Daudzi un dažādi pareģi, bioenerģētiķi, ekstrasensi, NLO pētnieki, «pravieši» un citi gara ķīmiķi, kā tas redzams dažādos preses izdevumos visā pasaulē, nu sparīgi vēstī, ka Dieva tiesas diena un laicīgās pasaules gals varētu pienākt 2000. gadā.
Daudzi un dažādi pareģi, bioenerģētiķi, ekstrasensi, NLO pētnieki, «pravieši» un citi gara ķīmiķi, kā tas redzams dažādos preses izdevumos visā pasaulē, nu sparīgi vēstī, ka Dieva tiesas diena un laicīgās pasaules gals varētu pienākt 2000. gadā.
Ēru maiņa ir, nudien, gadsimta, šai gadījumā pat gadu tūkstoša, notikums, kas, saprotams, satrauc cilvēkus.
Interesanti ir tas, ka šie pareģi (laikam komerciālos nolūkos), zīlēdami it kā garu zīmes un senāk pravietoto, aizmirst visas kalendāru izmaiņas, laiku skaitīšanas maiņas un izvēlas apaļu ciparu mūsdienās, kas nebūt nebūtu tik nullēm bagāts skaitlis, turpinot aizvēsturisku laika skaitīšanu, kad radās šie pravietojumi.
Taču vai ir vērts to ņemt vērā un velti uztraukties, ja Bībele skaidri un gaiši vēstī un vairākkārt atgādina, ka pilnīgi nevienam nav un nebūs zināma šī diena?
Kāpēc lai tas būtu 2000. gads? Piemēram, pēc ebreju senā kalendāra (kas nosacīti vai simboliski apzīmē gadu skaitīšanu kopš pasaules radīšanas), pavisam drīz – 1. oktobra vakarā (nevis 1. janvāra rītā) – šogad sāksies 5758. gads. Tātad, piemērojot šo Vecās Derības tautas kalendāru 2000. gadam, vēl tā gada sākumā seno ebreju paražu cienītājiem jau dažus mēnešus ritēs 5760. gads. Ja ņem vērā, ka līdzīga tipa ebreju pareģi, pētīdami kabalistiku, pareģo, ka pasaules gals pienāks 6000. gadā, tad pēc mūsu kalendāra tas būs 2239. vai 2240. gadā – vēl kāds laiciņš atlicis.
Taču, ja uz šiem «pravietojumiem» paskatās pēc to pagātnes (tādi paši ir bijuši pirms 1000., 1100…. 1600…. 1800. un 1900. gada), redzam, ka gadaskaitļi tos vienmēr provocējuši, bet tie nekad nav piepildījušies. Arī pērn vēl kāds Jēzus otrās atnākšanas dienas skaitītājs bija izskaitļojis, ka apokalipses paredzētā diena būšot laikā no 1997. gada Lieldienām līdz šā paša gada ebreju Jaungadam. Nepienāca. Un nepienāks arī līdz 2. oktobrim.
Daudz patiesāk laikam būs, ja ņemsim vērā, ka šī diena vēl ir tālu, tā nepienāks mūsu mūžā vai varbūt – tā pienāks tūlīt. Taču vienmēr nenāks par sliktu atcerēties Jēzus atgādinājumu: «Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ… Daudzi nāks manā vārdā… Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas vēl nav gals… Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils… Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.» (Jāņa ev. 24. nod.).
Ja ņem vērā Jēzus doto nākotnes zīmi, ka gals nāks tad, kad «valstības evaņģēlijs (Jēzus derības vēsts) tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām», varam secināt, ka šīs pasaules beigas gan nav tālu, bet arī vēl nav klāt, jo ir daudz tautu, kas to nav iepazinušas, un ir pat tādas, kas par to nezina. Bet, ja nav ticības Bībeles rakstiem, tad kādēļ jāņem vērā pareģi, kas runā par šajos «apšaubāmajos» rakstos vēstīto.
Vai tas būs 2000. gads vai – 6000. gads: galu galā – ko tas izsaka? Neko. Laikam nav nozīmes, bet sapratnei un ticībai.
Bet – laiks? «Veritatem dies aperit,» sacījis Seneka. Laiks atklāj patiesību.
