To nevajadzētu uztvert gluži tā, it kā vakar visas pasaules ļaudis, baņķierus un krāpniekus ieskaitot, būtu solidarizējušies ar planētas trūcīgajiem.
To nevajadzētu uztvert gluži tā, it kā vakar visas pasaules ļaudis, baņķierus un krāpniekus ieskaitot, būtu solidarizējušies ar planētas trūcīgajiem. Un tomēr pozitīvi ir tas, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 17. oktobri atzīmēja kā Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu.
Vienas dienas laikā problēmu atrisināt nav iespējams, tas skaidrs ikvienam. Taču lieku reizi pievērst tai uzmanību ir svētīgi. Starp citu, tikai dienu iepriekš to savā paziņojumā uzsvēra arī Romas pāvests Jānis Pāvils II, sacīdams, ka pasaule arvien krasāk nodalās bagātajos un trūcīgajos.
Eiropas Savienības valstu iedzīvotājus pagājušajā nedēļā šokēja ziņa par to, ka daudzu simtu(!) Moldovas iedzīvotāju vidū kļuvis «ienesīgi» pārdot savus orgānus. Tas skan stindzinoši, taču viņi ir gatavi šķirties no vienas nieres, pretī saņemot, labākajā gadījumā, 2000 dolāru. Viņiem tā ir milzīga nauda.
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, visvairāk cilvēku galējā nabadzībā dzīvo Āfrikā (47 procenti) un Dienvidāzijā (37 procenti). Pavisam pasaulē 1,2 miljardi iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā. Aptuveni 840 miljoni cilvēku cieš badu, katru dienu tā dēļ mirst 24 000 iedzīvotāju. Statistika nespēj precīzi minēt, cik uz planētas ir bezpajumtnieku, var tikai konstatēt kāda nāves faktu. Piemēram, to, ka šomēnes Rīgā nosalis šosezon pirmais bezpajumtnieks. Tā pati sausā, bezkaislīgā statistika liecina, ka Latvijā ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā iztiek 1,8 procenti iedzīvotāju. 2002. gadā vidējais mājsaimniecību ienākums uz vienu ģimenes locekli bija 80 latu mēnesī. Gandrīz trešā daļa mājsaimniecību uzskata, ka viņu ģimenes atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet deviņi procenti mājsaimniecību sevi novērtē kā nabadzīgas. Latvijas Labklājības ministrijas dati liecina, ka vislielākais nabadzības risks ir ģimenēm ar bērniem.
Apzinoties nabadzības un bada izraisītās smagās sekas, pasaules valstu vadītāji 2000. gadā pieņēma ANO Tūkstošgades deklarāciju, kas paredz panākt galējās nabadzības samazināšanos uz pusi. (Tikai nav dzirdēts par konkrētiem termiņiem.) Starptautiskajā nabadzības izskaušanas dienā ANO aģentūras pasaulē aicina valdības, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas aktualizēt nabadzības problēmas un meklēt kopīgus risinājumus. Šogad vairāk nekā 100 valstīs notiek nabadzības mazināšanai veltītas akcijas. Arī Latvijā lauku iedzīvotājiem ANO Attīstības programma izsludina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) «TeleFood» projektu konkursu. Tā mērķis ir atbalstīt tos maznodrošinātos lauku iedzīvotājus, kas vēlas sākt pārtikas produktu ražošanu pašu vajadzībām un pārdošanai. Tādā veidā būtu iespējams mazināt nabadzību laukos un veicināt bezdarbnieku, īpaši lauku sieviešu, nodarbinātību. Paredzēts, ka projektu konkursu administrēs Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (LLKC). Pavisam Latvijai 2004. gadā šim nolūkam piešķirts 50 000 ASV dolāru. Tas nav daudz, taču kopš 1997. gada Latvijā jau apstiprināti 24 līdzīgi projekti, kuru kopējā summa pārsniedz 171 000 dolāru.
Saskaņā ar nolikumu savus projektus konkursam var pieteikt grupa, kurā piedalās vismaz 10 radniecīgi nesaistītu cilvēku. Priekšroka paredzēta projektiem, kuros tiks iesaistīti maznodrošinātie iedzīvotāji, kā arī radītas jaunas pastāvīgas vai sezonas darbavietas. Vienam projektam būs iespējams saņemt no 5 000 līdz 10 000 dolāru finansiālo atbalstu. Tiesa, projekta pieteicējiem vajadzēs naudā vai graudā ieguldīt arī savus līdzekļus.
«TeleFood» kampaņa ir viena no starptautiskajām iniciatīvām, lai palīdzētu maznodrošinātiem lauku iedzīvotājiem apgādāt savas ģimenes ar pārtiku. Var jau piekrist, ka 50 000 dolāru nav nekāda lielā nauda un uz Latvijas nabadzības tā var šķist tikai kārtējais plāksteris. Tomēr primārā ir pašu cilvēku gatavība ķepuroties.
