Gaidāmajos Ziemassvētkos visiem pienākas pa pasakai. Arī jelgavniekiem, kuriem nekādi nevar beigties gaidīšanas svētki.
Gaidāmajos Ziemassvētkos visiem pienākas pa pasakai. Arī jelgavniekiem, kuriem nekādi nevar beigties gaidīšanas svētki. STU potenciālais investors tiek gaidīts jau vismaz gadu. Tā arī nav sagaidīts, un pēc pilsētas mēra Andra Rāviņa vizītes «Dalkia» mītnes zemē Francijā ir skaidrs, ka būs jāpagaida vēl. Vismaz līdz 1. martam, kad varētu būt kaut kāda skaidrība, vai «Dalkia» būs tā kompānija, kas iegādāsies STU akciju kontrolpaketi vai arī ne – tad būs jāsludina jauns konkurss un jāmeklē jauni investori. Jelgavai tas nozīmē tikai to, ka nu pastāv tikai teorētiska iespēja STU maksātspējai tikt atjaunotai līdz nākamajai apkures sezonai.
Jaunveidojamai darba grupai, kas nu jau kuro reizi pētīs STU patieso stāvokli, protams, var vēlēt tikai veiksmi, taču no pirmā acu uzmetiena šķiet dīvaini, ka «Dalkia» pēkšņi varētu piekrist summai, kas nav īpaši tāla no Domes sākotnēji pieprasītajiem 7 miljoniem latu, ja vēl nesen viņu piedāvātā summa par 51% STU akciju bija vairāk nekā divas reizes mazāka. Tas vedina domāt, ka šīs sarunas var beigties bez rezultātiem un Domei neatliks nekas cits, kā lūkoties pēc jauna investora.
Tāpēc pagaidām nevar runāt par Jelgavas problēmas numur viens risinājumu. Uz šā fona visai dīvaini izskatās Domes pozīcijas vēlme ievērojami paaugstināt pašvaldības administrācijas atalgojumu. Vai nebūtu prātīgāk arī Jelgavas Domē ieviest privātbiznesā tik iecienīto darba samaksas veidu – alga pēc padarītā. Jāšaubās, vai Domes pozīcijai ir morālas tiesības ļoti ievērojami paaugstināt algas, ja šī problēma netiek atrisināta un parādu miljoni kā Damokla zobens turpina karāties virs Jelgavas nodokļu maksātāju makiem. Šajā kontekstā vismaz mulsinošs šķiet lēmumprojekts «Par Domes priekšsēdētāja amatalgas noteikšanu», kas tiks izskatīts 27. decembra Domes sēdē, un saskaņā ar tā 1. punktu Domes priekšsēdētāja algu paredzēts noteikt 850 latu apmērā. Atzīmēsim, ka 2002. gadā Jelgavas pamatbudžeta kopējie ieņēmumi plānoti tikai par 2,2% vairāk nekā šāgada plāns. Un tas ir situācijā, kad šāgada pirmajos deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts ir palielinājies par 7,9%. Skaidrs, ka efektīvāka Domes administrācijas darba nodrošināšanai darbinieku atalgojuma palielinājums bija nepieciešams. Taču palielinājums nenozīmē dubultošanu.
Vienu otru pārsteigumu var atrast arīdzan A.Rāviņa vadītās pozīcijas iecerētajā Jelgavas Domes darba samaksas nolikumā, saskaņā ar kuru Domes priekšsēdētāja vietnieka algas likme ir 85% no Domes priekšēdētāja algas. Tikpat paredzēts maksāt arī pašvaldības izpilddirektoram, savukārt viņa vietnieka algas likme ir 80% no Domes priekšsēdētāja algas. Šokējošākā, protams, ir norma, kas paredz visām iepriekšminētajām amatpersonām izmaksāt kompensāciju sešu amatalgu apmērā, ja kāda no šīm amatpersonām tiek atbrīvota no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai reorganizējot administrāciju (pašvaldības izpilddirektora vai viņa vietnieka gadījumā). Šādu ieceri nevar nosaukt citādi kā par nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu. Tad jau iznāk, ka, Domes deputātiem izsakot neuzticību A.Rāviņam, viņš par to vēl saņems 5 tūkstošus latu no pilsētas budžeta. Budžeta, kurā pietrūkst naudas vienai vai otrai vajadzībai, bet rezerves fondā gada beigās ir atlikuši nieka 330 lati.
Šķiet, situācijā, kādā atrodas Jelgava, daudz godīgāk tik vērienīgu pašvaldības administrācijas atalgojuma paaugstināšanu vajadzētu veikt tikai pēc tam, kad pilsēta būtu tikusi vaļā no STU parādu sloga, nevis pirms tam. Citādi var gadīties, ka STU vēl ņems un bankrotēs, Jelgavas uzņēmumi neatgūs vairāk par 1 miljonu latu, bet Domes priekšsēdētājs svilpodams braukās jaunā «Volvo» un saņems 850 latu lielu algu. Uzņēmēji tad sava miljona vietā varēs pasūkāt pirkstu.
Beigās politiķiem nevajadzētu aizmirst vienu – «nenopelnot» savas lielās algas ar reāliem darbiem un pirmām kārtām jau ar pilsētai izdevīgu STU sanāciju, viņi «nenopelnīs» arī vajadzīgās vēlētāju balsis nākamajās Saeimas vēlēšanās.
