Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vakar rīkotā akcija pierādīja, ka cilvēkiem ar invaliditāti daudzas iestādes un veikali, kas atrodas Pasta ielā, nav pieejami.
Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vakar rīkotā akcija pierādīja, ka cilvēkiem ar invaliditāti daudzas iestādes un veikali, kas atrodas Pasta ielā, nav pieejami.
Akcijas, kas pulcēja vairākus desmitus cilvēku ar īpašajām vajadzībām, mērķis bija pievērst pilsētas sabiedrības uzmanību un informēt to par vides pieejamības problēmām pilsētā.
Vairāki akcijas dalībnieki «Ziņām» apliecināja, ka Pasta ielā tikai daži objekti ir pieejami cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos.
«Par mums ir domājuši veikala «Arka», Sudrabu Edžus ielas aptiekas un Galma aptiekas saimnieki. Nekur citur bez pavadoņiem iekšā netiekam. Kaut gan būvnormatīvi pieprasa jebkuru jaunu celtniecības objektu padarīt pieejamu visiem, daudzviet uzbrauktuves tiek izbūvētas pilnīgi nepieejamas. Grūtības sagādā arī ielu šķērsošana, jo to apmales ir ļoti augstas. Arī iekļūt pilsētas poliklīnikā un pastā bez pavadoņiem mums ir liegts,» stāsta ratiņnieks Vadims Račiks.
Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne uzskata, ka, atgādinot sabiedrībai par tās locekļiem – cilvēkiem ar invaliditāti –, izdosies veicināt pieejamas vides veidošanu pilsētā. «Akcija Jelgavā tiek rīkota jau trešo reizi. Mūsu mērķis ir informēt sabiedrību, ka nepietiek, ja pie veikala tiek izbūvēts kas līdzīgs uzbrauktuvei. Ja reiz cilvēki ceļ, tērējot naudu, tad būtu labi, ja to tērētu lietderīgi, iepriekš uzzinot, kādai jābūt pieejamai videi,» teic Dz.Saulkalne.
Jelgavas Domes būvinspektore Natālija Ļubina «Ziņām» apliecināja, ka, kaut gan 2001. gadā Ministru kabinets pieņēmis jaunos būvnormatīvus, problēmu saistībā ar pieejamas vides veidošanu pilsētā ir daudz.
«Šie normatīvi tiek ņemti vērā katra jauna objekta projektēšanas posmā. Taču diemžēl likumdošana neparedz jau pieņemtajiem objektiem pieprasīt rekonstrukciju. Taču tas būtu nepieciešams. Piekrītu, ka daudzās sabiedriskās vietās vides pieejamība neatbilst noteiktajām prasībām, tomēr šīs problēmas risināšana prasa ne mazus līdzekļus, kuru diemžēl pašlaik trūkst,» atzīst N.Ļubina. Neatbildēts palika jautājums, kādēļ gan objekti, kas tika projektēti un pieņemti pēc 2001. gada, neatbilst jau minētajiem normatīviem.
Vides pieejamības eksperts Kārlis Rūba uzskata, ka pieejamas vides veidošanu būtu jāsāk ar pašu Domi, kur cilvēks ratiņkrēslā tiek iekšā tikai pa ārdurvīm, bet tālāk nokļūt viņam ir liegts.
