Uz pusi mazāk autobusu reisu, par 30 procentiem paaugstinātas biļešu cenas un gandrīz visu dīzeļvilcienu noņemšana no sliedēm – ar šiem argumentiem pasažieru pārvadātāji vakar centās iebiedēt satiksmes ministru un nākamnedēļ dosies uz Saeimu, lai pārliecinātu, ka papildu trīs miljonu dotāciju samazinājums var sagraut nozari.
Valsts šajā gadā subsīdijas zaudējumu segšanai pasažieru pārvadājumu nozarē vienreiz jau samazinājusi par nepilniem desmit miljoniem latu. Pasažieru pārvadātāju asociācijas šefs Pēteris Salkazanovs skaidro, ka jau ar šo dotāciju atņemšanu vairumam autobusu parku nākas slēgt daļu reisu un meklēt ceļus, kā palielināt ieņēmumus. Patlaban sabiedriskā transporta uzturēšanas izmaksas ir aptuveni 80 santīmu par nobraukto kilometru, bet līdz ar subsīdiju atņemšanu izdevumi jāsamazina līdz 64 – 72 santīmiem. «Taču arī ar to nebūs līdzēts, jo gada beigās tāpat pārvadātājiem būs 3,6 miljonu latu deficīts – zaudējumi, ko valsts nav segusi,» skaidro P.Salkazanovs. Jelgavnieki necietīšotValsts budžeta konsolidācijas gaitā plānoto vēl papildu trīs miljonu latu samazinājumu nozarei P.Salkazanovs sauc par katastrofu. Tas nozīmētu ne tikai biļešu cenu kāpumu par trešdaļu, bet arī pusi visu reisu samazinājumu un piecu dīzeļvilcienu reisu slēgšanu, atstājot vien Rīga – Sigulda un Rīga – Valga. Vakar asociācija par iespējamām sekām informējusi nozares ministru, bet nākamnedēļ to vērtēs Saeimas budžeta komisija.P.Salkazanovs gan mierina, ka šis scenārijs nav attiecināms uz Jelgavu un vēl astoņām lielajām pilsētām, kur lielāko daļu pārvadātāju zaudējumu sedz nevis no valsts, bet pašvaldības budžeta. Tādēļ jelgavnieki varot nesatraukties par slēdzamiem reisiem un biļešu sadārdzināšanos. «Migar»: Vairs nav reisu, ko slēgtJa trīs miljoni no subsīdijām tomēr tiks atņemti, lielākie cietēji būs starppilsētu un novadu pārvadātāji. Jelgavas novada sabiedriskā transporta firmas «Migar» valdes loceklis Uldis Valters teic, ka pagaidām nav zināms, vai un cik varētu tikt samazinātas subsīdijas. Līdz šim valsts visus zaudējumus esot godprātīgi nomaksājusi. «Ja dotācijas atņem, ir tikai divi varianti – celt tarifu, kas nav iespējams zemās maksātspējas dēļ, vai arī samazināt reisu skaitu. Bet arī tādu maršrutu, kur varētu ko nogriezt, tikpat kā nav. Varbūt vienu divus iespējams atrast,» saka U.Valters, bet varbūtējos slēdzamos reisus pagaidām neatklāj. Zemgales plānošanas reģiona sanāksmē pārvadātāji nolēmuši izlīdzināt tarifu, lai tas visos Zemgales novados būtu vienāds. Līdz šim Jelgavā tas bija 4,2 santīmi par nobraukto kilometru, bet, piemēram, Jēkabpilī tikai 2,2 santīmi, paredzot arī iekāpšanas maksu. Pārvadātāji apņēmušies līdz septembrim nonākt līdz «Migar» līmenim, tādēļ U.Valters cer, ka biļešu maksa varēs palikt nemainīga. Taču no 1. aprīļa mainīsies minimālā braukšanas maksa «Migar» autobusos, to no 20 santīmiem paceļot līdz 30. Ieguvēji no tās līdz šim bijuši pilsētnieki, jo Jelgavas robežās «Migar» autobusos varēja braukt par 20 santīmiem, nevis maksāt 50 Jelgavas Autobusu parka šoferiem.«Drīzāk būtu jāpēta, cik santīmu par katru nobraukto kilometru šoferis atved no līnijas,» saka U.Valters. «Migar» autobusu vadītāji reisu noslēdz ar 40 santīmu ieņēmumiem par katru veikto kilometru, bet, piemēram, Bauskas šoferi «atved» tikai 27 santīmus. «Kur šī vismaz desmit santīmu starpība paliek? Vai šofera kabatā?» U.Valters pieļauj, ka autobusu parku ieņēmumus varētu kāpināt, uzlabojot kontroles sistēmas. Grib, lai mazina autoostu rijībuPārvadātāju zaudējumi būtu daudz mazāki, ja līdz ar dotāciju atņemšanu valsts piespiestu arī autoostu saimniekus samazināt iebraukšanas maksu to teritorijās. Piemēram, «Migar» ik mēnesi Jelgavas autoostas apsaimniekotājai akciju sabiedrībai «Rīgas Starptautiskā autoosta» samaksā četrus piecus tūkstošus latu. «Par ko? Par to, ka braucam pa šā laukuma asfaltu līdz pieturai?» retoriski jautā U.Valters. Arī citi pasažieru pārvadātāji pieļauj iespēju taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot autoostās. Taču tas radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos, jo tām būtu jādomā, kur atvēlēt pieturvietas pasažieru uzņemšanai vienā vietā, skaidro P.Salkazanovs.
