Ik dienu, piegādājot klientiem korespondences sūtījumus un preses izdevumus, pastniekiem nākas sastapties ar dažādām piegādes grūtībām. Lielākās no tām ir klaiņojoši un nepieskatīti suņi, kā arī nepiemērotā vietā novietota pastkastīte, tās izmērs un bojājumi. Lai nodrošinātu pasta sūtījumu kvalitatīvu piegādi adresātu norādītajās dzīvesvietās, Latvijas Pasts aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību šīm problēmām.
Pastnieka Maksima Kuļika darbdiena sākas septiņos no rīta, kad viņš mašīnā iekrauj sašķiroto presi, vēstules un citu korespondenci un gatavs doties ceļā. Jau vairākus gadus pasts no centra uz tālākajām pilsētas ielām tiek piegādāts motorizēti. Maksima maršrutā ir vairāk nekā divi tūkstoši adresu, to skaitā vairākas tādas, kuru saimnieki viņam sagādā nopietnas problēmas un kuras Latvijas Pastā tiek definētas kā apdraudošas. Pastnieka ādā neiejūtasMaksimam lielākās problēmas esot ar vaļā palaistiem suņiem un saimniekiem, kas padomājuši par sava īpašuma drošību, bet par cilvēkiem, kas viņus apkalpo, – piemirsuši. Viņš stāsta, ka ļoti daudzām privātmājām pastkastīte piestiprināta vārtu augšmalā, bet suņi ar ķepām tās var aizsniegt, un, kad sūtījums tiek ievietots pastkastē,nereti tiek likti lietā zobi . Šāda situācija ir Romas ielā 28, Druvienas ielā 52 un citur. Vēl absurdāk, ja pastkaste novietota pagalma iekšpusē vai nenorobežotā teritorijā, kur skraida suns. Piemēram, Mežciemā, Krasta ielā, Ulda Zīverta namu apsargā suns, bet sētu mājai apkārt neredz. Saimnieks laipni paskaidro, ka sargu ierobežojot zemē ieraktā radiosēta, kas gan nav redzama, bet suns robežu zinot un pāri tai neskrienot, lai nesaņemtu elektrotriecienu. Saimnieki abonē laikrakstus, un pastniekam pie pastkastes, kas izvietota pie pašas radiosētas, jāpiekļūst kājām, jo ar automašīnu piebraukt nevar. U.Zīverts sola apdomāt un pastkastīti novietot tuvāk ceļam, un tikai tagad viņš saprot, kādēļ avīzes nereti iemestas kaimiņa pastkastē. Bet viņam ir sava versija par suņiem un pastniekiem. «Kāpēc visi suņi tieši pastniekus neieredz un klūp tiem virsū? Mana versija ir, ka pastnieks daudz staigā pa dažādām mājām un uzkrāj visādas smakas, kas suņiem nepatīk. To būtu interesanti noskaidrot, vai ne?» smaida U.Zīverts. Maksims gan tam īsti nepiekrīt, sakot, ka ir arī daudzi pastniekiem ļoti draudzīgi suņi, kas, ieraugot pasta mašīnu, paši vai lec tajā iekšā. «Daudz kas atkarīgs arī no audzināšanas. Esmu redzējis, ka saimnieks pavadā ved lielu suni, bet otrā rokā tur pagali un, ja suns pasper solīti sānis, sit viņam ar to,» pieredzētajā dalās pastnieks. Neizlaiž no mašīnas, sakož rokas Piebraucot pie Zemeņu ielas 2c, milzīgā ātrumā uz ielas pretī joņo liels «vilks». Zobus atņirdzis un nikni riedams, tas brīdina, ka nekādas ārā kāpšanas no mašīnas nebūs, kas nozīmē, ka pie pastkastes Maksimam netikt. «Ja saimnieks mājās, suns ir mierīgs, bet, ja saimnieka tuvumā nav, ļoti dusmīgs, un man bail. Ielas pretējā pusē ir adreses, kas man jāapkalpo, bet arī tur šis pats suns ir klāt un no mašīnas ārā nelaiž. Braucu prom un pēc laika atgriežos vai atkal braucu otrā dienā,» stāsta Maksims. Pēc neilga laika ierodas arī pats saimnieks un «Ziņām» izdodas aprunāties. Viņš gan taisnojas, ka suns uz cilvēkiem nav dusmīgs, bet tam nepatīkot mašīnas. Pastniekiem, kas braucot ar velosipēdu, suns virsū neskrienot. Viņš gan sola, ka sētas celtniecība tuvākajā laikā tikšot pabeigta, tādēļ suns ārā vairs netikšot. Pastnieks Aigars Elsis, kuram pastu iznēsāt dažreiz palīdz draudzene, stāsta – pirms gada Rūpniecības ielā 96 Daci sakodis suns. «Tas bija ziemā, suns viņai uzlikās virsū, norāva cimdu, paspēja sakost arī pirkstu. Tagad viņai paniski bail pat no mazākā kranča. Saimnieks vēl aizstāvēja suni un mums pārmeta, ko mēs te nākam. Bet vēstules taču jāiznēsā!» sašutis stāsta Aigars. Jaunas pastkastes neliekPasta darbiniekiem liela sāpe ir arī bojātas pastkastītes, bet vēl lielāka, ka to nav vispār. Jelgavas pašvaldībai piederošajā namā Tirgoņu ielā sastopam Oļu Želvi. Viņa ir viena no retajām īrniecēm, kurai ar pastkastīti viss kārtībā – tā ir aizslēgta, nav bojāta un atrodas pastniekam viegli un ērti pieejamā vietā, tādēļ arī sieviete no sarunas nevairās. Viņa stāsta, ka visbēdīgākā izskata kastīte esot kādam vīram – pirmās grupas invalīdam. «Faktiski tā neeksistē – apakša pastkastei nolauzta, un viss, ko tajā ieliek, momentā izkrīt ārā. Jaunu cilvēks nespēj atļauties, un varu viņu saprast. Manējā ir veca, bet aizslēdzama un lietojama,» priecājas O.Želve. Ja kaimiņam pienāk kāda korespondence, pastnieks to iemet viņas vai cita dzīvokļa kastītē, bet uz zemes gluži neatstāj, piebilst īrniece. Šajā pat namā pamanām vēl kādu interesantu pasta kasti. Iemītnieks Dainis to ņemas mums izrādīt, jo senā vēstuļu glabātava nav aizslēgta. Tā ir mazāka izmēra nekā mūsdienu, apšūtu, polsterētu iekšpusi un āķīti sānā. Kastītes dibenā metāla uzraksts «POST». Vīrs prāto, ka tai varētu būt ap simt gadu. Skaidrs, ka tik mazā kastītē avīzi vai žurnālu ielocīt grūti. Nama otrā pusē pie ārsienas nepamanīta nepaliek vēl kāda neparasta dizaina pastkaste, kādu veikalā diezin vai iespējams nopirkt – te būs parūpējies metālkalis, spiež abi sarunas biedri. Pilsētas lielajos namos vienkopus jāsadzīvo vairākām pasta kastēm, bet atsevišķās kāpņu telpās tās ir īpaši bēdīgā stāvoklī – daudziem dzīvokļiem to vispār nav, bieži vien salauztas un neaizslēgtas, bez apgaismojuma. Viena no tādām ir Māras ielas trešā nama kāpņu telpa. Iedzīvotāja Anna stāsta, ka lielu postu pastkastēm vandāļi nodarījuši pagājušajā gadā, daudzas noplēšot un salaužot. «Nevienu tā arī nenoķēra, bet par savu naudu uzlikt kastīti cilvēki negrib. Tāpēc tiem, kuriem kastīšu nav, rēķini vai vēstules tiek atstutēti pret sienu šeit pat koridorā,» stāsta Anna. Pastnieki arī novērojuši, ka ir cilvēki, kas lepojas ar skaistu māju, bet par pastkastīti aizmirst – labākajā gadījumā tā ir veca, nenokrāsota, sliktākajā – tās vispār nav. Atstāt sūtījumu pie sētas vai pagalmā pastnieks nedrīkst, tādā gadījumā korespondence tiek nogādāta atpakaļ pastā. Taču īpašs prieks Maksimam ir par skaistajām pastkastītēm. «Tā ir savā veidā arī cieņas izrādīšana kā saimniekam pašam pret sevi, tā arī pret mums,» uzskata pastnieks. Suņu uzbrukumi pastniekiem 2010. gadā – 24 2011. gadā (sešos mēnešos) – 9Bojātas pastkastītes vai to vispār nav 4. līnija 15 (regulāri nav elektrības) Tirgoņu iela 7 un 9 Māras iela 3 Kārniņi 2, 3, 4, 6, 8Būtiskākās pasta piegādes problēmas Jelgavā suņu dēļ Vairākās adresēs Zemeņu, Rūpniecības, Dārza, Veidenbauma, Romas ielā, kā arī Mežciemā Vislielākais klaiņojošo suņu apdraudējums ir Kārniņos Šogad Jelgavā konstatēti vairāki suņu apdraudējumi, kas kavējuši pastnieka darbu, bet, par laimi, neviens nav sakosts
