Jelgavā ir ap pusotru tūkstoti par trūcīgiem atzītu cilvēku, un ikmēneša paka ar bezmaksas miltiem, makaroniem un citiem produktiem viņiem būtu ļoti noderīga, diemžēl ne šogad, ne, kā izrādās, arī nākamgad viņi tās nesaņems. Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jelgavas komiteja, kura varēja to saņemšanu organizēt, aizbildinās ar laika trūkumu, un arī pašvaldības Sociālo lietu pārvalde nevalstiskās organizācijas nav spējusi pamudināt uz aktīvāku rīcību trūcīgo iedzīvotāju labā.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Jelgava un Jelgavas novads, izņemot Jaunsvirlauku, ir viena no retajām vietām Latvijā, kur mazturīgie šogad nesaņems Eiropas Komisijas finansētās pārtikas pakas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Nebūs šogad, nebūs nākamgad Turklāt, kā norāda LSK sekretariāta vadītāja Ināra Sniķere, ne Jelgavas pilsēta, ne citas novada teritorijas nav pieteikušās arī nākamajam gadam, tātad tāpat kā šogad paliks bešā. LSK Jelgavas komitejas vadītājs un vienlaikus pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes darbinieks Jānis Vērzemnieks, kurš vēl pagājušonedēļ «Ziņām» sacīja, ka pieteikums esot nosūtīts un pakas būšot, trešdien nespēja izskaidrot, kāpēc LSK centrālajam birojam tomēr ir cita informācija. I.Sniķere ir pārsteigta par Jelgavas neapķērību, jo izdevību saņemt bezmaksas palīdzību izmantojušas teju visas Latvijas pilsētas. Galvenokārt pieteikumus paku saņemšanai organizējušas LSK vietējās komitejas, taču ne tikai. Pēc I.Sniķeres teiktā, aktīvas bijušas ne vien LSK komitejas, bet arī daudzbērnu ģimeņu, invalīdu biedrības, dažādas draudzes un citas labdarības organizācijas. Jelgavas LSK neesot bijis laika J.Vērzemnieks LSK Jelgavas komiteju vada tikai kopš pavasara. Komitejas ilggadējā izpilddirektore Inta Rulle atzīst, ka bijusi informēta par iespēju pieteikties paku dalīšanai, bet to nav izdarījusi aizņemtības dēļ: «Tā kā mana pamatdarba vieta ir izglītības iestāde, tajā laikā, kad vajadzēja kārtot dokumentus, atrados skolā uzņemšanas komisijā.» Turklāt iepriekšējo gadu pieredze liecinot, ka ziņas par trūcīgajām personām Sociālo lietu pārvalde izsniedz vien uz trim mēnešiem un, kad palīdzība jau saņemta, trūcīgās personas jau esot nomainījušās. «Turklāt mums nav atbilstošu telpu, kur palīdzības pakas uzglabāt un cilvēkiem dalīt,» teic I.Rulle, piebilstot, ka no septembra pārtrauc darboties LSK Jelgavas komitejā.I.Sniķere uzsver arī pašvaldību atbildību: «Ja labdarības organizācijas pašas neatsaucās, pašvaldība varēja tās pamudināt, iedrošināt vai izlīdzēt ar telpām paku dalīšanai, kā to darīja citas pilsētas.» Arī Jaunsvirlauka palīdzību saņems, pateicoties vietējās pašvaldības Sociālo pakalpojumu centra iniciatīvai. Tas bez starpniekiem sadarbojies ar LSK sekretariātu Rīgā, un tādējādi būs atspaids 200 trūcīgākajiem iedzīvotājiem gan šogad, gan nākamgad. Pašvaldība:mūsu palīdzību noraidījaJelgavas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne uzsver, ka pārvalde piedāvājusi savu palīdzību projekta sagatavošanā, bet tā noraidīta. Viņa LSK Jelgavas komitejas rīcībā saskata lielu bezatbildību. «Protams, Eiropas palīdzība būtu ļoti noderējusi. Pirmais LSK Jelgavas komitejas vadītāja J.Vērzemnieka uzdevums pēc atgriešanās no atvaļinājuma būs izskaidrot situāciju, un, iespējams, varēs rast kādu pozitīvu risinājumu,» teic R.Stūrāne. No citām nevalstiskajām organizācijām Jelgavā interesi esot izrādījusi tikai evaņģēliski luteriskā Sv.Annas draudze, taču acīmredzot arī bez tālākas darbības. Sv.Annas draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis atzīst, ka sākotnēji bijusi doma pārtikas paku izdali Jelgavā ņemt savā pārziņā, bet iecere apstājusies pie drastiskajām prasībām attiecībā uz telpām paku glabāšanai. «Sapratām, ka mums nav pa spēkam un pa kabatai to uzņemties, jo būtu jāslēdz svētdienas skola un jāveic tur pamatīga izbūve, lai atbilstošus produktus varētu glabāt noteiktā temperatūrā. Prasības, kas tika izvirzītas paku uzglabāšanai, manuprāt, ir lielākais iegansts, kādēļ Jelgavā nebija labdarības un nevalstisko organizāciju atsaucības,» spriež T.Rēdmanis. Augustā trūcīgo ģimeņu statuss Jelgavā piešķirts 1489 personām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 90 latu. R.Stūrāne piekrīt, ka dati par iedzīvotājiem, kuriem piešķirts trūcīgo statuss, mainās, bet izmaiņas neesot būtiskas, turklāt šo cilvēku mazāk nepaliekot. Pārtikas pakaTrūcīgie jelgavnieki būtu varējuši saņemt reizi (nākamgad divas) mēnesī:0,5 kg auzu pārslu0,5 kg četru graudu pārslu1 kg makaronu0,4 kg pankūku miltu0,4 kg vājpiena pulvera
