Sākot atjaunot Jelgavas Latviešu biedrības darbību 1990. gada 10. jūlijā, radās doma organizēt visā pasaulē izkaisīto jelgavnieku saietu mūsu pilsētā.
Sākot atjaunot Jelgavas Latviešu biedrības darbību 1990. gada 10. jūlijā, radās doma organizēt visā pasaulē izkaisīto jelgavnieku saietu mūsu pilsētā. 1993. gadā valdes sekretāres Elzas Misteres vadībā sākās organizatoriskais darbs. Pēc tam tika saņemti pieteikumi no dažādām vietām, vēstules no ASV, Kanādas, Vācijas.
Pirmais saiets notika 1993. gadā no 25. līdz 27. jūnijam. Tajā piedalījās liels skaits Latvijas iedzīvotāju un 37 ārzemēs dzīvojošie kādreizējie jelgavnieki. Viņu vidū bija Vaira Vīķe – Freiberga, Imants Freibergs no Kanādas, rakstnieces Rita Gāle no ASV, Aina Vāvere no Austrālijas un citi.
Saieta programma bija plaša: tikšanās ar pilsētas, rajona un LLA vadības pārstāvjiem, piemiņas brīži pie Lāčplēša pieminekļa, skolas biedru tikšanās, ekskursijas uz Aspazijas dzimtajām Daukšām, Edvarta Virzas Billītēm un citi notikumi.
Andris Platais no Bostonas saietu vērtē šādi: «Jelgava ir vairāk sakopta un durvju priekšas noslaucītas. Es agrāk strādāju par inženieri, tagad gribu atdot grāmatas par savu specialitāti jelgavniekiem. Šāda saieta rīkošana bija laba lieta, jo esmu saņēmis daudz vizītkaršu un varēšu uzturēt kontaktus ar šiem cilvēkiem.»
Jelgavnieku 2. saiets risinājās 1995. gadā no 9. līdz11. jūnijam. To noslēdza piedalīšanās pilsētas dziesmu svētkos. Tika atklāts piemiņas akmens Māteru Jurim Jāņa kapos, par ko pašaizliedzīgi rūpējās biedrības valdes loceklis Modris Ziemelis.
Notika piemiņas brīdis pie Jāņa Čakstes pieminekļa Rīgā, Meža kapos. Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans ārzemju viesus pieņēma audiencē Domē, kur risināja sarunu par pilsonību, kā arī par atgriešanos Dzimtenē.
Jaukus atpūtas brīžus saieta dalībnieki pavadīja Platones pagastā atjaunotajās Pēterlauku dzirnavās. «Viena saule, tas pats mēness, visiem viena tēvu valodiņ’,» skanēja kopīgā dziesma.
Jelgavnieku 3. saieta dienas – 1997. gada 14. un 15. jūnijs – saistījās ar represēto cilvēku atceri. Piemiņas brīdī Svētbirzī klātesošie klausījās E.Bārzdas, S.Reiņa un citu izsūtīto stāstus par drūmajām dienām aiz polārā loka un citur Krievijas nāves nometnēs. Ar Domes priekšsēdētāju U.Ivanu un pilsētas galveno arhitektu Kasparu Riekstiņu notika tikšanās «Jelgava vakar, šodien, un rīt». Tika organizētas ekskursijas uz K.Ulmaņa dzimtajām mājām «Pikšas» Dobeles rajonā, ekskursija ar kuģi pa Lielupi uz J.Čakstes mājām «Auči» Sidrabenes pagastā. Viesi no ārzemēm J.Kapsis (Austrija), A.Lembergs (ASV), I.Kēlers (ASV Čikāga), R.Treija (Kanāda) stāstīja par savām gaitām dažādās valstīs. Šajā saietā piedalījās 200 cilvēku, no tiem – 12 ārzemnieku, 30 – no citām Latvijas pilsētām.
Jelgavnieku 4. saiets, kas notika 2000. gadā no 9. līdz 11. jūnijam, saistījās ar Jelgavas Latviešu biedrības 120 gadu atceres svinībām. To ievadīja piemiņas brīži Jelgavas un tās apkārtnes kapsētās, atceroties un pieminot agrākos Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājus.
Vietā, kur pirms kara atradās Jelgavas Latviešu biedrības nams, 11. jūnijā tika atklāts tēlnieka M.Rankas veidotais piemiņas akmens. Svinīgajā aktā piedalījās bijušie jelgavnieki: teātra zinātnieks Viktors Hausmanis, aktrise Elza Radziņa, kori, Zemgales Zeltenes un daudzi viesi. Jelgavas pilī notika plašs svētku koncerts.
Gan jelgavnieki, gan viesi no ārzemēm ar prieku atzīst saietu nepieciešamību, pauž prieku par to veiksmīgu norisi. Par to liecina ieraksti Jelgavas Latviešu biedrības Viesu grāmatā: Ruta Treija no Toronto (Kanāda): «Ar lielu prieku un sajūsmu trešo reizi piedalījos jelgavnieku saietā, kur papilnam varēja izsekot un piedalīties atmiņu un sēru brīdī Svētbirzī, dzirdēt atmiņu stāstus, baudīt sauli, lietu, kuģot pa Lielupi, staigāt un palēkāt pa zaļumiem, padzerties no akas skaidru un vēsu ūdeni kādreizējā Latvijas prezidenta K.Ulmaņa Pikšās. Varam atkal, piepildīti ar līksmību un jaukām atmiņām, atgriezties savās mājās – Austrālijā, ASV, Kanādā – un ar atjaunotiem spēkiem turpināt ikdienas dzīvi.»
Rita Gāle, rakstniece no ASV Ņūdžersijas štata: «Ir labi atgriezties pa reizei savā tēvu zemē. Ja arī daudz kas pasvešāks, tomēr ļoti dārgs.»
Ārijs Geikins, dramaturgs Latvijā: «Ļoti priecājos, ka Jelgavā, par spīti kara laika postījumiem, par spīti okupācijai, par spīti valdību «negribēšanai», tomēr jūtama spēcīga kultūras dzīve.»
Šogad pasaules jelgavnieku 5. saiets notiks 5., 6. un 7. jūlijā.
