Saspringums attiecībās starp Apvienoto Nāciju Organizāciju, ASV un sabiedrotajām valstīm no vienas puses un Irāku no otras puses radījis runas par Trešā pasaules kara iespējamību.
Saspringums attiecībās starp Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), ASV un sabiedrotajām valstīm no vienas puses un Irāku no otras puses radījis runas par Trešā pasaules kara iespējamību.
Irāka Sadama Huseina vadībā panāca ANO inspektoru izraidīšanu, kas ir pret starptautiskajiem noteikumiem. Galvenais nelaimju un nesaprašanās cēlonis ir ķīmiskie masu iznīcināšanas ieroči Irākas teritorijā un pārziņā, kā arī kodolieroču vai to komponentu glabāšanas iespējamība.
ANO Īpašās komisijas inspektori atraduši 38 tūkstošus ķīmisko ieroču vienību, bioloģisko ieroču rūpnīcu un 48 «Scud» raķetes. Ķīmisko masu iznīcināšanas ieroču klāstā galvenais satraukuma iemesls ir VX nervu gāze un bakterioloģisks līdzeklis, kura viens grams spēj nogalināt aptuveni 10000 cilvēku.
ASV un Lielbritānija uzsver, ka Irākas rīcībā ir tikdaudz bakterioloģisko ieroču, lai nogalinātu visus planētas iedzīvotājus.
Ja Irāka nepiekāpsies ANO Īpašās komisijas inspektoru ielaišanai un inspekcijas veikšanai, ASV un sabiedrotie var sākt karu pret Irāku ar mērķi iznīcināt tās militāros objektus. Šoreiz nav iemesla runāt par ASV ieinteresētību naftas teritorijās (kā runāja Kuveitas atbrīvošanas karā).
Tieši uzbrukuma draudi Kuveitai no Irākas puses nav izskanējuši.
Irāka gatavojas karam
Attiecībā uz Izarēlu Irākas valdība, nonākot kara draudu priekšā, nolēmusi ķerties pie arābu teroristu klasiska paņēmiena. Tā pasludināja, ka izšaus uz Telavivu raķetes ar ķīmiskajiem iznīcināšanas līdzekļiem. Izraēla patlaban ar gāzmaskām apgādā visus valsts pilsoņus, arī savā teritorijā esošos palestīniešus, veic vakcinācijas, kas vājinātu bakterioloģisko ieroču ietekmi. Uzbrukuma gadījumā Izraēla nekavējoši veiks pretuzbrukumu.
ASV visintensīvāk Persijas līcī koncentrē militāros spēkus iespējamam karam, kas, līdzīgi kā 1991. gadā, ilgtu tikai četras dienas. ASV prezidents B.Klintons paziņojis, ka Savienoto Valstu mērķis nav gāzt Huseina valdību, bet novērst iznīcināšanas iespējas, kas apdraud pasauli.
Visas valstis vēlas šo konfliktu atrisināt mierīgā ceļā, taču reāli šis risinājums atkarīgs no S.Huseina rīcības. ASV negrasās pieļaut kompromisus, jo uz spēles ir visas Zemes iedzīvotāju dzīvības. Irāka nepiekāpjas ielaist inspektorus S.Huseina slepenajās pilīs. Turcijas mēģinājums būt starpniecei konfliktā ar ANO (nevis ASV) cietis neveiksmi. Neko pagaidām nav izdevies panākt arī Krievijai un Francijai. Nav bijuši oficiāli paskaidrojumi, taču nav grūti noprast, kādēļ pagājušonedēļ S.Huseins izlaida no savas valsts cietumiem visus arābus (nav nekādu ziņu, vai izlaisti arī Kuveitā saņemtie gūstekņi un cittautieši). Irākas presē turpinās tautas apstulbināšanas propaganda, ka jebkādā karā uzvara esot Irākas (t.i., Huseina?) pusē. Viss liecina par to, ka Irāka gatavojas karam. Tā burtiski vēlas, lai ANO atbalstītāju spēki uzbruktu.
Lielvalstu reakcija
Patlaban zināms, ka Irākas nepiekāpšanās gadījumā uzbrukumu tai vadīs un atbalstīs ASV, Lielbritānija, Vācija, Kanāda. Vakar tām pievienojās arī Austrālija.
Līdz šim apskatītajā nav ne vēsts no pasaules kara draudiem. Vairāku valstu bruņoto spēku uzbrukums vienai Irākai nolūkā nevis iekarot, bet likvidēt masu iznīcināšanas ieročus, varētu būt karš drošības labad. Daudzas pasaules zemes politiski tas vispār neskar, vēl jo mazāk tieši.
Pret bruņotu uzbrukumu jebkurā gadījumā iestājas Francija, Krievija, Ķīna, Japāna un dažas arābu valstis (ASV izdevies panākt netiešu Saūda Arābijas atbalstu, taču netiks izmantotas arābu karabāzes amerikāņu karaspēkam). Francija, Ķīna un Japāna ir pret uzbrukšanu Irākai, taču principiāli ietur neitralitāti.
Turpretim daudzus šokēja Krievija. Tas, ka tā ir pret uzbrukšanu jebkurā gadījumā, tomēr neizbrīnī, jo Irāka ir Krievijas partnere ekonomiskajās attiecībās kopš Padomju Savienības laikiem (Huseina armijas bruņojumā ir arī Krievijā ražotā kara tehnika). Šāds solis nav nekas negaidīts, ne arī globāli nosodāms, taču par sensāciju kļuvuši nesenie Jeļcina paziņojumi, ka viņš baidās no pasaules kara izcelšanās un ka Krievija nepieļaus uzbrukumu Irākai.
Krievija ir «oriīināla»
Pasaules karš ir tad, ja vairāku valstu savienības nostājas cita pret citu. Savienībā ar Irāku pagaidām neviena nav. Tātad Jeļcins paredz iespēju atbalstīt Irāku? Un ko nozīmē «nepieļaus»? Tas liecina par Krievijas aktīvu rīcību. Pagaidām tā ir tīri diplomātiska rīcība, un, jācer, tāda arī paliks. Rietumu politiķi un komentētāji spriež, ka Jeļcina izteikumi varētu būt bijuši nepārdomāti.
Krievijā izplatījušās nepamatotas baumas, ka ASV varētu lietot kodolieročus. Pēc šiem apgalvojumiem Krievija ir nedaudz «atdzisusi», lai gan turpina kritizēt ASV politiku. Šai kritikai gan ir saprotami cēloņi no Krievijas kā lielvalsts puses, ja ņem vērā Ķīnas un Dienvidāfrikas piezīmes, ka daudzus neapmierina Amerikas pārlieku lielā aktivitāte, uzņemoties pasaules vadītājas un kārtotājas lomu.
Savā ziņā tā ir taisnība, taču nekad militāras pārmācības avangardā vairs nestātos Vācija, savukārt Lielbritānija brīžiem kļūst aktīvāka uzbrukuma atbalstītāja par ASV.
Francijas atturēšanās ir saprotama, jo arī tai nesen iznāca sadurties ar Eiropas «domu» kodolieroču izmēģināšanā. Pagaidām, šķiet, nav pamata runāt par pasaules kara iespējamību, drīzāk vairāku valstu vadītāji izmanto Irākas krīzi savu ambīciju demonstrēšanai tīri diplomātiskā sacensībā.
Nekas vēl nav skaidrs
Diezin vai Klintons tīši saasina konfliktu ar Huseinu, lai pieklusinātu savas «seksuālās» lietas izskatīšanas skandalozo popularitāti, jo sabiedriskā doma ir Klintonam visai pozitīva. Turklāt ASV centieni Irākas pierunāšanai mierīgā ceļā arī ir visai intensīvi. Savos izteikumos daudz kareivīgāk noskaņots ir britu premjers Tonijs Blērs.
Taču kara draudi Persijas līcī nemazinās, bet gan aug. Irāka turpina gatavot karaspēku un tautu. Tās rīcībā joprojām ir milzīgs nāvi nesošs arsenāls. ASV turpina pulcēt karaspēku. Cik zināms, pie Irākas ir aptuveni 400 ASV lidmašīnu, bet vakar turp devās astoņi Lielbritānijas bumbvedēji «Tornado», kuru bruņojumā ir 250 kg bumbas ar vadāmajām lāzerierīcēm, ko izmantoja arī Kuveitas aizstāvēšanas karā.
Uzbrukumu mērķi ir desmit Irākas objekti, kas izkaisīti pa visu valsti. To vidū bāzes, noliktavas, rūpnīcas, raķešu palaišanas iekārtas viss, kas saistīts ar starptautiski aizliegtiem masu iznīcināšanas ieročiem. Kas attiecas uz Huseinu, T.Blēra izteikumi par to, ka Irākas vadoņa rīcība ir neprognozējama un viņš mēdz reaģēt ultimātu termiņu beigās, laikam ir vietā.
Japāna aicinājusi ASV un sabiedrotos neuzsākt karadarbību Ziemas olimpisko spēļu laikā. Šis aicinājums tiek atbalstīts. Pilnīgi nekas netiek ziņots arī par konkrētiem uzbrukšanas laikiem. Gaidīsim, kas būs pēc 22. februāra, un varbūt Huseinam pietiks pacietības pieņemt ANO prasības. Redzēs arī, kādi rezultāti būs Krievijas sarunām ar Irāku.
Izmantota «The Times», LETA, «Reuters» un CNN informācija
