Pēc mazo gulbeniešu «Mākonīša» burvīgā koncerta un dažiem sirsnīgiem apsveikumiem darbu sāka nu jau otrā Latvijas Lauku sieviešu apvienības konference, uz kuru bija ieradušās ap 300 sievietes lielākoties no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales.
Pēc mazo gulbeniešu «Mākonīša» burvīgā koncerta un dažiem sirsnīgiem apsveikumiem darbu sāka nu jau otrā Latvijas Lauku sieviešu apvienības konference, uz kuru bija ieradušās ap 300 sievietes lielākoties no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales. Latgalietes no tālā brauciena uz galvaspilsētu acīmredzot bija atturējuši piektdienas rīta slidenie ceļi. Bet tas nekavēja ķerties pie plānotā – spriest par pieaugušo izglītības nepieciešamību un iespējām laukos. Un uz to jau arī visas mudināja sieviešu apvienības vadītāja Jolanta Knope.
«Mīļās pasaules lāpītājas! Tās esam mēs, kam jāaizlāpa tik ļoti sacaurumotā lauksaimniecība,» sacīja Jolanta. «Jo mēs jūtam atbildību par to, cik gudru, cik veselu to pasauli atstāsim saviem bērniem.»
Šis būs gadsimts, kam jābalstās uz zināšanām ekonomikā, politikā, kultūrā, uzsvēra LLU docente Maiga Krūzmētra. Galvenā vērtība ir informācija un zināšanas, tātad – izglītība, ko cilvēks gūst visu mūžu (no tā arī jēdziens «mūžizglītība»). Docente iepazīstināja ar dažu pētījumu rezultātiem.
Interesanti, ka sievietes mācās vairāk nekā vīrieši; jo augstāka ir cilvēka izglītība, jo vairāk viņš to papildina, visaktīvākie izglītības turpinātāji ir vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
Pētījumi rāda arī citas likumsakarības. Piemēram, jo mazāki ienākumi ir ģimenē uz katru tās locekli, jo lielākoties pašiem jāmaksā par izglītošanos; jo cilvēki pārtikušāki, jo vairāk viņiem par kursiem maksā darbavieta. Iespējams, arī tādēļ katrs otrais laucinieks trīs gadu laikā nav papildinājis nedz profesionālās, nedz vispārējās zināšanas. Vismazāko interesi par tālākizglītību izrāda tie, kam ir tikai pamatskolas «diploms». Vairāk par bezdarbniekiem dažādos kursos izglītojas tie, kas bez darba nav bijuši. Protams, daudz ko nosaka ienākumi, kas lauciniekam ir tikai 75 procenti no pilsētnieka ienākumiem. Latgalē šī atšķirība ir vēl lielāka. Savas korekcijas pieaugušo izglītošanas plānos izdara arī tālie un bedrainie ceļi, informācijas trūkums.
Skaidrs, pa pieaugušo skološanas institūcijām ir jāmēģina rast risinājums arī šādos apstākļos, jo radikālu pārmaiņu nebūs ne šodien, ne rīt. Un pirmām kārtām jānodrošina laucinieki ar informāciju. Tas, ka lauku cilvēku zināšanu līmenis neatbilst jaunās situācijas prasībām valstī, ir viens no galvenajiem lauku attīstības kavēkļiem. Noderīgā informācija izkaisīta dažādos izdevumos, kurus visus abonēt un izlasīt lauciniekam nav nedz naudas, nedz vēlēšanās. Tādēļ laukos ir vajadzīgi informācijas centri.
No laukos nodarbinātiem cilvēkiem 25 procenti ir ar pamatskolas izglītību. Ir jādomā, kā paaugstināt sabiedrības pieprasījumu pēc izglītošanās. Kā uzlabot piedāvājumu. Jālemj arī, ko var darīt katra sieviešu organizācija, lai panāktu, ka zināšanu papildināšanā iesaistās ikviens. Ir jāiekustina pasīvais vairākums, jāattīsta tālmācība. Protams, daudz ko no tā, kas sākas ar priedēkli jā-, sieviešu organizācijas ir darījušas, dara un darīs. Taču ne jau viss ir viņu spēkos. Var desmitkārt pārliecināt cilvēkus par izglītošanās nepieciešamību, bet, ja tam nav naudas, izplēn arī visas labās apņemšanās. Tādēļ visai nopietni ir jāizlemj, ko prasīt no valdības un likumdevējiem. Pirmām kārtām vajadzētu panākt, lai valsts budžetā tiktu paredzēti līdzekļi ne tikai algām un interešu izglītībai, bet arī pieaugušo tālākapmācībai, mācību vides veidošanai, uzskata sieviešu organizāciju aktīvistes.
Tā un vēl par daudz ko citu runāja un lēma lauku sievietes. Un nebūt nevar sacīt, ka viņas galvaspilsētā bija ieradušās mīļi papļāpāt par ģimenes lietām un tamborēšanu (lai gan iznāca runa arī par rokdarbiem) un vēl citām mīļlietiņām. Diemžēl tāds stereotips ir visai dzīvīgi ierušinājies daža laba valsts ierēdņa galvā. Un tā dēļ pat ar svilpienu no tribīnes tika «noņemts» Izglītības un zinātnes ministrijas kāda departamenta direktors, kas bija sadomājis sieviešu uzmanību piesaistīt ar vispārējiem aicinājumiem uz sadarbību, ar vīzdegunīgiem skaidrojumiem par pašvaldības lomu pieaugušo izglītošanā, kas laukos patiesi esot vajadzīga un tamlīdzīgi. Lieki savu laiku tērēt sievietes neļāva arī Pašvaldību lietu pārvaldes atbildīgai darbiniecei, kas, tiesa gan, bija cītīgi gatavojusies, diemžēl par mazliet citu tēmu. Te gan jāpiebilst, ka viena no ventspilniecēm aicināja sievietes būt iecietīgākām, demokrātiskākām, ļaut katram izteikt savu, kaut arī šķietami nepieņemamu viedokli. Ja nu galīgi nervi netur, tad arī uz konferenci jāņemot līdzi adīklis vai tamboradata, jo rokdarbi sievieti darot rimtu.
Uzrakstījušas vēstuli valdībai un Saeimai, pieņēmušas vēl vairākas norunas, visas tikties sarunāja septembrī – tādu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām, kad deputātu kandidāti sola tik daudz laba. Un gan jau sievietes zinās, kā panākt, lai vismaz daļiņa no sasolītā tiktu arī izpildīta, lai vismaz kādu no pasaules caurumiem atkal varētu aizlāpīt.
