Pasaules čempionāts Japānas pilsētā Saitamā daiļslidošanas cienītājiem aizvadīto nedēļu pārvērta par svētkiem, LTV 7. kanāla piedāvātajās pārraidēs ļaujot izdzīvot līdzi teju visiem notikumiem uz ledus vairāku dienu garumā. Jo īpaši droši vien tika gaidīta mūsu valsts līdera, pērn čempionātā sesto vietu ieguvušā Denisa Vasiļjeva uzstāšanās. “Protams, arī mēs bijām saspringti un pārdzīvojām, kad uz ledus iznāca Deniss,” atzīst Jelgavas Ledus sporta skolas Daiļslidošanas nodaļas vadītājs Andrejs Brovenko. “Mēs” – tas ir viņš un tābrīža kolēģis Normunds Melderis, kuru zinošais komentārs aizkadrā līdzēja arī vienkāršiem mākslinieciskā priekšnesuma baudītājiem orientēties sporta veida smalkajās un nereti tikai tiesnešu acij pamanāmajās niansēs.
“Strādājām vienā no Latvijas Televīzijas studijām. Priekšā divi ekrāni. Vienā tiešraide no Japānas, otrā – tobrīd LTV skatītājiem redzamais. Tā ka redzējām arī to, kas notiek uz ledus reklāmas pauzes laikā,” aizdomas, ka komentētājiem būtu ne vien kas vairāk zināms, bet arī skatāms, kliedē Andrejs. Papildinformācija arī bijusi tikai tā, ko paši sameklē.
– Kā veidojusies jūsu komentētāja pieredze? – jautāju daiļslidošanas trenerim, kura balss starptautiska līmeņa sacensību pārraidēs nu jau dzirdēta ne pirmoreiz.
Aizsākās ar Eiropas čempionātu pagājušajā gadā, kad Normunda ilggadējā kolēģe ēterā Agita Ābele, būdama ISU kategorijas tiesnese, bija aizņemta citos pienākumos. Normunds piezvanīja un jautāja, vai nevaru pievienoties pāru slidojumu komentēšanā. Savos daiļslidotāja gados pats biju “pārinieks”, līdz ar to piedāvājums šķita pieņemams un interesants. Tā kā esmu izglītojies krievu valodā, mazliet vienīgi bažījos par literāro izteiksmi, ko joprojām cenšos uzlabot. Bet tobrīd pēc izmēģinājuma kāda testa ieraksta komentēšanā lēmums par manām prasmēm bija pozitīvs. Pagājušajā sezonā tā nokomentēju pāru slidojumus Eiropas čempionātā, pēc tam olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā – trīs turnīros, kurus rādīja LTV.
– Kā praktiski darbojas tāds komentētāju tandēms – varbūt ir kāda vienošanās, kurā no tēmām katrs vairāk iedziļināsies?
Sadarbība ar Normundu mums izveidojās ļoti laba. Viņš ir daiļslidošanas speciālists, zina daudzus faktus, par kuriem es neko nezinu, un varu mācīties. Pats vairāk komentēju slidojuma tehnisko pusi. Citādi – nekādas vienošanās nav, “atslābinātā” atmosfērā skatāmies un runājam. Protams, no reizes uz reizi tas kļūst vieglāk un brīvāk.
– Ja jau turpināt to darīt, vai var teikt, ka jums šis komentētāja darbs patīk?
Protams, ka vairāk gribētos būt ekrāna otrā pusē kopā ar sportistu, bet, ja nu sanāca saskare ar augsta līmeņa sacensībām šādā veidā, – arī labi. Man rūp, kas notiks ar daiļslidošanu mūsu valstī. Ar šādu domu arī cenšos darīt daiļslidošanas procesus skaidrākus skatītājiem un ceru, ka tas izdevās.
– Līdzjutējiem ir savi favorīti. Latvijā (un, kā redzējām, arī Japānā) tas noteikti bija Deniss. Vai no komentētāja tomēr tiek prasīta neitralitāte, un kā to ievērot?
Pēc kvalifikācijas un pieredzes savā ziņā esmu pārstāvis gan tiesnešiem, gan treneriem un sportistiem, labi saprotot viņu dzīvi. Arī šā darbības loka “ģeogrāfija” bijusi visai plaša – ar somiem, itāļiem, krieviem, lietuviešiem un citu valstu profesionāļiem tajā. Kad redzi situāciju no visām pusēm, nonāc pie objektīva vērtējuma gribot negribot. Protams, kad slidoja Deniss, bijām saspringti un pārdzīvojām. Gribējām, lai viņam viss sanāktu pēc iespējas labāk. Diemžēl īsajā programmā iecerētais neizdevās un veiksmīgāks izvēles slidojums vairs neļāva pacelties augstāk par 21. vietu. Tomēr arī šoreiz visa cieņa Denisam, kurš gan valsts atpazīstamības, gan daiļslidošanas attīstības labā izdarīja vairāk nekā mēs visi. Sportists kārtējo reizi apliecināja, ka māk slidot, māk kontaktēt ar publiku. Vienlaikus varējām arī salīdzināt, ka kopējais līmenis kopš pagājušā gada pasaules čempionāta, kad Deniss bija sestais, ir ievērojami audzis. Bet, atgriežoties pie ieguldījuma daiļslidošanas labā, noteikti viens no lielākajiem ir arī LTV sniegtā iespēja šo sporta veidu popularizēt.
– Solītais četrkāršais lēciens daugavpilietim šoreiz neizdevās, bet jūs pieminējāt, ka esat redzējis viņu to izpildām.
Ir skaidrs, ka augstākam vērtējumam četrkāršais ir vajadzīgs, gribi vai ne. “Gandrīz izpildītu” to redzēju pagājušā gada oktobrī sacensībās “Ice Star” Minskā, kur darbojos tiesnešu tehniskajā brigādē. “Gandrīz”, jo tomēr sanāca ar kritienu, taču bija “piegriezts” un līdz ar to pēc punktiem vērtīgāks.
– Starp pasaules desmitnieka daiļslidotājiem bija gan arī tāds, kas, pēc jūsu teiktā, četrkāršos neizpilda “principā”.
Amerikānis Džeisons Brauns, jā. Viens četrkāršais gan bija iekļauts arī viņa izvēles programmā, bet… Toties šo sportistu raksturo maksimāli labā izpildījumā citi lēcieni un ļoti precīzs slidojums. Denisam īsajā programmā nesanāca trīsarpus apgriezienu aksels, kas viņu punktu ziņā atmeta atpakaļ, un pēc tam arī lēcienu kaskāde jau programmas otrajā pusē.
– Ar grafisku attēlu ekrānā tika raksturots lēciena tālums un augstums – vai tiesneši vērtē arī to?
Jaunā sistēma, kas tika testēta pirmoreiz, lēcienā ļāva noteikt piezemēšanās ātrumu, attālumu un augstumu. Tiesneši gan diezin vai redzēja šos lielumus. Katrā ziņā +4 vai +5 punktu vērtības lēciens var arī būt ar ne tiem augstākajiem parametriem. Ja šī sistēma varētu pateikt, uz cik grādiem ir izpildīts apgrieziens. Tas tad būtu visprecīzākais tiesnešu vērtējums nākotnē.
