Anna Apene nu jau gadu dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Lēmumu dzīvi veidot ārpus Latvijas robežām Anna pieņēmusi brīdī, kad viesojusies Čikāgā ASV. Tur viņa pa īstam apjautusi neierobežotās iespējas, ko dāvā pasaule, un sastapusies ar patiesi laimīgiem cilvēkiem. Tieši tas kalpojis par grūdienu, kas licis kaut ko mainīt arī savā dzīvē.
Kļūst par stjuarti
«Mana dzīve ārpus Latvijas robežām sākās 2014. gadā, kad pirmo reizi devos uz ASV – Čikāgu. Tad arī sapratu, ka laikam vēlos dzīvot ārpus Latvijas, jo sajutu bezgalīgo iespēju garšu un sastapu laimīgus cilvēkus,» stāsta pozitīvā meitene.
Par to, kāpēc lemts par labu dzīvei AAE, Anna saka: «Arābu Emirāti, protams, vilināja ar to, ka tā ir pavisam citāda valsts. Ar to, ka tur ir mūžīgā vasara un skaisti dzīves apstākļi, visapkārt eksotika un luksuss. Bet, protams, galvenais iemesls bija labs darbs, ko ne kurš katrs var dabūt, taču man bija mērķis, kuru es sasniedzu.» Šobrīd Anna strādā par stjuarti vienā no pasaules līderaviosabiedrībām «Etihad Airways». «Esmu «cabin crew» jeb, latviski runājot, stjuarte. 2016. gadā «Etihad» ieguva piecu zvaigžņu novērtējumu no «Skytrax» pasaules līmeņa aviosabiedrību vērtētājiem. Kompānijā ir ļoti augsti standarti, visam jāseko līdz pēdējam sīkumam. Tieši tādēļ cilvēki izvēlas lidot ar «Etihad», jo serviss ir labākajā līmenī. Cilvēkiem patīk komforts.»
Pieņem Austrumu tradīcijas
Iesākumā pierast pie dzīves AAE bijis gana grūti. «Arābu pasaule ir kaut kas nepieredzēts un pavisam atšķirīgs. Tradīcijas un uzskati par dzīvi ir konservatīvāki, daudzas lietas, kas mums liekas normālas, viņiem šķiet pilnīgi nepieņemamas. Taču ar laiku pie visa pierod,» pārliecinājusies Anna. Nu viss Abū Dabī jau šķiet pašsaprotams un viņa ir iemācījusies sadzīvot ar likumiem šajā valstī un kultūrā. «Tik ļoti pierasts, ka citreiz par sevi smejamies, ka paši esam kā vietējie, jo pat tad, kad izbraucam ārpus valsts, uzvedamies ļoti klusi, pieklājīgi un atceramies, ka starp vīrieti un sievieti ir jābūt ļoti lielai robežai,» par ārzemnieku iedzīvošanos vietējās paražās stāsta Anna. Cilvēkiem, kuri dodas ceļojumā uz AAE, meitene vispirms iesaka palasīt informāciju par to, kādi tur ir likumi, kā jāuzvedas un kāds apģērbs jāvelk. «Mani draugi ciemojās pie manis novembrī, viņiem ļoti patika.»
Dzīvojot Abū Dabī, meitenei visvairāk patīk, ka tur ir silts un spoži spīd saule. «Vienmēr var iet uz skaisto pludmali un ūdens ir zils kā baseinā. Kompānija mums nodrošina ļoti labus dzīves apstākļus, dzīvesvietas ir skaistas un labi aprīkotas, ir daudz laika rūpēties par sevi, iet uz sporta zāli, baseinu. Šajā darbā veselība ir pats galvenais, ir jābūt spēcīgam, jo darbs ir ļoti smags gan fiziski, gan morāli. Garie pārlidojumi, laika joslu maiņa un dažādu cilvēku ietekme liek par sevi manīt.»
No tā, kā visvairāk trūkst, atrodoties tik tālu prom no mājām, Anna kā pirmo min ģimeni un draugus, taču ikdienā viņai pietrūkst arī laba ēdiena – it sevišķi garšīgas gaļas, kā arī svaigu dārzeņu. «Man pietrūkst ikdienas «normālās» dzīves, ikdienas gaitu un pienākumu, draugu un sarunu, Latvijas svaigā gaisa un koku. Katram darbam ir sava melnā puse, visi stjuarti zina, cik vientuļi un skumji reizēm var būt, jo – skatīsimies patiesībai acīs – tu vienmēr esi viens un tavi jaunie draugi nāk un tikpat ātri aiziet,» ikdienas ēnas puses ieskicē meitene.
Šķiet, ka dzīvo sapnī
Lai gan Annas ikdiena rit Abū Dabī, viņa sevi sauc par pasaules pilsoni. «Mana ikdiena paiet ļoti krāsaini, varētu teikt, ka es eju gulēt Abū Dabī, ēdu brokastis Bangkokā, iepērkos Ņujorkā, iemīlos Čikāgā, sapņoju Honkongā, un tā varētu turpināt. Katru dienu esmu pateicīga Dievam par šo vienreizīgo pieredzi un iespēju apceļot pasauli, izbaudīt visus labumus, ko katra valsts var dot. Brīžiem tas viss liekas neticami, it kā dzīvotu sapnī,» atklāj jauniete.
Viņa uzsver, ka arī darbā katra diena atnes jaunus piedzīvojumus un iespaidus. ««Etihad» kompānija ir ļoti multikulturāla, esam 147 nacionalitātes, kopā vairāk nekā 7000 stjuartu, katrs lidojums paiet ar jauniem un neredzētiem kolēģiem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi cienīt citam citu – mēs esam ļoti dažādi, ar savām tradīcijām un savu pagātni. No Latvijas kādi desmit cilvēki vien esam. Neviens nekad nezina, kur atrodas Latvija, taču vienmēr ir prieks pastāstīt, cik skaista, maza un neparasta ir mūsu valsts.»
Annai paveicies ar ģimenes atbalstu, kas bijis ļoti svarīgs gan pirms lēmuma doties prom no dzimtenes, gan šobrīd, atrodoties tālu prom no mājām. «Mammīte mani ļoti atbalstīja un priecājās par manu sasniegumu. Viss process bija ļoti ilgs un sarežģīts, kura laikā man, protams, bija nepieciešams pozitīvs,» priecājas Anna. Ne draugiem, ne ģimenes locekļiem par gaidāmajām pārmaiņām meitene nav stāstījusi līdz pat pēdējam brīdim: «Esmu māņticīga: kamēr neesmu simt procentu droša, tikmēr labāk nevienam neko nestāstu un nepriecājos par agru – tas attiecas uz dažādiem dzīves notikumiem.» Kā saka Anna – «visam labajam ir arī skumjā puse». Skumjā puse ir fakts, ka bijis jāatstāj mājas, mamma un radi, kā arī darbs, kurš patīk, un vislabākie draugi, lai piepildītu savu sapni un izbaudītu plašās iespējas. Anna atzīst: «Nav jau tā, ka nepietrūktu māju, domāju, ka «māju slimība» ir ikvienam, kurš devies ārpus Latvijas.»
Emirātos drošāk nekā Latvijā
Pēdējo reizi Latvijā Anna viesojusies 2016. gada jūlijā, bet meitenes plānos ietilpst ciemošanās dzimtenē jau pavisam drīz. Viņa priecājas, ka kompānija saviem darbiniekiem dod iespēju ceļot gandrīz par velti un reizi gadā pilnībā par velti. «Laiks rādīs, vai es atgriezīšos Latvijā, jo nekad nevar zināt, kur dzīves ceļš aizvedīs tālāk. Pagaidām noteikti neplānoju atgriezties, lai arī cik sāpīgi to būtu sacīt,» atzīst Anna. Viņasprāt, pateikt, ar ko dzīve AAE ir labāka un ar ko tā piesaista, nav iespējams, jo «patiesībā mūsu dzīve ir tieši tāda, kādu mēs to paši izveidojam». Tomēr meitene nenoliedz, ka daudzējādā ziņā dzīves apstākļi AAE ir labvēlīgāki nekā Latvijā.
«Apvienotie Arābu Emirāti ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, noziedzības līmenis ir pielīdzināms nullei. Viss ir ļoti sakārtots, likumi ārkārtēji strikti, un cilvēki tos ciena. Turpretim Latvijā ik dienu ir tik daudz pārkāpumu, it sevišķi jauniešu vidū. Lasot to visu, sirds sažņaudzas,» ar nožēlu pauž Anna. «Šeit man nakts vidū vienai nav bail iziet uz ielas, drošība ir prioritāte. Visapkārt ir komforts, apkalpojošais serviss ir piecas zvaigznes un augstāk. Cilvēki smaida, viss izveidots tā, lai viņiem būtu labi. Protams, svarīgi ir tas, ka alga ir līdzsvarā ar to, kādu darbu tu dari, un stjuartu darbs ir ļoti labi atalgots.»
