“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.
Viens no argumentiem, kas tiek izmantots šaubu sēšanai par ierobežojumu nepieciešamību, ir apgalvojums, ka no pašnāvībām Latvijā mirst vairāk nekā no “Covid-19”. Tā ir manipulācija ar datiem, kas neatspoguļo reālo situāciju.
“Latvijā no dažādām slimībām katru mēnesi nomirst vidēji 2300 cilvēku. Tikmēr “Covid” upuru skaits sniedzas līdz deviņiem cilvēkiem. Pašnāvībās aiziet vidēji 20 cilvēku,” tā “Facebook” raksta kāds lietotājs.
Savukārt portāls NRA publicējis interviju ar bijušo premjerministru Vili Krištopanu, liekot tai virsrakstu “Vilis Krištopans: Latvijā pašnāvību vairāk nekā no “Covid-19” mirušo.” Krištopans tajā saka: “Latvijā līdz šim ir izdarītas 240 pašnāvības, kas ir vairāk nekā ar kovidu mirušo”.
Gan pirmā vēstījuma autors ierakstā, gan Krištopans sarunā ar “Re:Check” norāda, ka izmantojuši datus līdz oktobra beigām. Šāda pieeja ir manipulatīva, jo informācija atlasīta selektīvi un nav ņemti vērā būtiski fakti. Pirmkārt, Krištopans par pašnāvību datiem izmantojis oficiāli apkopoto statistiku par gada pirmajiem desmit mēnešiem (SPKC dati liecina, ka šajā laikā pašnāvībās dzīvi beiguši 257 cilvēki), neņemot vērā, ka jaunais koronavīruss un līdz ar to arī ierobežojumi līdz Latvijai nonāca tikai martā un pirmie ar to mirušie bija aprīlī. Otrkārt, Krištopans un “Facebook” ieraksta autors ignorē, ka gan novembrī, gan līdz šim decembrī “Covid-19” dēļ mirušo skaits ir daudzkārt lielāks nekā jebkurā citā mēnesī, līdz ar to abu nāves iemeslu statistika tikai par pirmajiem desmit mēnešiem nesniedz pilnu ainu.
Pilnu datu par šo gadu vēl nav, bet salīdzinājumam var izmantot datus par pagājušo gadu, kad no tīša paškaitējuma jeb pašnāvībās Latvijā gāja bojā 288 cilvēki. Ar “Covid-19” šogad līdz 16. decembrim mira 394 cilvēki, turklāt, kā jau norādīts, gada pirmajos mēnešos “Covid-19” nāvju vēl nebija, jo vīruss līdz Latvijai nonāca martā. Maz cilvēku mira ar “Covid-19” vasaras mēnešos, taču tad nebija arī vairāku Krištopana kritizēto ierobežojumu un prasības nēsāt maskas.
Vai par “Covid-19” upuriem uzskatāmi tikai tie, kam tas ir nāves pamatcēlonis?
Publiski pieejama divu veidu statistika par “Covid-19” mirstību. Vienu veidu katru dienu publicē medijos. Tie ir visi mirušie, kas bija inficēti ar “Covid-19”, – līdz 16. decembrim 394 cilvēki. Otrs veids tiek publicēts vēlāk SPKC mājaslapā, proti, apkopojums par to, cik cilvēkiem “Covid-19” bija nāves pamatcēlonis. Šie dati pagaidām pieejami tikai par laiku līdz oktobrim, bet to nav par novembri un decembri, kad “Covid-19” mirstība Latvijā daudzkārt palielinājās. Dati atšķiras. Pirmajos redzams, ka, piemēram, oktobrī miruši 34 ar “Covid-19” inficētie, bet šī slimība bija pamatcēlonis 20 cilvēkiem. Dati par nāves pamatcēloņiem sociālajos medijos bieži tiek izmantoti, lai norādītu uz “Covid-19” it kā nenozīmīgumu salīdzinājumā ar citām nāvēm. Taču tam nav pamata.
Tas, ka “Covid-19” nav nāves pamatcēlonis, nenozīmē, ka tas bijis nenozīmīgs faktors. Portālam lsm.lv SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidroja: “Ir gadījumi, kad pacientam diagnosticēts “Covid-19”, bet viņam ir arī trombozes un bijis infarkts. Un infarkts ir galvenais nāves cēlonis. Taču, ja nebūtu bijis “Covid-19”, tagad infarkta nebūtu bijis un cilvēks vēl dzīvotu. Runa ir par to, ka “Covid-19” ir potenciāli nāvējoši bīstams noteiktām iedzīvotāju grupām. Un, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumos, ir skaidrs, ka cilvēki mirst priekšlaicīgi, tostarp hronisku slimību saasinājumu dēļ, kurus izraisa “Covid-19”.”
Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra vadītājs Valdis Miķelsons “Re:Check” skaidroja, ka “Covid-19” izraisītā pneimonija kā nāves pamatcēlonis tiek noteikts tad, ja cilvēks bijis “SARS-CoV-2” pozitīvs, viņam bijusi smaga pneimonija, neiropātija, bojāti plaušu asinsvadi. Ja nāve iestājusies no infarkta, insulta, cukura diabēta, audzēja vai citas saslimšanas un pacients bijis “SARS-CoV-2” pozitīvs, tad “Covid-19” norādīta kā blakus saslimšana.
Tas, ka “Covid-19” ir nāvējošāks cilvēkiem ar dažādām blakus slimībām, medijos pausts bieži, un par to rakstīja arī “Re:Check”.
Vai pašnāvību skaits aug?
“Re:Check” sazinājās ar Krištopanu un jautāja, vai saslimstības pieaugums pēdējos mēnešos nav vērā ņemams faktors, komentējot nāves cēloņus. Viņš pauda pārliecību, ka smagās ekonomiskās situācijas dēļ augs arī pašnāvību skaits.
Kā norādīts, novembra dati vēl nav apkopoti un paredzēt nevar arī pašnāvību skaitu decembrī. Taču maz ticams, ka tas augs tik būtiski, lai sasniegtu ar “Covid-19” mirušo cilvēku skaitu attiecīgajos mēnešos. Pašnāvību skaits daudz un strauji nesvārstās ne pa mēnešiem, ne gadiem, tas nekāpa arī “Covid-19” izplatības un ierobežojumu laikā pavasarī. No 2015. līdz 2019. gadam līdz oktobrim vidēji šādi miruši 29 cilvēki mēnesī. Pērn līdz oktobrim 25, bet šogad – 26 cilvēki mēnesī. Tiesa, pandēmijas izraisītā nedrošība un izolācija no citiem var pastiprināt psihiska rakstura problēmas. Piemēram, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” ārkārtas situācijā pavasarī saņēmis par 36 procentiem vairāk zvanu nekā parasti, ziņoja lsm.
Krištopans, apšaubot ierobežojumus, intervijā runā tikai par nāvēm, taču netiek pateikts, ka daudziem pēc pārslimošanas ilgstoši saglabājas veselības problēmas. Tāpat lielais “Covid-19” slimnieku skaits pārslogo ārstniecības iestādes, tajā skaitā ierobežojot iespēju saņemt citus veselības aprūpes pakalpojumus.
Secinājums: apgalvojumam, ka no pašnāvībām mirst vairāk nekā ar “Covid-19”, nav pamata, jo salīdzināti dati par nesalīdzināmiem laika periodiem. Tāpat nav ņemta vērā situācija novembrī un decembrī, kad mirstība no “Covid-19” ievērojami augusi.
