Lai izskaidrotu un izprastu Jelgavas Autobusu parka darbību, Jelgavas Dome pagājušonedēļ bija aicinājusi uz tikšanos Satiksmes ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārstāvjus.
Lai izskaidrotu un izprastu Jelgavas Autobusu parka (JAP) darbību, Jelgavas Dome pagājušonedēļ bija aicinājusi uz tikšanos Satiksmes ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārstāvjus.
Kā preses konferencē skaidroja Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Dome konstatējusi, ka pietrūkst izpratnes par uzņēmuma saimnieciskās darbības modeli un metodēm, tāpēc aicināti atbildīgo institūciju pārstāvji. Tikšanās mērķis bija izprast JAP darbības metodes un uzzināt atbildes uz jautājumiem, kas radušies attiecīgajām institūcijām. Rezultātā tikšanās dalībnieki esot nonākuši pie savstarpējās sapratnes. Ja institūcijām radīšoties vēl kādi jautājumi, tos turpināšot risināt sarunu ceļā. Sanāksmē skatītas tiesiskās attiecības starp JAP kā pārvadātāju un šoferiem kā individuālajiem komersantiem; runāts par biļetēm kā dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības atrasties konkrētajā transporta līdzeklī, par naudas plūsmu, kas pienākas katram no tiesisko attiecību dalībniekiem, kā arī par VID veikto nodokļu uzrēķinu JAP, par ko “Ziņas” jau rakstīja.
JAP valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska informēja, ka institūciju pārstāvji “izgājuši” cauri normatīvajiem aktiem un nav atraduši pretrunas JAP uzņēmējdarbībā, kas liecinātu, ka uzņēmums veic pretlikumīgas darbības. Sarunās atzīts, ka ne visos normatīvajos aktos ir precīzs formulējums. Latvijas autopārvadātāju arodbiedrības “Latada” pārstāvji, kas arī vēlējušies izteikt viedokli par tiesiskajām attiecībām JAP, norēķinu kārtību un citiem jautājumiem, apspriedē nav ielaisti, jo pārrunāti ar uzņēmuma komercdarbību saistīti jautājumi.
Ar šoferiem saistīti jautājumi neesot apspriesti, un autovadītāju, kā uzsvēra V.Ļubļinska, uzņēmumam netrūkstot.
Saskaņā ar pilsētas Domi, rajona Padomi un Satiksmes ministriju noslēgtajiem līgumiem JAP darba apjoms visa veida maršrutos mēnesī sasniedz 24 021,97 stundas. “Ņemot vērā, ka cilvēkam, kas uz tiesiskā pamata veic darbu, katru nedēļu jānostrādā 40 stundu, mēnesī atkarībā no dienu skaita jānostrādā 160 – 180 stundu. Izdalot darba apjomu ar darba stundu skaitu, nonākam pie cipara 141 – tik šoferu uzņēmumam nepieciešams. Tā kā desmit vienpadsmit šoferu katru mēnesi ir atvaļinājumā, nepieciešams 150 autovadītāju. Pašlaik uzņēmumam noslēgti līgumi ar 212 šoferiem jeb par 62 vairāk nekā nepieciešams,” skaidroja V.Ļubļinska.
Pēc JAP direktora vietnieces sniegtajiem datiem, pilsētas maršrutos šoferi mēnesī nostrādā vidēji 150 stundu, ar “Otoyol” markas autobusiem – 145 stundas. Rajona pārvadājumos šīs markas autobusu šoferi nostrādā vidēji 99 stundas, bet pārējo autobusu vadītāji – 84 stundas. Šoferi, kas apkalpo Rīgas maršrutu, mēnesī nostrādā 116 stundu. V.Ļubļinska noraidīja iebildumus, ka uz šoferiem kā pašnodarbinātām personām nav attiecināma likumdošana par darba nedēļas ilgumu, atvaļinājumiem u.tml.
