Vircavas pagasta saimnieciskās puses pārzinātāja Gunta Zajankovska, jautāta par labības vākšanu, teica, ka ar to gan nekādu problēmu neesot, jo saulīte visu ražas laiku pa zemes virsu staigājot un esot neaizstājama zemnieku sabiedrotā.
Vircava
Vircavas pagasta saimnieciskās puses pārzinātāja Gunta Zajankovska, jautāta par labības vākšanu, teica, ka ar to gan nekādu problēmu neesot, jo saulīte visu ražas laiku pa zemes virsu staigājot un esot neaizstājama zemnieku sabiedrotā. Par graudu nodošanu gan vēl ne reizi neesot nācies ko labu dzirdēt – gan rindās pulka daudz laika nākoties patērēt, gan samaksu sazin cik ilgi gaidīt. Nedaudz vieglāk esot tiem, kas līgumus ar «Rēzeknes dzirnavnieku» slēguši. Daugavpiliešu pieņemšanas punktā rindas esot bezgalgaras. Kāds zemnieks, gan no citas, nevis Vircavas puses, par astoņām stundām esot pārspējis zemkopības ministra minēto «rekordu». Savukārt iespējas labību uzglabāt pagastā uz vietas Vircavā ir minimālas. Vienīgi Straumes pusē vairāki zemnieki privatizējuši kalti ar tai piederošām uzglabāšanas telpām. Novākšanas tehnikas ziņā Vircavas zemniekiem nav īpaši ar ko lepoties, pagaidām saimniecības, kuru rīcībā ir sava novākšanas tehnika, skaita ziņā nepārsniedz vienu desmitu. Lielākā daļa ražu novāc ar nomātu tehniku, par hektāru maksājot Ls 25 – 30. Raža esot pieņemama, tiesa, pagājušā gadā savākto nepārsniedzot. Graudi sausuma ietekmē gan tādi pasīki.
Glūda
Pagasta vecākā Lauma Kalvāne teica, ka žēloties par pļaušanas apstākļiem būtu grēks, jo labāku ražas laiku grūti iedomāties. Vislielākās raizes sagādā rindas graudu pieņemšanas punktos un pārstrādātāju mainītā samaksas kārtība. Savukārt zemnieki, kas nekādus līgumus neesot slēguši, varot būt pateicīgi, ka «Daugavpils dzirnavnieks» Elejas pieņemšanas punktā pieņemot arī viņu izaudzēto. Ziemāju lielākā daļa pagastā jau novākta. Ražība svārstoties no 45 līdz 60 centneriem. Bagātākais bijis ziemas kviešu birums kooperatīvajā sabiedrībā «Daile 2», zemnieku saimniecībā «Siņķi», kur saimnieko Oskars Lēvics, un Kaņepu ģimenes saimniecībā «Ziemeļi». Pēdējā saimniecībā kombaina un salmu vācēja pēdās tūlīt dodoties arī arkls, jo teju, teju jādomā arī par ziemāju sēju. Kooperatīvajā sabiedrībā «Dorupe» kombaina pakalpojumi maksā 20 latus stundā. Tā kā graudi ir sausi un kaltes pakalpojumi nav nepieciešami, tūlīt pēc novākšanas katrs labības audzētājs to cenšas arī realizēt, lai saņemtu vismaz daļu naudas, par ko iegādāties degvielu tālākajiem rudens darbiem. Līdzekļu trūkums šobrīd jūtams gandrīz katrā saimniecībā, aktīvi tiekot meklēti varianti, kā uz parāda tikt pie degvielas.
