Jelgavas novadā vēlētāju aktivitāte bijusi viena no zemākajām valstī – nobalsot devusies nepilna puse pilsoņu. Novada vadība pārliecināta, ka iedzīvotājiem svarīgāki saulainajā dienā šķituši iekavētie lauku darbi, bet paši līdz urnām netikušie sūdzas – nav bijis ar ko tikt uz iecirkņiem.
Jelgavas novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Ezermane informē, ka vēlēšanās piedalījās 8949 cilvēki jeb 49,14 procenti balsstiesīgo, tajā skaitā 296 novada iedzīvotāji, pie kuriem komisija devās uz mājām. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kad novads vēl ietilpa Jelgavas rajonā, nobalsoja 50,57 procenti pilsoņu. Vēl zemāka aktivitāte šajās vēlēšanās bijusi Jēkabpils, Burtnieku, Ciblas, Krustpils, Daugavpils un Rēzeknes novados, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. «Valstiski varēja noteikt, ka vēlēšanu sestdienā sabiedriskajam transportam jākursē tāpat kā darba dienās,» domā I.Ezermane. Daudzi novada iedzīvotāji sūdzējušies pagastu iecirkņiem, ka šajās vēlēšanās pašvaldība nav organizējusi transportu nokļūšanai vēlēšanu iecirknī. Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune noraida iedzīvotāju kritiku, sakot, ka novads nemaz neesot drīkstējis rīkot speciālus reisus no pagastu nomaļākajām vietām uz iecirkņiem. Tā darīts pašvaldību vēlēšanās laikā, kad katrā pagastā tika ievēlēta sava vadība. «Tagad jūs man pārmestu, ka ar autobusa sagādāšanu reklamējam savu partiju,» saka Z.Caune. Ietekmēt sabiedriskā transporta kursēšanu neesot bijis iespējams formalitāšu dēļ, jo saskaņošanas procedūras jāveic vairākus mēnešus iepriekš.Novada šefs ir pārliecināts, ka vēlētāju aktivitāti ietekmējis saulainais laiks. Vairākās vietās pagastos Z.Caune sestdien redzējis traktorus uz laukiem. «Zemnieki steidza ne tikai iekavētos sējas darbus, bet pat kūla labību,» vērojumos dalās pašvaldības vadītājs. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars gan uzsver, ka pašvaldībai jārūpējas par to, lai tās iedzīvotāji tiktu līdz vēlēšanu urnām. Taču viņš arī akcentē, ka Saeimas vēlēšanās iespējams balsot jebkurā iecirknī un apgabalā un saulainais laiks varbūt bijis iemesls, kāpēc daudzi Jelgavas novada iedzīvotāji devušies prom no mājām un nobalsojuši citā pilsētā vai pagastā. Izteikti lauksaimniecības apgabali ir arī citviet Zemgalē un Vidzemē, taču tur vēlētāju aktivitāte bijusi augstāka, saka LLU pasniedzējs Andis Kursītis. Viņš nepiekrīt Z.Caunes uzskatam, ka nedošanās pie urnām saistāma tikai ar lauku darbiem. «Aktivitātes trūkums ir kopējā aina Latvijā. Varbūt Jelgavas novada iedzīvotāji pret politiskajiem procesiem ir vienaldzīgāki,» A.Kursītis pieļauj, ka tas saistīts ar viena politiskā spēka ilgstošu valdīšanu pašvaldībā. «Cilvēki kļūst apātiski, netic, ka varēs ietekmēt vēlēšanu rezultātus,» saka A.Kursītis. Viņš gan piebilst, ka liela nozīme ir arī labajam laikam, kas mudinājis cilvēkus nesēdēt mājās un varbūt nobalsot citā novadā vai pilsētā.
