Jau kuro reizi ziņu informācijas straumē jāsastopas ar premjerministra Eināra Repšes palīga Dana Titava vārdu.
Jau kuro reizi ziņu informācijas straumē jāsastopas ar premjerministra Eināra Repšes palīga Dana Titava vārdu. Šoreiz premjerministrs noliedz informāciju, ka Titava kungs būtu jelkādā veidā mēģinājis ietekmēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību, kā arī mudinājis biroju ātrāk ierosināt krimināllietu par digitālās televīzijas ieviešanas dīvainajiem līkločiem. Informāciju par Ministru prezidenta palīga aktivitātēm pirms dažām dienām atklātībā pauda uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinātais KNAB priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs. Viņš informēja, ka Titavs prasījis ierosināt krimināllietu par digitālās televīzijas ieviešanas iespējamo afēru jau augustā, kad vēl nebija savākts pietiekami daudz pierādījumu šādai rīcībai. Viņam, lūk, esot šķitis, ka izmeklēšana digitālās televīzijas lietā virzoties pārāk lēni un būtu nepieciešams to “aktivizēt”. Kā jau pierasts, V.Pumpuram vispirms tika liegta pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai, jo viņš esot nepietiekami kontrolējis padotos darbā ar slepeniem dokumentiem. Pēc tam seko atstādināšana no amata un sava cilvēka bīdīšana amatā.
Tas, ka D.Titavs šādā dīvainā aktivitātes gaismā parādās neba pirmo reizi, ļauj domāt, ka premjers būs viņu izvēlējis par tādu kā melno ziņu erceņģeli savu vēlmju un nodomu realizācijai. Turklāt jāņem vērā, ka brīžos, kad tiek pieņemts lēmums par kādu darbību vai personas atbilstību ieņemamajam amatam, ziņas vēstnesis izrādās premjera palīgs. Tā teikt, ja nu kas neizdodas, kā iecerēts, vienmēr varēs atsaukties uz sava padotā pārlieko aktivitāti un pašdarbību.
Var arī atcerēties faktu, ka savā laikā uz KNAB vadītājas amatu vēl tikai pretendējošo Jutu Strīķi uz Saeimas namu atveda tieši Titava kungs. Kā lai šajā gadījumā pat koalīcijas partneri notic, ka piedāvātā kandidatūra ir brīva un neietekmējama? Pierādījies jau sen aprobētais princips, ka atbrīvotajos amatos pēc tam tiek iecelti savējie un uzticamie kadri. Skaidrs, ka KNAB jādarbojas pēc likuma, ka nedrīkst alkt tikai un vienīgi asiņu. Darboties pēc principa – ja neesi ar mums, tātad esi opozicionārs un vispār oranžs Šķēlem pārdevies tips.
Tā vien liekas, ka premjeram mieru nedod austrumu kaimiņa lauri cīņā ar oligarhiem. Slavenākais no viņiem “Jukos” naftas kompānijas vadītājs Hodorkovskis jau atpūšas uz nārām “Matrosskaja tišina” cietumā. Savukārt pie mums tas notiekot pārāk lēni. Īstie dūži vēl skraidot uz brīvām kājām. Pašreiz ir atļauts minēt, kam ir taisnība – Titavam vai Pumpuram. Un kurš kuru galu galā ietekmējis.
Nav arī skaidrs, ko katrs no mums izprot ar vārdu “ietekmēt”. Varbūt kādam tas šķiet kā apstrāde čekas pagrabos. Pārējais ir vienkārši tāda “čomiska” parunāšanās un ieteikumi. Varam arī iedomāties ainu, kad Mario Pjuzo romāna “Krusttēvs” galvenais varonis mafiozi smaidot pajautā, vai nevarētu pasteidzināt kādas lietas virzību. Tas tik esot tāds draudzīgs mājiens. Tā vien šķiet, ka kādam ir nodoms atrast mūsu pašmāju superantivaroni. Protams, vislabāk šai lomai derētu kāds publisks nemīlulis, piemēram, Andris Šķēle.
Jāteic, ka ar premjera padomnieka Dana Titava darba stilu īpaši apmierināti nav arī paši “Jaunā laika” biedri, kas ne reizi vien jau to ir mēģinājuši paust atklāti. Tikai viņu sacītais nekādi neatrod dzirdīgas ausis. Viņi pat ir aicinājuši nejaukt draudzību ar visas Latvijas interesēm. Ir tāds teiciens, ka pēc draugiem var spriest par tevi pašu. Tādi vārdi kā Titavs, Šutko, Auders un Agrums.
