N.Pirogovs, kas grāmatā «No atziņu apcirkņiem» minēts kā šā aforisma autors, ir pārfrazējis visiem zināmo teicienu «Pasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats».
N.Pirogovs, kas grāmatā «No atziņu apcirkņiem» minēts kā šā aforisma autors, ir pārfrazējis visiem zināmo teicienu «Pasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats». Taču par sabiedrību, kurā mēs uzturamies, cienījamais ārsts ir nosaucis grāmatas. Tās, kas plauktos klusi gaida brīdi, kad, atverot lappuses, lasītājs atklās sev jaunu pasauli. Kādas grāmatas jūs gaida mājās?
«Zemgales Ziņas» vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem lūdza atbildēt uz jautājumiem par grāmatām un lasīšanu:
1. Cik liela ir jūsu personiskā bibliotēka?
2. Kas, jūsuprāt, tajā ir pats vērtīgākais?
3. Ko esat izlasījis pēdējā laikā?
Aija Nadziņa, Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore:
1. Manā bibliotēkā ir aptuveni trīstūkstoš grāmatu, nav vairs visas kur novietot, bet žēl šķirties no tām.
2. Vērtīgākā ir uzziņu literatūra – dažādas enciklopēdijas. Mīļa ir veca dabas ārstniecības grāmata. Vērtīga ir arī bērniem domātā sērija par zvēriem, zivīm un kukaiņiem.
3. Lasu interneta rokasgrāmatu.
Uldis Ivans, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:
1. Manā bibliotēkā ir vairāk nekā trīstūkstoš grāmatu.
2. Vērtīgākā ir Andreja Pumpura «Lāčplēsis» – piecdesmito gadu izdevums, pagājušā gadsimta Bībele, vēl daži citi izdevumi, pat grūti novērtēt. Vai tad māte var pateikt, kurš bērns mīļāks?
3. Nupat pabeidzu grāmatu no sērijas par Anželiku. Tā kā esmu arī Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs, lasu nesen izdoto grāmatu specialitātē «Menedžments». Kad apnīk visas lietas un esmu izlasījis «Zemgales Ziņas», tad paņemu kādu grāmatu.
Ilze Vilkārse, Spīdolas ģimnāzijas direktore:
1. Bibliotēka man ir maza – ap tūkstoš grāmatu.
2. Uzreiz domāju par mākslas grāmatām. Šķiet, ka vērtīgākā ir Londonā izdotā mākslas vēstures grāmata. Priecājos par vecāku dāvināto «Nācarieti». Bet domāju, ka vērtīgākos izdevumus, kurus vēlētos, nemaz nespēju nopirkt.
3. Lasu Kultūras akadēmijas maģistratūrā obligāto literatūru par mākslu – no senās Ēģiptes laika līdz pat 20. gadsimtam. Gatavojot referātu, pārlasīju Anrī Bodlēra dzeju. Izlasu arī visas jaunās skolas mācību grāmatas savā specialitātē.
Andris Ķipurs, Jelgavas pilsētas slimnīcas direktors – galvenais ārsts:
1. Grāmatas neskaitu. Daļa darbu bibliotēkā ir mani, lielākā daļa – sievas.
2. Nevaru pateikt.
3. Labi, ka paspēju izlasīt laikrakstus! Katru dienu apskatos «Latvijas Vēstnesi», jo nedrīkstu neko svarīgu palaist garām. Pēdējo daiļliteratūras grāmatu izlasīju pirms gada! Tā bija par mediķiem un viņu ikdienu.
Kaspars Riekstiņš, Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts:
1. Liela bibliotēka ir maniem vecākiem, domāju, ka manas (pilna standarta sekcija) un vecāku grāmatas būtu skaitāmas kopā.
2. Par retumu uzskatu «Dona Kihota» piecdesmito gadu izdevumu ar gravīrām, kā arī antikvariātā pirktos pirmskara laika izdevumus par būvniecību, namdara darbiem. Diemžēl ir cilvēki, kuriem jāpārdod grāmatas, lai izdzīvotu.
3. Pēdējā, ko izlasīju, bija grāmata, par kuru daudz runāja, – «Baigais gads». Pirms tam pabeidzu I.Selecka darbu par Šķēli. Bet traģiskākā grāmata, ko savā mūžā esmu lasījis, ir mana astoņdesmito gadu beigu krājkases grāmatiņa. Patīk pārlasīt J.Hašeka «Šveiku», ir vietas, ko varu jau citēt, tuvi arī E.M.Rermarka darbi.
Irēna Škutāne, Jelgavas rajona Padomes izpilddirektore:
1. Grāmatas neesmu skaitījusi, tūkstošos tās nav.
2. Vērtīgākie ir Dž.Londona Kopotie raksti. Jaunībā tie aizrāva, tagad citas vērtības stājušās to vietā.
3. Man ir ļoti daudz «obligātās» literatūras – dažādi nolikumi, Ministru Kabineta noteikumi, likumi. Esmu Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finansu jautājumos, tāpēc daudz laika aizņem iedziļināšanās dokumentu projektos, jo jāizsver, cik labvēlīgi tie ir pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Atslodzei palasu D.Stīlas romānus.
