Sakiet, lūdzu, cik ir to, kas no rīta sevi aplaista ar aukstu ūdeni un pavada laiku vingrojot?
Sakiet, lūdzu, cik ir to, kas no rīta sevi aplaista ar aukstu ūdeni un pavada laiku vingrojot? Slinkums. Un kaut kā jau varam dzīvot arī bez tādiem savas miesas pakļaušanas rituāliem. Citādi ir tiem, kuriem piecelties, staigāt, runāt vai rakstīt jāiemācās no jauna. Tad jāpakļauj sevi mokošai pašdisciplīnai, tāpēc daudzi paliek, sava likteņa sagūstīti. Daži tomēr nolemj pārvarēt grūtības, bet, lai kāptu augstāk, nepieciešamas kāpnes. Rajona invalīdiem šādas “kāpnes” tiek piedāvātas.
Pagājušajā nedēļā Staļģenē divas dienas risinājās motivācijas seminārs Jelgavas rajonā dzīvojošajiem invalīdiem. Tajā piedalījās 20 cilvēku ar dažādu invaliditāti un tās smaguma pakāpi no Jaunsvirlaukas, Valgundes, Sidrabenes, Glūdas un Vircavas pagasta.
Dinamiski veicams darbs
Projekts “Motivācijas veicināšanas programmas izstrāde un ieviešana cilvēkiem ar invaliditāti deviņās reģionālajās Latvijas invalīdu biedrībās” risinās, pateicoties partnerībai starp Latvijas Invalīdu biedrību, Sabiedrības integrācijas fondu un SIA “Eiro vadība”. Nenovērtējama nozīme ir vietējo pašvaldību atbalstam. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, pastāstīja projekta koordinatora asistente Inta Kraskēviča.
32 stundu studijās paredzētas praktiskās psiholoģijas nodarbības, sociālo jautājumu programma, stilista nodarbības, darba plānošana un individuālie testi, bet jau oktobrī dalībniekiem būs jāveic vairāki praktiski uzdevumi, organizējot grupu seminārus ar nevalstisko organizāciju, pašvaldības pārstāvju, darba devēju un sociālo darbinieku piedalīšanos, kā arī jāprezentē paveiktais.
Motivācijas semināri vēl notiks Ludzā, Jēkabpilī, Cēsīs, Kandavā, Kuldīgā, Preiļos, Talsos, Ilūkstē. Izvēle izdarīta pēc vairākiem kritērijiem, ņemot vērā vietējo invalīdu biedrību un pašvaldību atsaucību, kā arī to, ka jāpalīdz attīstīties sabiedriskajai dzīvei Latgalē.
Projekta izmaksas lēšamas 51 000 latu apmērā.
Cerība jaunām iespējām
Savā pieredzē dalījās arī vairāki semināra dalībnieki. Vita Meldere, 2. grupas dzirdes invalīde kopš bērnības, atzīst, ka semināra nozīme ir nenovērtējama, tomēr, kā apgūto varēs izmantot praksē, vēl gan nezina teikt, jo līdz šim viņai nav veicies iegūt apkopējas vai trauku mazgātājas darbu. 29 gadus vecā Vita darbā netiek pieņemta, “pateicoties” savai invaliditātei. Viņas ienākumi ir 50 latu mēnesī, jaunā sieviete dzīvo kopā ar vecākiem Valgundes pagastā.
Ingai Grosbergai ir 33 gadi, 12 viņa pavadījusi kā bezdarbniece. Neizslēdz iespēju, ka pēc seminārā dotajiem impulsiem varētu kaut ko savā dzīvē arī mainīt, piemēram, kaut vai dibinot invalīdu atbalstu grupu Valgundes pagastā.
Stimuls zināšanu izvērtēšanai
Edīte Jegorova no Jaunsvirlaukas pagasta neslēpj, ka seminārs ir jauns izaicinājums sakārtot sevi dziļāk un pamatīgāk. Invalīdu kopā “Agape”, ko viņa vada savā pagastā, lieti noderēs jaunā pieredze. “Katrai pieredzei un jaunām zināšanām ir savs pielietojums, par to nav jāuztraucas,” atzina Edīte.
Aijai Pafrātei, Latvijas Multiplās sklerozes Jelgavas nodaļas vadītājai, šī aktivitāte galvenokārt ir kā pozitīvs stimuls, mazāk – jaunu zināšanu iegūšanas avots. “Man ir atsevišķi jautājumi, kurus vēlētos noskaidrot personiski, tāpēc esmu pieteikusies uz individuālām konsultācijām. Katrā ziņā es vēlreiz varēju pārdomāt jau zināmo un to nostiprināt. Semināra atbrīvojošā gaisotne radīja pārliecību, ka mums visiem kopā daudz jāstrādā. Esam sasaistīti, nebrīvi.”
Iespējas atbilstošas spējām
Savs skatījums uz šo pasākumu ir Mairitai Šarpingai. Viņa piedalījās kā sava dēla Normunda asistente.
“Normunds pirms trim gadiem cieta smagā avārijā, četras nedēļas pavadīja komā, ārsti nedeva nekādas cerības, bet mēs ticējām. Lēni, lēni esam tikuši tiktāl. Esam seminārā. Normunds spēj sēdēt, stāvēt, piedalīties. Mums daudz palīdzējuši līdzcilvēki – kaimiņi, draugi, radi. Šis seminārs nozīmē apziņu, ka varam iekļauties sabiedrībā, pilnveidoties atbilstoši savām iespējām un spējām,” atklāja M.Šarpinga. Viņai ir 47 gadi, trīs pavadīti dēla aprūpē. Sociāli neaizsargāta. Valsts nav paredzējusi šo darbu ieskaitīt darba stāžā, par ikdienas rūpēm Mairita nesaņem ne santīma. Sociālais statuss – invalīda māte. Sociālo garantiju nav.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja Dace Olte šo situāciju komentē skarbi. Viņasprāt, vairāk par visām citām sociāli neaizsargātām grupām vajadzētu runāt tieši par šo – smagiem invalīdiem un viņu tuviniekiem, kas zaudējuši darbu. Ievietojot šādu cilvēku pansionātā, valsts tērētu aptuveni 200 latu.
Pamazām “vilciens” it kā sāk kustēties. Nākotnē valstī plānots atteikties no 3. invaliditātes grupas piešķiršanas, lielāku akcentu liekot uz aprūpējamiem invalīdiem, piesaistot tiem asistentus.
