Pasaules meistarsacīkstes regbijā beigušās ar Austrālijas valstsvienības uzvaru – sestdien finālā austrālieši pārliecinoši pieveica Franciju 35 : 12.
Pasaules meistarsacīkstes regbijā beigušās ar Austrālijas valstsvienības uzvaru – sestdien finālā austrālieši pārliecinoši pieveica Franciju 35 : 12.
Pasaules čempionāta pēdējā diena Kārdifā regbija līdzjutējiem sākās agri – pēdējā brīdī atbraukušie savu komandu atbalstītāji meklēja «lieko» biļeti, drudžaini iepirka suvenīrus, iemēģināja balsis, skandējot dažādus saukļus, krodziņos apsprieda komandu izredzes uz uzvaru. Pulksten 11 – četras stundas pirms spēles sākuma – pilsētas centrā tika slēgta satiksme, un stadiona apkārtnē sākās īsts karnevāls ar teatralizētiem līdzjutēju gājieniem, koncertiem un dejām. Šajā sacensībā pārāki bija franči – viņu zilibaltsarkanie tērpi visai nomācoši dominēja pār sāncenšu zaļajām un dzeltenajām krāsām. Tiesa, austrāliešus atbalstīja arī jaunzēlandieši un dienvidafrikāņi, tomēr sauklis «Allez, France!» (Uz priekšu, Francija!) skanēja krietni skaļāk. Pamatīgi iesildījušies pilsētā, pusotru stundu pirms mača skatītāji piepildīja «Millenium» stadionu – pulksten 14 sākās čempionāta noslēguma ceremonija. Salīdzinot to ar pirms četriem gadiem Dienvidāfrikā Johanesburgā redzēto, jāsaka, ka dienvidafrikāņiem tā izdevās gan krāšņāka, gan emocionālāka – iespējams, to ietekmēja tas, ka finālā neiekļuva neviena no britu komandām. Kāds sevišķi kritiski noskaņots angļu žurnālists «The Sunday Telegraph» komentārā pat rakstīja, ka «Kārdifas ielās iededzināto līdzjutēju liesmu stadionā apslāpēja auksta ūdens šalts». Ko lai dara – Johanesburgā DĀR prezidents N.Mandela ieradās stadionā, tērpies savas izlases formā, tādējādi «uzdodams toni», bet no Anglijas karalienes Elizabetes II nu nekādi nevarēja prasīt, lai viņa pielaikotu Austrālijas vai Francijas regbija kreklu…
Tomēr ne jau beigu ceremonija sestdien bija galvenais – galu galā katrai tautai ir sava mentalitāte un tradīcijas – visi gaidīja vienu: Austrālijas un Francijas izlašu spēli par Viljama Veba Elisa kausu. Tā sākās negaidīti veiksmīgi frančiem: jau 2. minūtē 3 : 0 viņu labā, tad austrālieši izlīdzināja rezultātu, bet 12. minūtē K.Lamaisons atkal izvirzīja vadībā Franciju 6 : 3. Tomēr pamazām iniciatīvu pārņēma Zaļā kontinenta regbisti. Franči gan centās, cik varēja, taču bija redzams, ka viņiem pietrūkst tā emocionālā pacēluma, kas ļāva svinēt sensacionālo uzvaru pār Jaunzēlandi pusfinālā: spēle bija prasījusi pārāk daudz. Arī visi Latvijas regbija speciālisti pirms mača sprieda, ka nez vai frančiem izdosies divreiz pēc kārtas parādīt tādu sniegumu, un pašu pulciņā rīkotājā minitotalizatorā visi lika uz Austrālijas uzvaru.
Pirmais puslaiks beidzās 12 : 6 austrāliešu labā, bet intriga mačā saglabājās līdz 66. minūtei, kad uzvarētāju labā pirmo piezemējumu izdarīja B.Tjūns, panākot rezultātu 26 : 12. Tādā spēlē tas ir liels pārsvars. Franči sāka steigties, nervozēt un arī pārkāpt noteikumus. Brīžiem pat šķita, ka eiropieši paši vairs netic iespējai uzvarēt. Meistarīgajiem austrāliešiem to vien vajadzēja – viņu spiediens arvien pieauga, un lielisku izsaukuma zīmi ceturtajām pasaules meistarsacīkstēm regbijā priekšpēdējā minūtē pielika O.Finegans, izdarot vēl vienu piezemējumu – 35 : 12, skaista un pārliecinoša austrāliešu uzvara, un komandas kapteinis D.Īlzs varēja doties saņemt zelta kausu no karalienes Elizabetes II rokām.
Tā Austrālijas regbisti kļuva par pirmajiem divkārtējiem pasaules čempioniem regbijā, atkārtojot 1991. gada panākumu. Arī individuāli labākā spēlētāja balvu saņēma austrālietis – lieliskais centrs Tims Horans –, kuram kabatā jau bija pirms astoņiem gadiem izcīnīta zelta medaļa. Tolaik gan Tims bija no «jaunajiem un talantīgajiem», bet šoreiz rūdītais buks bija īstens komandas līderis. Vēl ievērības cienīgs fakts ir pasaules čempionu izcilā aizsardzība – sešās spēlēs viņi sāncenšiem ļāva izdarīt tikai vienu piezemējumu (to spēja pastarīši amerikāņi apakšgrupas otrajā spēlē). Savukārt Francijas izlase otro reizi finālā piedzīvoja zaudējumu – 1987. gadā viņi piekāpās jaunzēlandiešiem. Tā dienvidu puslodes komandu dominante turpinās. Kad eiropiešiem būs reāla iespēja izcīnīt zelta medaļas, grūti pat prognozēt: nākamais pasaules čempionāts 2003. gadā notiks Jaunzēlandē un Austrālijā, un jau tagad visi ir vienisprātis, ka galvenie favorīti būs mājinieki.
Līdz tam gan vēl ir ilgs laiks, toties jau tagad ir skaidrs, ka TV auditorijas ziņā pasaules čempionāts regbijā apsteidzis planētas labāko vieglatlētu turnīru un ieņem trešo vietu aiz olimpiskajām spēlēm un pasaules čempionāta futbolā: lēš, ka pārraides noskatījušies 3 miljardi skatītāju visā pasaulē. Sacensību rīkotājiem šis turnīrs ir devis ap 40 miljoniem mārciņu lielus ienākumus, no kuriem 30 līdz 35 miljonus Starptautiskā Regbija savienība ieguldīs spēles tālākajā attīstībā, un sava tiesa tikšot arī Latvijai. Savukārt neveiksmīgais jaunzēlandiešu treneris D.Hārts pats ir atkāpies no amata, bet visa Anglija gaida, vai slavenais D.Lomu piekritīs spēlēt kādā no angļu klubiem, kas viņam piedāvā kontraktus gandrīz divu miljonu mārciņu apmērā.
Pasaules čempionāts ir beidzies, toties citas sacensības tikai uzņem gaitu. Šo sestdien Latvijas izlase Šveicē aizvadīs kārtējo Eiropas čempionāta spēli ar mājiniekiem. Izlases kandidātu sastāvā ir arī Jelgavas «Aļņu» regbists G.Cirša. Vēl vakar Latvijas izlases treneris U.Bautris apstiprināja, ka jelgavnieks ir drošs kandidāts braucienam uz Ženēvu. Abos līdzšinējos mačos Rīgā Latvijas valstsvienība Šveici ir pieveikusi. Cerams, ka tas izdosies arī izbraukumā.
