“Ūdens līmenis upēs ir strauji krities, un pašlaik plūdu draudi nepastāv. Tie varētu veidoties, kad laiks atkal kļūs silts un upēs sāks iet ledus,” stāsta Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons.
Tā kā plūdu iespējamība ir atkarīga no laika apstākļiem, ikviens var sekot līdzi prognozēm Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā. Tas ir informācijas avots, kuru izmanto arī POIC un glābšanas dienesti, taču tie saņem vēl izvērstāku prognozi, skaidro G.Reinsons.
Uz Jelgavas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdi, kas notika 20. martā, Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada pārstāvji bija sagatavojuši informāciju par pašreizējo situāciju un preventīvo pasākumu sagatavošanu katrā no šīm administratīvajām teritorijām. Tāpat visās trijās teritorijās pagājušajā nedēļā veikti novērojumi un pārrunas ar iedzīvotājiem, turpina G.Reinsons.
Arī novados ir apzinātas potenciāli applūstošās teritorijas un reģionālie ceļi, kā arī aktualizēti pieejamie resursi – smagā tehnika un ūdenstransports, evakuācijas risinājumi cilvēkiem un mājlopiem, izmitināšanas un ēdināšanas vietas.
Jāatgādina, ka Jelgavai, Jelgavas un Ozolnieku novadam 2010. gadā ir izstrādāts vienots civilās aizsardzības plāns, kas nosaka pasākumus iespējamā kaitējuma cilvēkam, īpašumam un videi mazināšanai katastrofu gadījumā.
Savukārt Jelgavas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija sastāv no 18 locekļiem – operatīvo dienestu un administratīvo teritoriju pašvaldību institūciju pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētājs ir lielākās administratīvās teritorijas – Jelgavas pašvaldības – vadītājs Andris Rāviņš.
