Sestdiena grāmatnieku muzejā «Ķipi». 7. veco grāmatu svētki. Muzeja vadītāja Aija Štosa basām kājām uzņem viesus.
Sestdiena grāmatnieku muzejā “Ķipi”. 7. veco grāmatu svētki. Muzeja vadītāja Aija Štosa basām kājām uzņem viesus. Pa lauku ceļu gar melnām pusdīgušām kviešu vārpām līgo autobusi un vieglākas konstrukcijas braucamie. Ierodas tie, kas katru gadu svētkos cer satikt savējos, un šā gada viesi, kas šo ceļu mēro pirmo reizi. Var sastapt arī jelgavniekus.
Svētku nagla ir lauku sētas mājīgums. Tā ir “nagla”, kas esot manāma visos tur organizētajos pasākumos, kas notiek no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim, zina teikt klātesošie, kas “Ķipu” sētu apciemo regulāri.
Romantiski saviesīgs pasākums ar latvisku pēcgaršu, tā varētu šo sestdienu nosaukt.
Kaut gan dalībnieku skaits ir kupls (tuvu pie simta), visā un visos iemājo miers. Pie klēts un vecās mājas skatāmi Agnetas Rapas darbi, turpat netālu saauguši lieli pūpēži, ko saimniece A.Štosa rūpīgi iežogojusi, lai kāds nejauši ar kāju neiejaucas šo augu ikdienā. Vēsajā klētī ir vairākas iespējas – mainīt vai iegūt lasāmvielu krievu, latviešu, vācu valodā, apskatīt rokdarbu izstādi, ko sarūpējuši dažādi ziedotāji.
Pēc oficiāli paredzētajiem priekšnesumiem sākas saviesīgā daļa, un Rapu mājas atkal dzird vecās latviešu dziesmas tautas izpildījumā.
Nevar saprast – jūties mazliet kā kāzās, bet neviens nav skurbulī. Tā arī ir – mazliet kā bērnībā Jāņu laikā, mazliet kā tagadnē ar apjausmu, ka simboliski izkārtais ES karogs pagalmā nevienam netraucē kopt savu kultūru.
A.Štosa ir pensionēta latviešu valodas skolotāja, kas pēdējos 15 gadus pavada, kopjot populārā grāmatizdevēja mājas “Ķipi”. Viņa ir kolekcionāre pēc aicinājuma, tāpēc muzejā krājas ne tikai grāmatas, bet arī senlaicīgi rokdarbi. Muzejā ir vairāk nekā 200 Valtera un Rapas izdevniecībā izdoto grāmatu. Grāmatu mājā vecākie izdevumi ir no 19. gadsimta beigām. Brigaderes stūrītis, vācu literatūrai veltīts stends, agrāko laiku kalendāri, mācību grāmatas – viss pēc katalogiem atrodams. Kataloģizēt A.Štosai palīdzējusi arī jelgavniece Rita Brinkus. “Toreiz es kādu nedēļu šeit uzturējos, lai palīdzētu veikt darbu,” atceras dāma no Latviešu biedrības.
A.Štosai ir nopietna draudzība ar literatūru un literātiem. Viņa ilgus gadus vadījusi Grāmatu draugu biedrību Dobelē, popularizējot literatūras nozīmību, organizējot dažādus ar literatūru saistītus pasākumus. “Ķipos” par tradīciju kļuvušas sakopšanas talkas aprīlī, “Ex Libris” pasākums septembrī, sezonas noslēguma svētki.
Taču talku vērienīgums šo 15 gadu laikā, kopš tradīciju kopēja saimnieko “Ķipos”, ir mazinājies, un nelīdz pat melnajā ķēķī vārītā pupiņu zupa. Kā teica muzeja vadītāja, ļoti daudz viņai palīdz ģimene, jo ēku uzturēšana un apkopšana notiek uz sabiedriskiem pamatiem. Tikai divas reizes “Ķipi” saņēmuši nelielu finansiālu atbalstu no Kultūrkapitāla fonda. Šie aptuveni 1000 lati izlietoti klēts atjaunošanas darbos, taču tie ir puspabeigti. “Ir jāprot arī cienīt sevi,” saka A.Štosa, kas septiņas reizes rakstījusi projekta pieteikumus fondam.
Lasītāja pārdomām: grāmatnieku muzeja “Ķipi” vadītāja par savu darbu nesaņem ne santīma, bet no savas pensijas vēl pamanās iepirkt desiņas viesu pamielošanai pasākuma noslēgumā. Par viņas mobilā telefona uzturēšanu un sarunām, kas nepieciešamas organizatoriskajā darbā, maksā dēls.
“Kad sāku šeit rosīties, nevienu mirkli nedomāju, ka “visi nāks pie manis”,” runājot novadnieka Harija Gulbja lugas nosaukuma vārdiem, atzina A.Štosa. “Pati meklēju kontaktus, popularizēju, organizēju, un reizi mēnesī regulāri notiek kāds pasākums.” Viņa ir gandarīta, ka paspējusi savu paldies pateikt aizsaulē aizgājušajai Saulcerītei Viesei par iniciatīvu un atbalstu mājas nodošanā aprūpē. “Kad šeit ienācām, bija postaža, izdemolēta vieta. Ja tolaik nebūtu uzņēmusies, šodien te nekas vairs pāri nebūtu palicis,” atzina A.Štosa.
