Rītvakar visi dosimies līgot, līdzi ņemot alu un sieru. Bet kas var būt labāks par pašu sietu un mājās gatavotu jāņusieru!
Rītvakar visi dosimies līgot, līdzi ņemot alu un sieru. Bet kas var būt labāks par pašu sietu un mājās gatavotu jāņusieru! Vēl šodien jūs to varat pagūt izdarīt, un rītvakar tas rotās jūsu svētku galdu.
Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecībā «Liepiņas» katru vasaru sabrauc varen kupls līgotāju pulciņš, kas vienmēr tiek cienāts ar pašu saimnieku – Mārītes un Viļņa Daukantu – sieto jāņusieru. Svētki tiekot svinēti katru gadu, neņemot vērā laika apstākļus, jo ģimenē ir pašiem sava Līga – vecākā meita. Šogad saimniecības produkciju – pienu, krējumu, biezpienu, sieru – var nopirkt arī Jelgavas tirgū un, kā atzīst saimnieki, nav bijusi diena, kad siers no tirgus tiktu atvests atpakaļ. Tas tik kārdinoši dzeltens guļ uz letes visā savā košumā, ka pircēji nespēj paiet garām.
No rīdziniekiem pārtapa zemniekos
Zemnieku saimniecības «Liepiņas» īpašumā ir 110 ha zemes, un vēl tiek nomāti 40 ha. Jāapkopj un jāizslauc 20 govis, vairāk nekā 60 cūku, tādēļ darba diena sākas jau četros no rīta.
Pirms pāris gadiem tika dalīta zeme un tad faktiski arī tika uzsākta saimniekošana, uz laukiem no Rīgas pārcēlās dzīvot arī Mārīte un abas meitas – Ilze un Līga. «Liepiņas» ir piemeklējusi arī liela nelaime – ugunsgrēkā līdz pamatiem nodega lielā kūts. Taču Vilnis un Mārīte nepadevās, viņiem bija liels atbalstītāju un draugu pulks, kas nemitīgi uzmundrināja Daukantu ģimeni, un kūts tika atjaunota. Tagad, kad nevienam zemniekiem neklājas viegli un saražoto nav kur likt, šķiet gluži nereāli turēt tik daudz lopu, bet Mārīte teic:
– Tas, kas laukos notiek pašreiz tiešām šķiet bezcerīgi, bet iesākuši esam un atpakaļceļa nav. Sākām domāt, ko darīt. Pienu nodevām «Tukuma pienam», kas par augstākās šķiras slaukumu nemaksā vairāk kā septiņarpus santīmu, tad nu arī nolēmām «iekarot» Jelgavas tirgu.
No februāra tirgū gaļas paviljonā ar pašu izaudzēto sāka tirgoties Mārīte, bet jau aprīlī, lai govis nebūtu jālikvidē, piena paviljonā redzams arī Vilnis.
Vai tas bija to vērts?
– Tas bija to vērts. Ja par litru piena var nopelnīt kaut desmit santīmu, tad vismaz vēl var izdzīvot, nerunājot nemaz par labu dzīvošanu. Lai atmaksātos piena ražošana, peļņai jābūt vismaz trīs santīmiem par litru piena un ne mazāk kā 20 gotiņām kūtī, – stāsta saimnieks.
Viss nāca lēnām un grūti, bija jādabū neskaitāmas atļaujas, jāveic dažādas laboratoriskās pārbaudes. Daukantu ģimenei paveicies, jo viņiem ir lieliski ģimenes draugi – veterinārārsti Edgars un Irēna Smuļko no Jaunpils, kuri «Liepiņās» ir bieži un gaidīti ciemiņi. Dakteri palīdz gan praktiski, gan ar padomu, un Vilnis smej, ka draugi kļuvuši par visas lielās saimes ārstiem un krustvecākiem.
«Sāc ar durvju priekšas sakārtošanu»
Iebraucot «Liepiņu» pagalmā, mūs pārsteidza apbrīnojama sakoptība un krāšņums – vesela ziedu paradīze. Mārīte stāsta, ka tā ir viņas sirdslieta. Kad atnākuši uz šejieni, te nav bijis nekā, auguši tikai veci ceriņkrūmi. Visas ēkas bija jāatjauno vai jāuzceļ no jauna. Tagad pie «Liepiņu» namdurvīm Mārīte iekopusi un izveidojusi brīnišķīgu dārzu ar glīti koptu mauriņu.
– Katram jāsāk ar savas durvju priekšas sakārtošanu un tikai tad visu pārējo, – tā saimniece.
Cilvēkiem šeit patīk, un bieži viņi atbrauc uz «Liepiņām» tāpat vien – papriecāties par skaisto apkārtni un aprunāties ar jaukajiem saimniekiem. Mājas pagalmā aug trīs skaisti ozoli, kas tiek uzskatīti par mājas gara sargātājiem. Daukantu ģimenē ir izaudzinātas divas meitas. Līgai jau ir pašai sava ģimene, un viņa dzīvo Jelgavā. Jaunākā – Ilze – Rīgā studē Latvijas Universitātē. Par nākotni Mārītei ir sāpīgi runāt, jo meitas apzinās, ka pie pašreizējās lauksaimniecības politikas laukos viņām nebūs perspektīvas nākotnes, tādēļ pagaidām priekšroku dod pilsētai. Kas iesākto turpinās?
– Dzīve rādīs. Vēl jau nāks mazbērni, un neticu, ka laukos būs vēl sliktāk. Man ļoti patīk jaunievēlētā Latvijas valsts prezidente un ar lielu cerību raugos uz to, ka viņa ar savu prātu un zināšanām spēs ko mainīt laukos tikai uz labo pusi, – domā Mārīte.
Jāņos dzers alu, ēdīs sieru un sivēnu
Jāņu sieru Daukantu ģimene sāka siet tikai šogad. Šajā lietā daudz palīdz kaimiņiene Ērika. Saimniece smej, ka viņa ir galvenā padomdevēja un komandētāja. Patiesībā «Liepiņās» nevieni Jāņi nepaiet bez siera gatavošanas un ēšanas. Tikai agrāk tā nebija tirgus prece, tādēļ kādreiz kaut kas varēja noiet mazliet greizi, taču tagad visam jābūt nevainojamam.
– Sākumā no piena «izgriež» krējumu, tad «nosien» biezpienu, ko liek vājpienā un karsē, kamēr tas atsūkalo un rodas kunkulis. Pēc tam pievieno taukvielas, ķimenes, krējumu, mājas olas. Strādā un mīca tikai ar rokām, tad nerodas kunkuļi un siers ir garšīgāks, – stāsta Ērika.
Šogad «Liepiņās», kā jau katru gadu, tiks ēsts siers, piedzerts alus un uz ugunskura cepts sivēns… To īpaši pagatavos Viļņa brālēna tēvs no Anglijas. Kalna galā aiz mājas tiks sasliets liels ugunskurs, pie tā dziedātas līgodziesmas. Līgovakarā kūtī un mājā noteikti tiks nesti pīlādžu zari, kas pasargā no visā ļaunā un nes svētību:
– Šogad ugunskurā metīsim un dedzināsim pērnā gada pīlādžu zarus, kas joprojām stāv kūtī, bet to vietā liksim jaunus. Tajā liktenīgajā gadā, kad nodega mūsu kūts, vienīgo gadu nekur nesalikām pīlādžus… – atminas saimnieki.
Līgosvētkos «Liepiņās» neiztrūkstoša sastāvdaļa ir vainagu pīšana – sev un arī gotiņām. Mārīte un Vilnis visiem vēl priecīgu līgošanu un lustīgus Jāņus.
