Šodien jelgavnieku vērtēšanai tiek nodots pašvaldības redzējums par upju ieskautās Pasta salas attīstības iecerēm. Ap desmit hektāru plašo teritoriju plānots veidot kā vietu brīvdabas pasākumiem, tomēr salas kopējo ainavu var iedragāt divi nolaisti īpašumi, kuru sakārtošanai saimnieki paši klāt neķeras, bet pašvaldībai pārdot arī negrib.Šovakar pulksten 18 ikviens interesents aicināts uz Zemgales reģiona kompetenču attīstības centru, kur notiks Pasta salas attīstības risinājumu prezentācija un apspriešana. Lai gan gala mets jau izvēlēts un pēc tā tiek izstrādāts tehniskais projekts, pašvaldība sola konstruktīvus priekšlikumus ņemt vērā un iekļaut attīstības projektā. Pasta salu plānots attīstīt divās daļās – kultūras pasākumiem paredzētajā teritorijā izvietos amfiteātra tipa estrādi ar apmēram 1100 sēdvietām, kā arī ierīkos laukumus ledus un smilšu skulptūru festivālu norisei. Salas tālākajā galā būs aktīvās atpūtas iespējas – paredzēti vairāki spēļu laukumi pludmales volejbolam un futbolam, kā arī laukums, kas vasarā kalpotu florbolam, bet ziemā – hokejam. Salā trīs kilometru garumā tiks iekārtoti gājēju un riteņbraucēju celiņi, kas ziemā kļūs par slēpošanas trasēm. Savukārt rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem atradīsies gan pie ieejas Pasta salas ziemeļu daļā, gan pretējā – dienvidu – galā.Salas attīstības projektu pašvaldība iesniegs ERAF finansējuma piesaistei. Tiek plānots, ka salas labiekārtošana varētu sākties 2012. gadā un izmaksāt vismaz 1,5 miljonus latu.Pasta salai ir trīs īpašnieki. Lielākā daļa – ap 9,8 hektāri – pieder pašvaldībai. 2004. gadā šī zeme uz 25 gadiem bez tiesībām to privatizēt tika iznomāta SIA «Slokas celtnieks», taču, tā kā uzņēmējs neveica nekādus ieguldījumus un turklāt bankrotēja, aprīlī līgums tika lauzts. 2006. gada pavasarī Jelgavas Dome 3001 kvadrātmetru Pasta salas zemes atļāva privatizēt bijušajam VID Zemgales reģionālās iestādes direktoram Jurim Zahārovam. Dome to viņa nu jau bankrotējušajai saimniecībai «Upeslīči atpūtai» ļāva iegūt īpašumā par daudzkārt mazāku summu (57,2 tūkstošiem latu) nekā tā laika tirgus cena. Pašlaik zeme Pasta salā 5 nonākusi J.Zahārova znota Mārča Mazā īpašumā. Piecu gadu laikā nekādi uzlabojumi nolaistajās būvēs nav veikti. Vēl 6000 kvadrātmetru pieder airēšanas klubam «KC», bet arī tur uzlabojumi pēdējā desmitgadē nav manāmi.Arhitekts Vents Grietēns, pēc kura meta pašvaldība attīstīs Pasta salu, abus privātīpašumus sauc par graustu rajonu. Viņa plānā tie palikuši ārpus attīstības vīzijām, jo to saimnieki ilgstoši nespēj vienoties ar pašvaldību, kas ar īpašumiem tiks darīts. Kā abu īpašnieku «gumijas stiepšanas» iemesls tiek minēta kāre zemi realizēt laikā, kad pārējā sala būs attīstīta. Tad tās tirgus vērtība būs vairākkārt augusi, pateicoties infrastruktūrai un apmeklētāju pieplūdumam.Kluba «KC» vadītāja Ilze Bome teic, ka sarunās ar pašvaldību nonākts līdz tam, ka viņa gatava pārdot divas trešdaļas savas zemes. Kuru daļu tieši un par kādu summu, viņa neatklāj, taču uzsver: «Ne jau par tiem 30 tūkstošiem, ko Dome piedāvā par visu īpašumu.» Viņa ir neizpratnē, kāpēc pašvaldība gatava ieguldīt jaunu laukumu izveidē, ja varētu no viņas iznomāt zemi un tur attīstīt airēšanas sporta veidu.M.Mazais tāpat kā pirms vairākiem mēnešiem arī tagad ar vārdiem «laiks rādīs» raksturo sava īpašuma attīstības ieceres. Gada sākumā viņš konkrētākus plānus solīja vasarā, taču tagad saka: «Tādu plānu, ko varētu atklāt, man nav.» Viņam neesot bijušas arī oficiālas sarunas ar Jelgavas Domi par iespējām zemi pārdot atpakaļ pilsētai.
