Ziemas peldēšana pretendē uz olimpiskajām spēlēm, tomēr galvenokārt to izprot kā rūdīšanos.
No 11. pasaules čempionāta ziemas peldēšanā, kas marta sākumā notika Tallinā, atgriezušies Jelgavas un Ozolnieku “roņi”. Sešas medaļas čempionātā izcīnīja četrpadsmitgadīgais kluba “Jelgavas roņi” dalībnieks un arī Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas audzēknis Aleksandrs Jakovļevs. Zeltu Aleksandrs ieguva 50 un 100 metros brasā, sudrabu 50 un 100 metros brīvajā stilā, kā arī 25 metros brasā, bet bronzu – 25 metros tauriņstilā. Aleksandra tēvs ir kluba “Jelgavas roņi” prezidents Aleksandrs Jakovļevs, bet trenere peldēšanas skolā – Andželika Paegle, kas arī piedalās “Jelgavas roņos”.
Satika draugus no visas pasaules
A.Jakovļevs (juniors) uzsver, ka ar rūdīšanos aukstā ūdenī un ziemas peldēšanu nodarbojas visa ģimene. To dara gan vecmāmiņa Irēna Jakovļeva, gan vectēvs Viktors Jakovļevs (abi aplejas ar akas ūdeni). Āliņģī “Jelgavas roņos” peld ne tikai Aleksandra tēvs, bet arī māsa Elīna, mamma Natālija Petušoka un vecātēva brālis Jurijs Jakovļevs. Čempionātā Tallinā starp 82 gadus veciem vīriem Jurijs ieguva bronzu 25 metru peldējumā brasā.
Stāstot par atmosfēru pasaules čempionātā, Aleksandrs teic, ka saticis iepriekšējās sacensībās iepazītos draugus no Austrālijas, Amerikas, Čīles, Argentīnas un citām vietām. Visiem bijis ļoti patīkami pēc peldējuma iet pirtiņā. Lielākā konkurence viņam bijusi 25 metru distancē. 100 metros brasā Aleksandrs izrādījies vienīgais dalībnieks savā vecuma grupā, citi vienaudži “varbūt nobaidījās no aukstuma”.
No “Jelgavas roņiem” pasaules čempionāta medaļas izcīnīja arī Viktors Valainis (sudrabs 25 un 50 metros brīvajā stilā), Ivans Bergmans (sudrabs 25 metros brīvajā stilā), Mihails Petrišins (bronza 100 metros brīvajā stilā), kā arī Aleksandrs Jakovļevs (seniors) (bronza 100 metros brasā).
“Ieej āliņģī un iznāc ārā vesels”
Sešas medaļas Tallinā izcīnīja arī “Ozolnieku roņu” peldētājs Andis Bukonts, kurš startēja 60–64 gadu vecuma grupā. Viņam pirmā vieta 200 metros brasā, otrā 25 metros tauriņstilā, 50 metros brasā, bet trešā – 25 metros brasā un brīvajā stilā, kā arī 50 metros brīvajā stilā. A.Bukonts ir rīdzinieks, taču pie āliņģa Ozolnieku ezerā viņš tiekas ar savu treneri un kluba “Ozolnieku roņi” vadītāju Vili Ķempeli. Ziemā biežāk A.Bukonts peldas dīķī pie Rīgas lidostas, kur turpat netālu Civilās aviācijas administrācijā ir viņa darbavieta.
Kaut arī ziemas peldētāju vidū runā, ka nākotnē šis varētu būt ziemas olimpiskais sporta veids, A.Bukonts pirmkārt peldas veselības dēļ. Sportiskie rezultāti jeb “spiešana uz ātrumu” viņam tik ļoti nerūp. “To pat nevar dakterim stāstīt – kad jūties slims, ieej āliņģī un iznāc ārā vesels,” smejas ziemas peldētājs. Sacensībām viņu piesaista tas, ka var iesaistīties jebkurā vecumā un cīnīšanās notiek starp vienaudžiem. Pats ziemā sācis peldēt 50 gadu vecumā. Viņaprāt, vienā gadā gan sacensībām uztrenēties nevar. 2009. gadā, pirmo reizi piedaloties sacensībās, knapi nopeldējis 25 metrus, kas ir minimālā distance.
“Ozolnieku roņu” prezidents
V.Ķempelis atzīst, ka A.Bukonta sniegums šajā čempionātā ir labākais kluba vēsturē. Jāpiebilst, ka V.Ķempelis ir viens no pirmajiem, kas rīkoja ziemas peldētāju sacensības Latvijas mērogā. Sākotnēji tās notika Zvaigžņu dīķī Pārlielupē.
Ziemas peldēšanas lielvalstis pasaulē ir Somija, Igaunija un Krievija. 11. pasaules čempionātā ziemas peldēšanā Tallinā pulcējās 1386 ziemas peldētāji 13 vecuma grupās no 40 valstīm. Izcīnot 90 zelta medaļas, visaugstāko sportisko rezultātu Tallinā parādīja Krievija. Latvija ar astoņām zelta, septiņām sudraba un 18 bronzas godalgām ierindojās 11. vietā, apsteidzot Norvēģiju, Dāniju, Austriju un daudzas citas sportiskas valstis. Nākamais ziemas peldētāju pasaules čempionāts paredzēts Slovēnijā 2020. gadā, jo notiek reizi divos gados.
