Vasara ir atvaļinājumu, izklaižu un pikniku laiks. Cienastu klāstā izņēmums nav arī medījumu gaļa. Tāpēc der atcerēties, ka maltīte jāsagatavo tā, lai nerastos veselības problēmas.Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina gan medniekus, gan citus patērētājus lietot uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu. Dienests mudina mednieku kolektīvos pārrunāt trihinelozes un citu Latvijā aktuālu ar pārtiku izplatāmo, tostarp zoonožu (piemēram, salmoneloze, bruceloze), slimību bīstamību.«Iedzīvotājiem ir jābūt piesardzīgiem, iegādājoties un lietojot uzturā medījumu (meža cūku) gaļu, jo nereti tā var būt invadēta ar trihinellām,» brīdina PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.Ļoti bīstami parazīti Speciāliste paskaidro, ka ar trihinelozi var saslimt ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu mājas vai meža cūkas gaļu. Tajā var slēpties acīm neredzami, bet ļoti bīstami parazīti – trihinellas. Tie ir sīki tārpi, kas mājo dažādu zīdītāju – gaļēdāju dzīvnieku gaļā – gan meža, gan arī mājdzīvnieku (sastopama cūkām, kaķiem, suņiem, žurkām, zirgiem, lāčiem, lūšiem, vilkiem, lapsām). Latvijā visbiežāk konstatēta meža cūku gaļā, un tas izskaidrojams ar to, ka cūkas nesmādē arī citu, iespējams, invadētu dzīvnieku gaļu. Ar trihinellu kāpuriem dzīvnieku muskuļos veidojas saistaudu kapsulas – cistas. Ar tām cilvēks var inficēties, apēdot nepietiekami termiski apstrādātu dzīvnieku gaļu.Pirms gatavošanas gaļa, tostarp šašliks, jāsagriež pēc iespējas mazākos gabaliņos, lai gatavošanas laikā spētu nodrošināt nepieciešamo temperatūru. Gaļa, kas iegūta mājas apstākļos, kā arī medījumu gaļa, kas nav laboratoriski pārbaudīta, jāsagatavo, ilgstoši termiski apstrādājot. Trihinellas neiet bojā, ne to sālot, ne marinējot, ne kūpinot vai gatavojot mikroviļņu krāsnī. «Ja ir zināms, ka gaļā laboratoriski konstatētas trihinellas, tā pārtikā nav izmantojama,» uzsver A.Joffe.Gaļa jāpārbauda laboratorijāPVD iesaka iegādāties gaļu legālās tirdzniecības vietās un tikai no medniekiem, kuri veikuši medījumu gaļas laboratorisko pārbaudi. Arī cūkas, kas tiek kautas privātsaimniecībās pašpatēriņam, vajadzētu pārbaudīt laboratoriski. Nedrīkst arī izbarot cūkām pārtikā neizmantojamo medījumu produktus (galvas, zarnas, kuņģus un citus atgriezumus).Pērn pēc cūku brucelozes uzliesmojuma fermā Talsu novadā PVD veica monitoringa izmeklējumus meža cūkām. Rezultāti liecināja, ka aptuveni 10 procenti dzīvnieku bija brucelozes ierosinātāju nēsātāji, tāpēc, lietojot uzturā jēlu vai termiski nepietiekami apstrādātu meža cūku gaļu, pastāv iespēja inficēties arī ar brucelozi. Pareizi apstrādājot to termiski, brucelozes ierosinātājs dažu minūšu laikā iet bojā +71°C temperatūrā.
