Ar Latvijas Republikas un Pasaules Bankas Izglītības sistēmas attīstības projektu tiek uzsāktas nozīmīgas pārmaiņas mūsu valsts izglītības sistēmā.
Ar Latvijas Republikas un Pasaules Bankas Izglītības sistēmas attīstības projektu tiek uzsāktas nozīmīgas pārmaiņas mūsu valsts izglītības sistēmā.
Pašreizējā neefektīvā izglītības infrastruktūra tiek saglabāta, maksājot pedagogiem zemas algas, neremontējot ēkas un neatjaunojot morāli un fiziski nolietojušās mācību kabinetu un laboratoriju iekārtas. Tā izglītības sistēmas attīstības konferencē tika raksturota situācija.
Ietaupītos līdzekļus reinvestēs izglītībā
Kopš 1990. gada līdzekļu trūkuma dēļ skolu ēku labā darīts maz, tādēļ to nolietojums ir augsts – vidēji 45 procenti. Projekta ietvaros paredzēts veikt 116 vispārējās, profesionālās izglītības iestāžu un pedagoģisko augstskolu ēku renovāciju un energoefektivitātes paaugstināšanas darbus, un ietaupītos izdevumus pēc tam reinvestēt izglītības iestādēs kapitālam remontam un materiāli tehniskās bāzes attīstībai. Aprēķināts, ka ikgadējie zaudējumi, ja projekts netiks realizēts, 116 minētajās izglītības iestādēs būs 3,2 miljoni latu. Tātad Pasaules Bankas finansētais izglītības sistēmas attīstības projekts ir izdevīgs Latvijai un ļaus paaugstināt izglītības kvalitāti.
Projekta pirmajā kārtā tika iekļauta arī Šķibes pamatskola. Pieteikumu investīciju saņemšanai gatavo arī Jelgavas Skolu valde. Par problēmām projekta izpildes gaitā «Ziņām» stāsta pašvaldību darbinieki.
Ar vienu roku dod, ar otru…
Daumants Olte, Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētājs:
– Pasaules Bankas kredīts ir paredzēts skolu sakārtošanai. Tas ir ļoti labs projekts, jo pašvaldībām ar katru gadu naudas paliek mazāk. Tāpēc gribētu, lai nauda tiktu piešķirta lielākam skolu skaitam. Taču, kā konferencē teica arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis: ar vienu roku dod, ar otru paņem atpakaļ. Ja kredīta summa tiktu piešķirta papildus – paralēli pašvaldību ikgadējām investīcijām –, tad būtu labi. Bet šis kredīts tiks dzēsts no summas, kas pašvaldībai tiek atvēlēta no valsts budžeta, un tā nav liela. Tas nozīmē, ka mēs paši vairs neko nevaram padarīt saimniecības jomās. Tam vairs nav naudas. Skan ļoti skaisti – Pasaules Bankas kredīts. Protams, tas ir apsveicami: 80 procentu sedz valdība, 20 procentu – pašvaldība.
Bet no kādiem līdzekļiem kredītu segs valdība? Ir iegājies, ka tiek ņemts no pašvaldībām. Jau 1997. gadā, kad bija bezdeficīta budžets,– tā bija pašvaldību nauda un sociālās palīdzības nauda, un pirmsskolas iestāžu pedagogu nauda. Tā nebija ietaupīta, labi saimniekojot, vai atrasta, tā bija pašvaldību nauda. Arī nākamgad pašvaldību budžets īpašuma nodokļa likmes izmaiņu dēļ samazinās par 9 000 000 latu.
Projekta otrajā kārtā bija paredzēts iekļaut arī Svētes skolu, taču, kā būs, ir grūti prognozēt. Domāju, ka no mūsu rajona vienīgi Šķibes pamatskolai tiks piešķirts kredīts četru gadu programmā.
Atvieglo rūpes par izglītību pagastā
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja:
– Glūdas pagasts ar pilotprojektu piedalījās šā Izglītības attīstības projekta izstrādāšanā. Celtniecības darbus Šķibes skolā bija paredzēts sākt 2000. gadā, bet tie kavējas. Projektam ir vajadzīgs pašvaldības finansējums dokumentācijas izstrādāšanai. Mums līdzekļu pietrūka, tādēļ projektēšanas darbus veiksim 2000. gadā, bet celtniecība varētu notikt 2001. gadā.
Visur citur skolai ir savs nams, bet Glūdas pagastā bērni mācās pielāgotā kantora ēkā. Projektētāji uzskata, ka mums šis nams jāuzbūvē gandrīz no jauna.
Konferencē guvu skaidrību par to, kā tiks finansēts šis projekts, kāda būs pašvaldības daļa un kāda ir atmaksāšanas daļa. Mēs pirmajā kārtā ieguldām 20 procentu no celtniecības izmaksu summas. Reinvestīcijas tālāk jāiegulda skolu attīstībā. Šo naudu varam izmantot gan mācību līdzekļu iegādei, gan datorklašu iekārtošanai – ir jārūpējas par izglītības attīstību pagastā kopumā.
Pasaules Banka izvirza prasību, ka ēka jāceļ ārzemju firmai. Iespējams, tikai spēcīgākās pašmāju firmas varēs ar tām konkurēt. Kādi būs kritēriji, nezinu, jo firmu atlasē piedalīsies PB un tās noteikumi ir ļoti strikti. Paredzama liela konkurence. Protams, mūs ļoti uztrauc, ja skolā ienāk sveša firma, kas nepārzina mūsu apstākļus. Vietējie celtnieki zinātu, ka viņi strādā savam pagastam, saviem cilvēkiem. viņiem ir lielāka atbildība par savu darbu. Par to pārliecinājāmies, kad vietējās firmas īstenoja APLAN projektu.
Projekta sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs – no pieteikuma līdz pat aprēķiniem. Izdarījām visu, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas Attīstības departamenta speciālistiem Gatim Kristapam un Harijam Bogtam. Taču nevar zināt, kas notiks pēc pašvaldību reformas…
Kredītu nedrīkstam gaidīt bezdarbībā
Ilze Butkus, Jelgavas Skolu valdes saimnieciskās daļas vadītāja:
– Iepriekšējais seminārs, kas notika Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), bija skaidrojošāks. Skolu valžu darbinieki tika informēti, kas jādara, lai varētu piedalīties šajā Pasaules Bankas projektā. Uzstājās pārstāvji no firmām, kas ir gatavas projektu noformēt, protams, par attiecīgu samaksu. Tādas ir vairākas, un IZM mums arī ieteica šos pakalpojumus izmantot. Tas tāpēc, ka darbs ir ļoti apjomīgs, saistīts ar skolu izvietojuma, bērnu dzimstības un daudzu citu datu apkopošanu, ar ko Skolu valde vien nevar tikt galā.
Lielās pilsētas, tostarp arī Jelgava, projekta pirmajā kārtā netika iekļautas – lielajām pašvaldībām esot jātiek galā pašām ar saviem līdzekļiem. Pirmajā kārtā svarīgākā bija ēku siltināšanas programma. Mēs projekta pieteikumu esam iesnieguši, tagad to pārstrādājam un dosim atkal, pievienojot termogrāfijas materiālus par ēku siltuma noturību. Caur sienām, logiem aizplūst milzīgs siltuma daudzums, un ar piešķirto līdzekļu palīdzību mēs uzlabotu tieši šīs lietas.
Siltināšana vajadzīga 5. ģimnāzijai un 3. pamatskolai. Mēs nevaram gaidīt, kad PB iedos kredītus. Piemēram, 5. ģimnāzijā bijām spiesti atjaunot jumta segumu, jo veidojās avārijas situācija. To būtu iespējams paveikt ar PB kredītu, taču gaidīt vēl divus gadus nevarējām – tad būtu jāslēdz skola. Salabojām jumtu bez siltināšanas, lai var mācīties.
Ļoti sliktā stāvoklī ir 2. ģimnāzijas sporta halle, tā ir slēgta. Vecāki mēģināja meklēt kādu risinājumu, taču Valsts darba inspekcija nepiekrita citiem variantiem, jo telpu ekspluatācija ir saistīta ar bērnu drošību. Tagad IZM Sporta lietu pārvaldē iesniedzām dokumentus, kurus sagatavojām pēc kompetentu būvinženieru slēdziena.
Par to, vai saņemsim PB atbalstu, īstas pārliecības nav: Jelgavai jau esot liels PB kredīts piešķirts… Projekta pieteikumu tomēr izstrādāsim un iesniegsim. Ja nesaņemsim PB kredītu, tad varbūt dabūsim valsts investīcijas vismaz vienam objektam.
