«Zemgales Ziņas» atskatās uz 2009. gadu Jelgavā un novados.
Rāviņš atkal uzvarējaZaļo un Zemnieku savienības un Andra Rāviņa uzvara šovasar Jelgavas pašvaldības vēlēšanās reti kuru pārsteidza. Ar iegūtajām balsīm pietika, lai trešo reizi kļūtu par pilsētas mēru, taču apbrīnas vērta ir A.Rāviņa diplomāta spēja, izkārtojot sev tīkamu politisko vidi un neitralizējot iespējamos oponentus. Viņa panākums ir fakts, ka pēc būtības Domes koalīcijā darbojas visas ievēlētās partijas, izņemot LPP/LC un PCTVL. Vienās kamanās ar «zaļzemniekiem» sēž gan divi Saskaņas centra deputāti (kas liek ticēt runām, ka šā politiskā spēka vēlēšanu saraksts netapa bez Domes vadības ziņas), gan ar šo politisko spēku ideoloģiski it kā nesavienojamās TB/LNNK, «Visu Latvijai» saraksta pārstāvis, savukārt svarīgais pilsētas izpilddirektora krēsls atdots vēlēšanās sakāvi cietušās Tautas partijas rīcībā. Nav dzirdēts, ka šāda «spēku apvienošana» notiktu vēl kaut kur. Priekšvēlēšanu laikā jelgavnieki pieredzēja arī visai asu konkurentu cīņu, vairāk nekā citkārt izmantojot drukātos medijus. Šis laiks arī parādīja dažu ievēlēto deputātu tieksmi pēc konkrētiem amatiem, savukārt lielākais nesmukums saistās ar LPP/LC, kuras saistību ar balsu pirkšanu izmeklē tiesībsargājošās iestādes. Reforma pagastus nenokāvaPašvaldību reforma jeb pagastu apvienošana nenāca negaidīta – vieni tai bija gatavi, citi baidījās. Diemžēl jauno novadu izveide sakrita ar ekonomiskās krīzes sekām – skolu apvienošanu, bezdarbu, pašvaldību maciņa strauju tukšošanos, kas apgrūtina ieguvumu un zaudējumu novērtējumu. Daži efekti jau gan manāmi, piemēram, tādi ikdienišķi lēmumi kā ceļa izdevumu segšana kādam skolēnam vai adreses piešķiršana zemesgabalam nu tiek skatīti novada Domes sēdē Jelgavā, nevis turpat uz vietas. Pagaidām šķiet, ka cilvēku dzīvē nekas daudz nav mainījies, un dzīve pagastos pretēji skeptiķu prognozēm turpinās. Savukārt pagasti jau tagad sajutuši, ka lielākas pašvaldības statuss un kvalificēti speciālisti dod iespēju iesaistīties siltināšanas un cita veida attīstības projektos, kas vieniem pašiem nebija pa spēkam, saka novada Domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma, kuras savulaik vadītajam Kalnciemam reforma atņēma pilsētas titulu. Pie jaunas darba organizācijas vairāk nākas pierast pašvaldības amatpersonām, tāpat kā pie fakta, ka lēmumi ir labāk redzami un tāpēc neiztiek bez kritikas. Turklāt reforma vēl nav beigusies – tikai nākamgad pagastu budžeti tā pa īstam tiks apvienoti vienā makā ar līdzīgiem spēles noteikumiem visiem, kas varētu šķist netaisnīgi tiem, kas līdz šim bijuši turīgāki un varējuši atļauties vairāk. Krīze, bezdarbs, skolu reformaNo ekonomikas lejupslīdes radītajām sekām šogad nepaglābās arī Jelgava un novadi. Gada laikā gandrīz dubultojās bezdarbnieku skaits, apstājās nekustamo īpašumu tirgus, darbību stipri sašaurināja vai slēdza vairāki vietējie uzņēmēji, bet bankrotējušo veikalu vietā ienāca lietoto apģērbu tirgotavas. Šā gada realitāte ir par «simtlatniekiem» dēvētie cilvēki, kuri strādā fizisku darbu galvenokārt apkārtnes sakopšanā par ES dotajiem simt latiem mēnesī. Jelgavā un novados pašlaik tādu ir 624, un, lai gan pagastu pārvaldes sākotnēji bija skeptiskas par pazemojoši mazo summu, tagad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ātrāk, nekā plānots, izsīka pilsētas un vairāku pagastu sociālie budžeti. Arī pašvaldības taupīja – Jelgava, liekot visiem darbiniekiem doties mēnesi garā bezalgas atvaļinājumā. Savukārt pārsteidza Jelgavas novads, kas nolēma ietaupīt, nelabojot salūzušo apkures sistēmu Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes un pakalpojumu ēkā «Upeskrasti» un iemītniekus izmitinot citur. Vēlāk gan izrādījās, ka salabot un kurināt ir vieglāk un lētāk, nekā pielāgot mediķu vajadzībām citas telpas. «Ne tas vien pārdzīvots,» par neziņu un salšanu vairāku nedēļu garumā tagad smej Staļģenes aptiekas saimniece Iveta Stundiņa. Pusē ēkas nu apkure atkal darbojoties, un izvākusies ir vien pagasta pārvalde un bibliotēka. Tomēr katrā ļaunumā savs labums – krīze pierāda, ka joprojām netrūkst nesavtīgu cilvēku, kas gatavi palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk. Kāda pilsētas uzņēmēja šoruden, paliekot anonīma, atvēra zupas virtuvi trūcīgajiem, lielas arvien ir labdarībai ziedotās summas, tostarp akcijai ar nomācošo nosaukumu «Paēdušai Latvijai». Pārtikas pakas gatava dot arī ES, diemžēl jelgavnieki atšķirībā no citu pilsētu trūcīgajiem pie bezmaksas produktiem netika, jo Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļa nokavēja pieteikšanās termiņu. Tagad tās vadītājs Jānis Vērzemnieks saka – nākamgad pakas būs un pirmās gaidāmas jau martā. Iztrūkums budžetā spieda veikt ievērojamas reformas izglītības sistēmā. Jelgavas novads gan paglābās no skolu slēgšanas, tomēr četras mazākās tika pārveidotas par citu iestāžu filiālēm. Daļai bērnu tas nozīmē agrāk celties no rītiem, lai dotos uz citu skolu, iejusties jaunā kolektīvā, strādāt apvienotās klasēs. Vēl pirms pāris gadiem tika rīkotas akcijas, lai mudinātu jauniešus izvēlēties pedagoga darbu, bet šogad izrādījās – viņu ir par daudz. Novadā vien darbu zaudēja 53 skolotāji, vēl daudz labu pedagogu aizgāja paši pēc pazemojošā valdības lēmuma par pensiju samazinājumu strādājošajiem pensionāriem. Pirmoreiz!2009. gada janvāris – motosportists Einārs Vinters pēc izcīnītās 14. vietas Dakaras rallijā atzīts par šo prestižo pasaules sacensību visu laiku labāko debitantu. 2009. gada decembris – Eiropas čempionātā Stambulā peldētāja Andreja Dūdas izpildījumā desmit reizes krīt Latvijas rekordi. Ar šādiem panākumiem sākās un noslēdzās aizvadītais sportiskais gads, kas mūspusē patiesi bijis pirmreizējiem notikumiem bagāts. Pirmoreiz par Eiropas junioru čempionu kļuva karatists Kalvis Kalniņš, pirmoreiz pasaules motosporta elitē MX1 čempionātā startēja Ivo Šteinbergs. Pirmoreiz pie Latvijas čempionu medaļām tika «Jelgava/LU» dāmu volejbola komanda. Latvijas pirmās līgas čempionu titulu līdz ar ceļazīmi uz virslīgu pirmoreiz izcīnīja futbola klubs «Jelgava» (attēlā). Latvijas džudo čempiones medaļu pieaugušo konkurencē pirmoreiz nopelnīja Marina Mazure. Pie Latvijas Regbija attīstības asociācijas čempionāta spožākajām medaļām pirmoreiz tika kluba «Alnis» komanda. Savs panākumu pirmreizīgums aizvadītajā gadā noteikti bijis ikvienam no Jelgavas pilsētas, novada un arī Ozolnieku novada sportistiem, kuru tūkstošiem «Ziņas» novēl – tā turpināt! Svētki Atpūtas ielāVēlā 20. februāra pievakarē no Ānes ciema uz redakciju piezvanīja priecīgi satraukts zemledus makšķernieks Jānis Gultnieks, kurš ziņoja par tā sauktajā Čigānu karjerā izvilkto milzu līdaku. Svētki bija visā Atpūtas ielā, kur priecājās gan pieaugušie, gan puišeļi, kas ar izvilkto milzeni bija vienā garumā. Kad līdaku nosvēra ciema veikalā, izrādījās, ka līdz desmit kilogramiem drusku pietrūkst. Taču lietpratēju augstas atzinības vērta ir piezīme, ka pie āliņģa pievilkto zivi laimīgā makšķernieka draugs Mārtiņš Ivans izcēla ārā, satverot aiz acīm. Kažotnieks pret AināruOzolnieku novada Dome, pirmajā sēdē pēc pašvaldību vēlēšanām sodot ar atlaišanu pašvaldības izpilddirektoru Jāni Kažotnieku, kurš pēc ievēlēšanas Domē bija uzdrošinājies pieteikties uz ilggadējā Ozolnieku vadītāja Māra Aināra vietu, tādu turpinājumu diez vai paredzēja. Atlaistais izpilddirektors bijušo darbavietu iesūdzēja tiesā, kas pirmajā instancē nostājās viņa pusē, liekot novadam J.Kažotnieku atjaunot amatā un izmaksāt par šo periodu nesaņemto algu. Sava taisnība droši vien abām pusēm, taču grūti iedomāties, kā ritēs darbs novadā, ja J.Kažotnieks tiešām amatu atgūs. Vai gripu atveda «Benefice»?Šā gada slimība numur viens – jaunais A tipa vīruss H1N1 jeb cūku gripa – Latvijā ienāca caur mūsu pilsētu. Pirmās divas saslimušās bija jelgavnieces, turklāt vienā gadījumā radās aizdomas, ka gripu atvedis «Jundas» kolektīvs «Benefice» no Meksikas. «Jundas» vadībai pēc tam nācās uzklausīt ne vienu vien pārmetumu par pārdrošību, taču jau drīz tapa skaidrs, ka nekāda piesardzība Latviju un Jelgavu no visā pasaulē izplatījušās ligas neglābtu. Jau novembrī saslimstība izvērtās epidēmijā, kas smagi skāra arī Jelgavu. Lai gan uz gada beigām saslimstība strauji mazinājās, visā Latvijā kaites radītās komplikācijas prasīja 24 cilvēku dzīvības, daudziem liekot skeptiski uztvert speciālistu teikto, ka slimība ir viegli ārstējama un no tās nav ko baidīties. LLU dzīvo taupības režīmā31. augusta rītā, beidzoties Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pirmkursnieku imatrikulācijas aktam, apmēram tūkstoš divsimt studentu un mācību spēku sadevās rokās un deviņsimtmetru garā dzīvajā ķēdē apņēma savas augstskolas galveno ēku – Jelgavas pili. Augstskolas septiņdesmitās jubilejas gadam diemžēl raksturīgs nežēlīgs valsts dotācijas samazinājums. Sākotnēji paredzēto gada dotāciju 12,3 miljonu latu apmērā valsts samazināja līdz 6,2 miljoniem, bet nākamgad tā būs tikai nepilni pieci miljoni latu. Augstskolas vadībai nācās uzteikt darbu vairāk nekā simts saimnieciskajiem darbiniekiem, pārējos atkārtoti laist bezalgas atvaļinājumos, samazinātas slodzes mācību spēkiem, auditorijās kļuvis vēsāks, jo tiek taupīts uz apkures rēķina. Sakarā ar demogrāfisko «bedri» un iedzīvotāju labklājības lejupslīdi, šogad turpināja samazināties LLU studentu skaits. Tagad tas ir nepilni septiņi tūkstoši (pirms dažiem gadiem pārsniedza desmit tūkstošus). Krietni mazāk studentu ir neklātienes jeb nepilna laika studijās. Lielākais reflektantu konkurss šogad bija Meža fakultātē, kas liecina par to, ka jaunieši pastiprināti izvēlas studiju virzienus, kas saistās ar reāliem resursiem un iespējām Latvijā. Siltināšana nesokasŠķiet, visu gadu dzirdam pārliecinošas runas, ka šis ir izdevīgākais laiks siltināt padomju laikos būvētās blokmājas, jo būvniecības izmaksas ievērojami kritušās un pieejama ES programma, kas sedz pusi izdevumu. Diemžēl tas nelīdz, tāpat kā nelīdz argumenti par nama un dzīvokļa vērtības celšanos, komfortablākiem apstākļiem un vismaz par 30 procentiem mazākiem apkures rēķiniem. Tikai retajai mājas iedzīvotāju sapulcei ir kāds rezultāts, bet biežāk tās beidzas ne ar ko, un salīdzinājumā ar citām pilsētām Jelgavas pieteikumu ES programmai ir maz. Nosiltinātas un atklātas ir tikai divas mājas, kuru renovāciju līdzfinansēja Vācijas valdība. Speciālisti norāda – cilvēki baidās no kredītiem un neuzticas tiem, kas cenšas viņus pārliecināt. Kaut kas mainīšoties tikai tad, kad apkārt būs vairāk pozitīvo piemēru. Populārs vaļasprieksNespēja pat darba laikā atturēties no iemīļotā vaļasprieka – medībām – gada nogalē pa visu Latviju atkal lika izblamēties jaunā Jelgavas novada priekšsēdētājam Ziedonim Caunem. Pirmā reize bija, kad kolēģi domnieki viņam noteica lielāko algu zināmo jauno novadu vadītāju vidū. Diemžēl medībām Jelgavas pusē šogad vairākkārt bijusi negatīva noskaņa. Februāra beigās traģiskā negadījumā medībās Lielauces apkaimē tika nogalināts Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis, savukārt novembra beigās Zaļeniekos, visticamāk, arī neievērojot medību noteikumus, ļoti smagu savainojumu guva Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs. Mūzikas skaņām bagāts gadsLīgai Celmai ar 4. vidusskolas kori «Spīgo» šovasar gāja secen dalība starptautiskā koru festivālā Dienvidkorejā. Tomēr meitenes, par spīti tai brīdī pie mums vēl neiepazītajai cūku gripai, tālo zemi redzēja. Jaunos iespaidus varēja likt lietā, turpinot darbu pie jaunā diska ieraksta. Pati Līga rudens pusē turpināja pierādīt sevi kā komponiste. L.Celmas «Jaunu bausli Es jums dodu» Rīgas Domā tika atskaņots vienā koncertā ar pasaules klasiku – Jozefa Haidna «Nelsona mesu» un Feliksa Mendelszona-Bartoldi «Trīs psalmiem». Diriģents un mūzikas fanātiķis Māris Sirmais tieši šos skaņdarbus bija izraudzījies Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēgumam. Gandrīz vienlaikus tapa L.Celmas skaņdarbs «Ceļā!» ar ievērojamā persiešu dzejnieka Farīduntīna Atāra tekstu, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja jaunās mūzikas festivālā «Arēna». Šogad sacerēta arī «Serenāde» pūtēju orķestrim, bet 2010. gada pavasarī iecerēts pirmatskaņojums Līgas lielformas darbam «Jersikas derība», kas radies latgaliešu rakstnieces Elitas Franciskas Cimares poētiskā mītu romāna ietekmē. Ir skola, top tornis un stadions «Beidzot noslēgsies pilsētas atjaunošana pēc Otrā pasaules kara,» jūnijā, atklājot Svētās Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukciju, teica tolaik pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Pilsētas siluetam vēsturiski piederīgā torņa rekonstrukcija jelgavniekiem bija goda lieta jau no deviņdesmito gadu sākuma. Tomēr līdz šim nebija izdevies darbus pabeigt. 2004. gadā tornis pat iekļauts simts apdraudētāko arhitektūras pieminekļu sarakstā. Tomēr tālāk seko veiksmes stāsts – pašvaldībai mērķtiecīgi piesaistot ES līdzfinansējumu, no stikla tapa torņa teltsveida kupols, un nu jau var redzēt, ka darbi turpinās, kā plānots, un nākamā gada beigās tas varētu tikt pabeigts.Pašvaldība pelnījusi uzslavas arī par vairāk nekā divu miljonu latu vērto 4. vidusskolas piebūvi, kuras pabeigšanu vienubrīd apdraudēja valsts noteiktie taupības pasākumi. Ne tik raiti veicas ar 16 miljonu latu vērto Zemgales Olimpiskā centra būvi, kura celtniecību uz ilgu laiku apturēja valsts kavēšanās dot galvojumu kredītam. Sākotnēji jauno sporta centru bija plānots atklāt jau šā gada nogalē, tagad prognoze – nākamā gada rudenī. Kultūra vai izklaide? Ar tik pretenciozu un, šķiet, vēl nebijušu jautājumu pašvaldības aģentūrai «Kultūra» un visai Jelgavas sabiedrībai vasaras nogalē sevi pieteica neformālā apvienība «Liesma». Tajā apvienojušies vairāk ar mākslu saistīti cilvēki, pasludinot, ka viņus neapmierina, kā pēdējos gados pilsētā veidojusies kultūras pasākumu programma, kurā virsroku ņemot izklaide. Viņu mērķis arī radīt platformu radošām diskusijām un idejām. Pirmā viedokļu apmaiņa novembra sākumā izvērtās savdabīgā attiecību kārtošanā starp aizvainoto aģentūru un galerijas «Suņa taka» vadību Ilonu un Ilmāru Drīliņiem, kuri gan vairākkārt aicināja neuztvert lietas personīgi un secināja, ka Latvijā pietrūkst diskusiju kultūras. Kaislībām norimstot, abas puses tomēr spēja vienoties par turpmāku sadarbību, laužot ledu un uzskatu, ka pilsētā kultūras jomā tiek akceptēts tikai viens oficiālais viedoklis.
