Skola. Ak, skola, vēl aizvien tu manā sirdī lien, kaut ar laiks uz priekšu nepielūdzams skrien.
Skola
Ak, skola,
vēl aizvien tu manā sirdī lien,
kaut ar laiks uz priekšu nepielūdzams skrien.
Mīļā skola,
tev sirds kā laidara vārti,
un šie ir mani pateicības vārdi.
Ne velti tik tev mirdz zvaigznes,
ne velti tavas iespējas
kā augsti torņi debesis tur,
kā tintes pildspalva vārdus bur.
Tūlīt, tūlīt – brīvā kritienā
ar acīm aizvērtām
no tevis, mana skola,
šķiršos es, bet nākotne –
tā līgava būs mana.
Šī nakts
Šī nakts,
kurā griežas zvaigžņu rats,
ir mēness karaļvalsts debesīs.
Mēnesnīca celta tika –
kā miteklis un pils,
kā svētnīca un māns.
Mākonītis lietusvīrelītis
savām lielām asarām
nojauc mēness pili,
saviem lieliem vaigiem
aizdedz saules spieģelīša smaidu.
Naivā sirsniņa naksniņa,
velti ceri,
ka rozes atvērtiem ziediem
reiz zvaigznēs vērsies,
mēnesnīcā tversies
un ar pietūkušiem ērķšķiem
tālos zvaigžņu ceļos dosies…
Didzis, Jelgavas Valsts ģimnāzija, 9. klase
