Valters Bruss, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs: Pirmā mīlestība? Hmm… Tā atnāca pamatskolas septītajā vai astotajā klasē.
Valters Bruss, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs:
Pirmā mīlestība? Hmm… Tā atnāca pamatskolas septītajā vai astotajā klasē. Man patika meitene, kas mācījās pāris klases augstāk. Diemžēl tā bija vienpusēja mīlestība – neatklāta –, un meitene par to tā arī nekad neuzzināja. Tā nebija īstā mīlestība, tikai aizraušanās. Īsto satiku krietni vēlāk. Taču es domāju, ka pirmā mīlestība var būt arī vienīgā un patiesā. Lai gan saka, tā gadoties reti. Kura bija vētraināka? Man liekas, ka katra mīlestība ir īpaši emocionālu pārdzīvojumu un piedzīvojumu bagāta – ja tā patiešām ir mīlestība. Tā nudien ir pozitīva lieta.
Mudīte Priede, rajona Padomes izpilddirektore:
Kā jau katram bērnam, arī man pirmā mīlestība bija pamatskolā, apmēram ceturtajā klasē. Taču tur, protams, nekas neiznāca, jo meitenes parasti sarosās ātrāk, zēni tajā vecumā par mīlestību šķiet vispār nedomā. Tā nebija īstā mīlestība, taču man ir zināmi gadījumi, kad apprecas klases biedri. Savu īsto, visīstāko mīlestību sastapu jau vēlāk. Mīlestība no pirmā acu skatiena? Es tai ticu.
Tagad, Ziemassvētku laikā, mīlestība nebūt nav aizmirsta, kaut arī ārā ir putenis. Gluži pretēji – svētki silda sirdi un gribas ticēt brīnumiem.
Jānis Krūklītis, rajona Padomes Attīstības departamenta direktors:
Pirmā mīlestība man bija jau pamatskolā, kad pēkšņi uz labu mainīju savu attieksmi pret izglītošanu. Sestajā klasē mazais Jānītis iemīlējās jaunajā, tikko uz skolu atnākušajā skolotājā. Tā nu noteikti nebija īstā mīlestība. Bet man bija kāds klases biedrs, kas jau no skolas laikiem draudzējās ar vienu meiteni. Viņi apprecējās un vēl šodien abi kopā jauki dzīvo. Tātad pirmā mīlestība var būt arī liktenīgā. Turpretī mīlestībai no pirmā acu skatiena gan es neticu, jo cilvēks kaut vai nedaudz vispirms ir jāiepazīst.
Ziemassvētku laiks ir kluss un skaists. Atceros, kā, jauns būdams, apmeklēju balles un īpaši pacilāts jutos jaunu cilvēku sabiedrībā. Ziemassvētki ir laiks, kad rodas īsts dzīves spars un lieli enerģijas krājumi. Tādēļ arī pasniedzēji skolās jūtas vienmēr jauni, pusaudžu lokā ieskauti. Kā jau visi muzikanti, arī es biju ņiprs puisis, mani lieki nevajadzēja dīdīt. Muzicējot orķestrī, no augšas meitenes bija labāk pārredzamas. Tolaik aktīvi spēlēju trompeti, tagad gan tikai Jāņos. Man bija vairākas mīlestības, līdz kamēr, students būdams, satiku to īsto.
Nosaucot savu ieņemamo amatu, J.Krūklītis bilst: «Redzat! Mīlestība ir arī tā, kas virza attīstību!»