Nu jau kādu laiku ar pilsētas pašvaldību saistītās aprindās virmo kaislības ap Komunālo pārvaldi.
Nu jau kādu laiku ar pilsētas pašvaldību saistītās aprindās virmo kaislības ap Komunālo pārvaldi. Lai iepazītos ar situāciju, «Ziņas» uzklausīja Jelgavas Domes izpilddirektoru Gunāru Kurloviču un likvidējamās Komunālās pārvaldes direktoru Valentīnu Grigorjevu.
Priekšvēsture īsumā ir šāda. Lai plānotu turpmāko darbu pilsētsaimniecībā, Dome pērnā gada pavasarī sākusi noskaidrot situāciju pašvaldības iestādē «Komunālā pārvalde». Vasarā darbs ritējis mērķtiecīgi, pieprasīti dažāda veida dati par saistībām un maksājumu grafikiem. Taču katru reizi, kā norāda G.Kurlovičs, informācija bijusi atšķirīga. Pārvaldes oficiālajā bilancē par iepriekšējo gadu atrodamas vienas summas, pārbaudot noslēgtos līgumus un citus dokumentus, atklājušās citas. Vienā informācijā figurējušas vienas firmas, citā – citas. Tā radušās šaubas par informācijas objektivitāti. «Plānojot 2002. gada budžetu, bija jābūt pilnīgai skaidrībai par parādsaistībām un maksājumu grafikiem,» norāda G.Kurlovičs. Tādēļ Dome noslēgusi līgumu ar zvērinātu revidentu, lai pārbaudītu iestādes norēķinus ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem no 1999. gada sākuma līdz pagājušā gada 30. novembrim.
Trūkst kārtības dokumentācijā
Revidentes Ineses Jegorovas pārskatā norādīts, ka Komunālajā pārvaldē nav noteiktas kārtības, kādā dokumentēt saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to avotus, novērtēt un inventarizēt uzņēmuma līdzekļus un saistības. Līgumi nav reģistrēti hronoloģiskā secībā, nav arī noteikta vienota numerācija. Grāmatvedības uzskaites dokumenti sagatavoti ar neatrunātiem labojumiem, neskaidri norādītām summām, nepilnīgi nodrošināta analītiskā uzskaite par pārejošajiem atlikumiem un pārskata mēnesī izdarītajiem grāmatojumiem, konstatētas neatbilstības aprēķinos.
Grāmatvedības reģistros netiek veikti ieraksti darījuma dienā, ne vienmēr tas izdarīts 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā darījums noticis. Revidentes pielikumā fiksēti vairāki gadījumi, kad darījums attiecināms uz iepriekšējo pārskata periodu un reģistrēts pat vairākus mēnešus vēlāk. Daļa attaisnojuma dokumentu neatbilst prasībām: nav norādīti preču pavadzīmes rēķinu izrakstīšanas un izsniegšanas datumi, nav parakstīti darbu pieņemšanas un nodošanas akti, ir neatbilstība starp rēķinos norādītajiem un faktiski pievienotajiem dokumentiem, pietrūkst norādes, saskaņā ar kuru līgumdarbi veikti.
Revidente norādījusi, ka Komunālās pārvaldes grāmatvedības uzskaite nedod skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laikā. Nav iespējams konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Nav ievēroti grāmatvedības pamatprincipi, ka informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, saprotamai un pilnīgai.
Nav iereģistrēti visi darījumi
Komunālajai pārvaldei saskaņā ar galvenās grāmatas datiem un bilanci pagājušā gada 30. septembrī bija nenokārtotas kredītsaistības 198840 latu apmērā. Pārbaudē konstatēts, ka virkne dokumentu, kas attiecas uz laiku no pagājušā gada sākuma līdz septembra beigām, nav iegrāmatota. Ņemot vērā neiereģistrētos darījumus, iestādes kredītsaistības palielinājušās par 84362 latiem.
Norēķinu uzskaites dokumentu pārbaudē konstatēts, ka pastāv neatbilstība starp rēķinu izrakstīšanas un darbu nodošanas – pieņemšanas aktu datumiem. Tas liecina par darbu pasūtītāja un izpildītāja vienošanos un ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, jo saistības ir stājušās spēkā ar akta parakstīšanas brīdi un darījums ir jānoformē atbilstoši prasībām.
Precizējot Komunālās pārvaldes saistības un ņemot vērā visus uzrādītos darījumus, kas stājušies spēkā līdz 2001. gada 1. decembrim, iestādes kopējās kreditoru saistības sasniedz 786296 latus. Pēc Komunālās pārvaldes grāmatvedības reģistriem, saistības decembrī bija 372801 lats. Neiereģistrēto darījumu kopsumma ir 332924 lati (decembrī uz iepriekšējiem mēnešiem attiecināmi darījumi iegrāmatoti par 80570 latiem). «Tas liecina par informācijas slēpšanu un haosu grāmatvedībā, kas ir iestādes vadītāja atbildībā.»
Darbs «uz krīta» ietekmēs turpmāko
Revidente secinājusi, ka Komunālās pārvaldes vadība ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedz 2001. gada apstiprinātos budžeta izdevumus. Domes izpilddirektors G.Kurlovičs norāda, ka pēdējos divos gados iestādei izveidojies parāds piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem vairāk nekā pusmiljona latu. Tā kā līdz šim strādāts «uz krīta», nepieciešamība atmaksāt parādus ņemta vērā, sastādot šā gada budžetu, un Komunālajai pārvaldei paredzēts vislielākais budžeta palielinājums. Tomēr šajā gadā acīmredzot visi parādi netiks segti, jo ielu, ceļu un citu infrastruktūras objektu stāvoklis Jelgavā nav tāds, lai varētu iztikt bez kārtējiem darbiem. Tomēr parādu dēļ arī tie netiks veikti līdzšinējā apjomā.
G.Kurlovičs norāda, ka arī pašreizējā Domes vadība pērn iestādei ir izveidojusi parādu – ap 120000 latu. Tas saistīts ar piebrauktuves izveidi pie 4. pamatskolas, ielas posma asfaltēšanu piebraukšanai pie Ledus halles un citiem darbiem. «Parādi bija neizbēgami, jo citādi tas nozīmētu apturēt pilnīgi visus darbus. Bet piebraukšana bija vajadzīga, gājēju ietve vairākās vietās jāuzliek, pārejas jāsakārto,» saka izpilddirektors, norādot, ka pašvaldība saņēmusi Satiksmes ministrijas atbalstu projektam 90000 latu apmērā par papildu līdzekļu piešķiršanu. Tiesa, ministrijai līdz gada beigām tādi nav parādījušies un projekta finansēšana pārcelta uz 2002. gadu.
Darbi jāveic atbilstoši finansēm
Revidentes atzinums, grūtības ar informācijas objektivitāti, saistību nepilnīga atspoguļošana bilancē liecina, ka Komunālās pārvaldes vadītājs Valentīns Grigorjevs pašvaldību ir maldinājis (pēc G.Kurloviča domām, apzināti). V.Grigorjevs Domei paskaidrojis, ka lielais saistību apjoms nāk no Autoceļu fonda saistību neizpildes. Taču pēdējos gados šo dotāciju, kas atkarīga no iekasētā akcīzes nodokļa par degvielu, pilnā apmērā laikam nav saņēmis neviens. Pašvaldības iestādes vadītājam tas bija jāņem vērā.
Šādā gadījumā iestādes vadītājam jāparedz parādu samaksa un tikai par atlikušajiem līdzekļiem jāveic pasūtījumi. Vai arī, ja iespējams, jāatsakās no kādas ieplānoto darbu daļas, nevis jāaudzē jauni parādi. «Negribu teikt, ka darbi tika veikti bez jebkādas sankcijas, bet, pieņemot budžetu, iestādes vadītājs plānotos pasākumus var veikt atbilstoši saņemtajiem asignējumiem pamatbudžetā un faktiskajiem ieņēmumiem speciālajā budžetā (Autoceļu fonds),» atzīst izpilddirektors.
Vienlaikus G.Kurlovičs norāda: lai arī parādu apmērs ir liels, pašvaldība neapgalvo, ka līdzekļi nav izlietoti pilsētas labā. V.Grigorjevs uzticību izpilddirektora acīs zaudējis, slēpjot objektīvo ainu. «Uzskatu, ka viņam bija vajadzīgs vairāk saprātīgas iniciatīvas, savas nostājas, lai nepieļautu šādu parādu nastu. Politiskā vara bieži vien prasa izpildīt pēc iespējas vairāk darbu, bet vadītājam ir jābūt ar mugurkaulu, jāinformē politiskā vara par faktisko situāciju un jāattur no lēmumiem, kas varētu radīt parādus,» saka G.Kurlovičs.
Komunālajai pārvaldei raksturīgs nevis plānveidīgs darba stils, bet reaģēšana uz notikumiem. «Ja tā darītu visas iestādes, pilsētā iestātos krahs.» Protams, visi vēl ir un būs spiesti reizēm strādāt ugunsdzēsēju režīmā, tomēr tas nevar turpināties bezgalīgi, pašvaldības struktūrai nepieciešams ieviest sistēmu, plānveidību.
Likvidācija – reorganizācijas turpinājums
Kuluāros izskanējušo viedokli par politisko izrēķināšanos ar V.Grigorjevu izpilddirektors uzskata par pilnīgi nepamatotu. Arī Komunālās pārvaldes likvidācija nav saistāma ar parādu nastu un vadības pieļautajām kļūdām. «Ja kļūdas ir pieļautas, ir jāmaina vadītājs, nevis jālikvidē uzņēmums.» Pārvaldes likvidācija saistāma ar pašvaldības sistēmas reorganizāciju. Centrālajā aparātā tā ir pabeigta un tiek turpināta nozaru pārvaldēs. Komunālās pārvaldes likvidāciju noteicis neefektīvais pilsētsaimniecības menedžments. Pēdējos desmit gados pārvalde mainījusies maz, ja nu vienīgi ieguvusi autonomu juridisku statusu. Reorganizāciju sāka iepriekšējā Dome. Komunālajai pārvaldei pievienotas likvidētās pilsētas mežniecības funkcijas, bet līdz galam ieceres nav īstenotas. «Lai sistēma strādātu, iesāktais ir jāpabeidz.»
Pilsētsaimniecības funkciju veikšanai izvēlēta aģentūras forma. Lielāko daļu no tām (ielu, ceļu, parku, infrastruktūras objektu uzturēšanu u.c.) jau veica Komunālā pārvalde. Aģentūrai turpmāk būs jānodarbojas arī ar sabiedriskā transporta organizāciju, kapu uzturēšanu un atsevišķu citu pakalpojumu izvietojumu. G.Kurlovičs domā, ka jaunā struktūra būs vēl kompaktāka par pašreizējo, bet aptvers plašāku publisko pakalpojumu sfēru. Savukārt sadarbībā ar Domes Investīciju biroju aģentūrai lielāka uzmanība jāpievērš līdzekļu piesaistei ar dažādu projektu starpniecību.
Direktors saskata politisku pasūtījumu
Komunālās pārvaldes direktors V.Grigorjevs šajā situācijā ir citās domās. Viņš norāda: līdz ar to, ka Komunālās pārvaldes bilance ir Domes bilances daļa, vienots nolikums par grāmatvedības organizāciju un kārtošanu ir Domes administrācijas kompetencē. Virkni revidentes aizrādījumu V.Grigorjevs sola ņemt vērā, sastādot gada bilanci. Par dokumentu iegrāmatošanu – tā esot veikta ienākošā secībā. Tā kā atsevišķos gadījumos uzņēmēji kopā ar maksājumu dokumentiem nav iesnieguši līgumā paredzētos dokumentus, tie nav reģistrēti un iegrāmatoti, bet tādēļ jau pārskata lietotāji netiekot maldināti par finansiālo situāciju. Savukārt pieņemšanas un nodošanas aktu parakstīšana, rēķinu un citu maksājumu dokumentu iesniegšana ir darbu veicēju ziņā.
V.Grigorjevs nepiekrīt, ka iestāde ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedz budžeta izdevumus, un norāda, ka Autoceļu fonds jau no 1999. gada nav izpildījis paredzēto finansējumu (1999. gadā par 137754 latiem, 2000. gadā par 112436 latiem, pērn par 75813 latiem). Savukārt Domes administrācija budžeta grozījumus izdarījusi tikai katra gada decembrī un kā pasūtītājs nav nodrošinājusi trūkstošo finansējumu. Turklāt pērnā gada augustā, septembrī un oktobrī pēc Domes vadības iniciatīvas padarīti darbi par 156000 latu, kam joprojām nav finansējuma avota.
Par iestādes šā gada budžetu V.Grigorjevs teic, ka faktiski palielinājums 285313 latu ir saistāms vienīgi ar valsts investīcijam. No pilsētas pamatbudžeta iestāde saņemšot par 62980 latiem mazāk. «Bet no Autoceļu fonda nevar izdzīvot, ielas ir jāremontē par pašvaldības līdzekļiem, Autoceļu fonds jāuztver kā līdzekļu papildinājums. Kamēr attieksme nemainīsies, tikmēr arī situācija nemainīsies,» uzskata V.Grigorjevs.
Kopumā revīzijas rezultātus viņš atzīst par strīdīgiem, un par atsevišķiem punktiem strīdēšanās vēl turpināšoties. «Manas kļūdas neredzu,» saka V.Grigorjevs, «ja saņemtu solītos Autoceļu fonda līdzekļus un tiks segts Domes vadības pērn radītais parāds, arī iestādes parādi būtu segti.» Arī pašreizējā situācija neesot ārkārtēja, jo daļa darbu veikta atlikto maksājumu veidā, tiek sastādīti maksājumu grafiki un saistības tiks nokārtotas.
Pēc V.Grigorjeva domām, ar Komunālo pārvaldi saistītās aktivitātes un iestādes likvidācija tomēr ir politisks pasūtījums.
