Lai salu padarītu par pievilcīgu atpūtas vietu, pašvaldībai naudas nav.
Desmit, divpadsmit minūtes vajadzīgas smaiļošanas un kanoe airēšanas kluba «KC» vidējās grupas jauniešiem, lai treniņā apbrauktu apkārt Pasta salai. Pirms 150 un vairāk gadiem šajā vietā, ļoti iespējams, ganījās pasta kariešu zirgi, šodien pilsētas pašvaldība, piesaistot ES līdzekļus, tai plāno jaunu perspektīvu.Līdz oktobra beigām Lielupes labajā krastā starp diviem tiltiem būvnieki pabeigs 1,6 miljonu latu vērto par cukurfabrikas «bēru naudu» īstenoto projektu – iztīrīta upes gultne, izveidota promenāde un pludmale. Saskaņā ar pašvaldības plāniem līdz gada beigām jātop tehniskajam projektam Čakstes bulvāra rekonstrukcijai Driksas kreisajā krastā, kas pretendēs uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Pasta sala, kas atrodas abiem objektiem pa vidu, šajā pilsētas daļā paliek pārmaiņu pastarītes statusā. Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte atzīst, ka pašvaldībai nav līdzekļu, ko varētu ieguldīt Pasta salas attīstībā.Caur salu uz lekcijām Tomēr, rekonstruējot Čakstes bulvāri un veidojot tur gājēju promenādi, tiek plānots gājēju tilts arī uz Pasta salu. Pa to, pēc G.Osītes domām, ļaudis varētu doties uz smilšu skulptūru svētkiem, ziemā uz slēpošanas trasi. Arī studenti, kam patiktos piedzīvot kaut mazu atpūtas brīdi pie dabas, pa šo gājēju tiltiņu no kopmītnēm Čakstes bulvārī caur Pasta salu varētu iet uz lekcijām pilī.Pašvaldības galvenais mākslinieks Georgs Svikulis spriež, ka, nākotnes vīzijās iztēlojoties Lielupes un Driksas krastu, kā arī Pasta salu, vajadzētu apzināties, ka diez vai tur radīsies kafejnīcas un tūristiem pievilcīgas suvenīru bodes, ja jau tagadējām kafejnīcām Čakstes bulvārī viegli neiet. Viņaprāt, Pasta sala pēc iespējas mazāk jāpārbūvē, tai jābūt pieejamai kā dabas objektam. Visai skeptiski par plānotā gājēju tiltiņa izmantošanu bija aptaujātie studenti. No vienas puses, jauki, ka tiltiņš pāri Driksai aizietu no Tehniskās fakultātes durvju priekšas jeb Driksas ielas pagarinājuma. Taču gājiens uz pili caur Pasta salu iznāk ar līkumu. Ja starp lekcijām ir tikai 15 minūšu starpbrīdis, tad jāiet pa taisnāko ceļu – tagadējo Driksas tiltu un zem Rīgas ielas ejošo gājēju tuneli. Peldētava un glābšanas stacija – bēdīgā skatāŠķiet, ka ikdienā Driksas gājēju tiltiņš visvairāk noderētu kluba «KC» apmēram četrdesmit airētājiem, kas jau pusgadsimtu ir visaktīvākie Pasta salas apdzīvotāji. Gājēju ceļš par metriem divsimt varētu saīsināt viņu ikdienas ceļu uz treniņu, kas līdz šim gājis pa diviem tiltiem un Pils salu. Pa daļai nodegusī vecā peldētava, kas ietilpst kluba «KC» privātajā teritorijā, gan izskatās tūristiem vai pilsētas svētku apmeklētajiem nepievilcīga. «KC» īpašniece Ilze Bome, kas šogad sportam samazinātā finansējuma dēļ kļuvusi par bezdarbnieci, taču kā brīvprātīgā turpina treneres darbu ar bērniem, teic, ka klubam nav līdzekļu vecās peldētavas ēku atjaunošanai. Savukārt pašvaldība privātīpašumā nevar ieguldīt ne savus, ne ES līdzekļus. Vēl bēdīgāk izskatās Jura Zaharova privātīpašumā nonākusī vecā glābšanas stacija, kas atrodas līdzās «KC» sporta bāzei.Čakstes bulvāra rekonstrukcija plānota 2013. gadā. Pašvaldībā atzīst, ka šis projekts netika virzīts uz sabiedrisko apspriešanu. Taču, kā varēja just, aptaujājot studentus, airētājus, kā arī citus jelgavniekus, iecerētais ir diskusijas vērts.
