvijai pāriet uz zaļāku ekonomiku, izveidots Taisnīgās pārejas mehānisms. No jaunizveidotā Taisnīgās pārejas fonda Latvijai tiks piešķirti 67,8 miljoni eiro. Lietuvai tiks 96,7 miljoni, jo tur kūdras ieguve ir vēl lielāka. Savukārt Igaunija no visām Baltijas valstīm saņems visvairāk – 2 125,2 miljonus. Tas saistīts ar degslānekļa ieguvi un tā izmantošanu, kas ir viens no “netīrākajiem” fosilajiem kurināmajiem, un no tā igauņiem vajadzēs pakāpeniski atteikties. EK ziņojumā minēts, ka Igaunija nav vienīgā ES valsts, kur kūdru vai degslānekli dedzina. Tāda ir arī Zviedrija, Somija un Īrija. Tiesa, agrāk arī Latvijā kūdru dedzināja lielos apmēros un, piemēram, izmantoja TEC-1 darbināšanai Rīgā. Taču jau kopš 80. gadiem Latvijā kūdra kā kurināmais nomainīta ar Krievijas dabasgāzi, kam ir ievērojami augstāka siltumspēja. Latvijas Kūdras asociācijā tiek lēsts, ka mūsdienās Latvijā tiek dedzināti apmēram divi procenti no iegūtās kūdras.
“Laflora” jūtas zaļumzaļa
Jelgavas novada kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks teic: “Te ir gadījums, kad Latvijai ir iespēja pamācīt Eiropu. “Laflora” jau sen ir zaļumzaļa, un lai tik atbalsta mūs.” “Ziņas” jau vairākkārt rakstījušas par krūmmelleņu laukiem, kas tiek ierīkoti “Lafloras” izstrādātajos purvos un kur iestādītie augi piesaista siltumnīcas efektu izraisošo ogļskābo gāzi un dara mūsu valsts ekonomiku zaļāku. Vēstīts arī par “Lafloras” ideju kūdras laukos ierīkot vēja ģeneratorus, kas arī saistās ar zaļo ekonomiku izstrādātajos kūdras purvos un spētu saražot līdz pieciem procentiem no Latvijas patērētās elektroenerģijas.
“Jelgavas novada pašvaldība ar lepnumu un gandarījumu uzlūko uzņēmuma “Laflora” attīstību. Zināms, ka “Lafloras” darbības specifika nav sasaistāma ar EK uzstādījumiem attiecībā uz ogļskābās gāzes emisijām un kūdru kā kurināmo. Tāpēc vēl jo vairāk svarīgi, lai Latvija kā valsts savā politikā iestājas un aizstāv mūsu uzņēmējus, tostarp “Lafloru, kas ir veiksmīgs eksporta uzņēmums ar lielu devumu valsts ekonomikai, nodrošina 300 darba vietu, rūpējas par purvu ilgtspēju un nodrošina ļoti pārdomātu taktiku attiecībā uz dabas resursu, ko izmanto. Jāatzīst, šādi tuvredzīgi uzbrukumi kādai nozarei, kas reizēm šķiet lobiju virzīti vai arī norit bez iedziļināšanās nozarē kopumā visās dalībvalstīs, var apdraudēt ļoti būtisku tautsaimniecības virzienu,” Jelgavas novada pašvaldības viedokli pauž tās pārstāve Dace Kaņepone, atgādinot arī bēdīgi slaveno “cukurfabriku ēru”, kas Latvijā izbeidza cukura ražošanu. “Kūdras nozarei ir nepieciešama valsts atbalsta politika, lai nebūtu tā, ka tikai uzņēmums pats cīnās par sevi, bet tā būtu valstiski virzīta politika,” secina pašvaldības pārstāve.
Kūdriniekus atbalsta Saeimā un valdībā
Arī nacionālajā līmenī beidzamajā laikā nav trūcis atbalsta Latvijas kūdras ieguvējiem. Gan EK pārstāvniecība Latvijā publiski paudusi EK apliecinājumu, ka nozari Latvijā nav paredzēts slēgt, bet Taisnīgas pārejas fonda finansējums būtu iespēja to modernizēt, lai tā kļūtu videi un klimatam draudzīgāka, tādējādi samazinot SEG emisijas un nodrošinātu ilgtspējīgu kūdras ieguvi.
Tāpat Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tuvākajā laikā pabeigt arī kūdras nozarei stratēģiski nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes”. Savukārt EK lēš, ka jau martā Latvijai vajadzēs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kā atvēlēto naudu labāk ieguldīt, un tad kopā ar EK tiks izstrādāts konkrēts plāns. Latvija jau ir starp zaļākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām, vērtējot pēc emisijām uz vienu iedzīvotāju vai no enerģijas ražošanas viedokļa, taču EK uzsver – vairāk uzmanības jāpievērš energoefektivitātes paaugstināšanai.
Kūdras ieguve – sena un nekaitīga
LLU Mežkopības katedras viesdocents Aigars Indriksons skaidro, ka kūdra ir jau ļoti sen dārzkopībā un mežkopībā izmantots resurss un var diezgan droši secināt, ka šāda kūdras izmantošana nav kaitējusi dabai. Zinātnieks uzsver, ka, iestrādājot kūdru augsnē, izdalās ogļskābā gāze, taču tas notiek ievērojami lēnāk, nekā kūdru dedzinot. Turklāt, iestrādājot kūdru augsnē, tiek uzlaboti augšanas apstākļi augiem, tostarp koku stādiem, kas piesaista SEG emisijas un dara ekonomiku ilgtspējīgāku.
Savukārt kāds lauksaimnieks, kas vēlējās palikt anonīms, “Ziņām” teica, ka ne vienmēr Briseles birokrātijas centieni ir skaidri saprotami: “Visas Latvijas govju ganāmpulks gada laikā izdala tikpat daudz ogļskābās gāzes, cik viena lielā pasažieru lidmašīna, kas no Briseles aizlido līdz Vašingtonai.” Viņaprāt, svarīgi ir saglabāt un arī aizstāvēt savas intereses, kas ir balstītas uz veselo saprātu. Tiek prognozēts, ka saistībā ar ES zaļo politiku var gadīties lielāki politiski satricinājumi, jo, piemēram, Polijā solidāri vienotie ogļrači, kuru šahtas perspektīvā varētu slēgt, tik vienkārši ar ES kompensācijām var nesamierināties.
■ Latvijā ir ievērojami kūdras krājumi. ES mērogā esam dārzkopības kūdras eksporta lielvalsts, jo Latvijā iegūst 31 procentu no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Latvijā šīs nozares eksports 2018. gadā sasniedza 180 miljonus eiro. Ekonomiski aprēķinot, viena kūdras purva hektārs Latvijai dod ap 14,5 tūkstošus eiro (salīdzinājumā – piena lopkopībā viens hektārs dod apmēram 400 eiro).
■ Kūdra ir pārtikas ražošanas ķēdes būtiska sastāvdaļa visā pasaulē. 70 procenti no profesionālajā dārzkopībā izmantotā substrāta ir kūdras substrāts. Aprēķināts, ka 2050. gadā iedzīvotāju skaits pasaulē sasniegs 10 miljardus un pārtikas nodrošināšanai būs nepieciešams četrreiz vairāk šī substrāta.
■ Kūdras nozare gadā nodokļos valstij samaksā vidēji 18,5 miljonus eiro. Turklāt ar to saistītās jomas (transporta pakalpojumu sniedzēji, taras, palešu tostarp ražotāji) vidēji gadā nodokļos samaksā 50 miljonus eiro.
■ Nozarē pastāvīgi strādā ap 1800 cilvēku, vēl ap 1200 ir sezonas strādnieki. Viņu atalgojums ir augstāks nekā vidējais reģionā un valstī.
