Sezonas dārzeņus Īrijā galvenokārt pārdod vietējā tirgū.
Īrijas zemnieku pieredze dārzeņu audzēšanā rāda, ka svarīga ir saimniecības specializācija un standartizētu produktu piegāde vietējam tirgum.
«Zaļās salas» tomātu audzētāju pieredzi Eiropas valstu žurnālistu grupai Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta organizētā braucienā atklāja Mārtina Flinna siltumnīcās pie Dublinas, savukārt Īrijas vidienē varēja apskatīt valsts lielāko brokoļu audzētavu.
Ceturtā paaudze
Mārtins ir saimniecības vadītājs ceturtajā paaudzē, pārņēmis pieredzi no tēva Viljama, tas savukārt – no vectēva un vecvectēva kopš
60. gadu vidus. Viljams žurnālistiem izrādīja gan pērn uzcelto jauno stikla siltumnīcu, kur stādi var sasniegt pat vairāk nekā 10 metru garumu, gan teju divas desmitgades izmantotās plēves mājas, kur briest vidēja izmēra ķekartomātu šķirnes.
«Jaunajā siltumnīcā ir pilnībā automatizēta apsildes, laistīšanas, stādu barošanas un ventilēšanas sistēma, daudz labāki apstākļi strādniekiem, jo izmantojam paaugstinātas dobju ligzdas, paceļamu novākšanas platformu un speciālas kastes, kam pielāgoti stumjamie rati,» skaidro Viljams, kam pašam ir pamatīgi sastrādātas zemnieka rokas.
Flinnu tomāti nonāk vietējā tirgū – lauvas tiesu īpašās kastītēs pārdod «Aldi» lielveikalos, kā arī mazākās tirdzniecības vietās. Viljams bez šaubīšanās noplūc tomātu ķekaru, nogaršo pats un cienā žurnālistus – pret kaitēkļiem te izmanto «labos» kukaiņus, kas sliktos apēd, savukārt slimību izraisītājām baktērijām klimats ir par sausu, to kontrolē ar datoru.
Stikla siltumnīcas rietumu siena papildus aizklāta ar plēvi, jo valdošais vējš te ir daudz uzstājīgāks nekā Latvijā. Nākamgad iecerēts siltumnīcas platību dubultot, paplašinot stikla būvi uz rietumu pusi.
Ienākumi augu gadu
Tomāti ir Flinnu galvenā specializācija, tomēr paralēli izveidota noliktava graudiem, kur glabā ne tikai pašu laukos, bet arī citu zemnieku novākto ražu. «Tas dod ienākumus no decembra līdz martam, kad tomātu ražas nav,» skaidro Viljams. Īrijā graudus daudz izmanto zirgu barībai – te populārs ne tikai jātnieku sports, bet arī zirgu skriešanās sacīkstes.
Pola Brofija saimniecība Īrijas vidusdaļā dibināta 1983. gadā, un pats saimnieks teic – sasniegtais apliecina, ka «labais nāk ar laiku». Ražotne ir lielākā brokoļu piegādātāja vietējam tirgum, bet eksporta daļa ir niecīga – izmaksas būtu pārāk lielas, jo tuvējās valstīs ir spēcīgi līdzīgas produkcijas ražotāji.
Ar lepnumu Pols izrāda ne tikai labi iekārtotās noliktavas un rosīgo iepakošanas zāli, bet arī siltumnīcas, kur jau pēc pāris mēnešiem sāks audzēt jaunās ražas stādus. «Ja kopjam stādus paši, varam paļauties uz to kvalitāti,» skaidro zemnieks. Saimniecībā intensīvi izmanto Eiropas fondu finansējumu, īpaši pēdējos gados – noliktavu siltināšanai, lai nodrošinātu pastāvīgu klimatu produkcijas glabāšanai. Brokoļus pie diviem konveijeriem tīra, šķiro un iepako divos veidos – ar standarta 350 un 500 gramu svaru.
Nebaidās mācīties
Polam ir vairāki darbinieki, kas nodarbojas tikai ar precīzās lauksaimniecības metodēm, proti, te izmanto gan datorizētas mēslošanas un laistīšanas iekārtas, gan GPS stādīšanas un lauku apstrādes procesā. Tas ļauj brokoļus audzēt ļoti precīzi, nepārmēslojot vietās, kur mikroelementu pietiek.
Iepakošanas cehā darbus vada Eva Zmuda – poliete, kura pirms 15 gadiem izmantojusi iespēju apgūt lauksaimniecības zinības Īrijas jauno zemnieku biedrības kursos. «Darba ritms atkarīgs no klientiem – kad ir pasūtinājums, strādājam visu dienu. Organizēju preču piegādi, vadu līdz 40 cilvēkiem vienlaikus – divus konveijerus, tīrīšanu un ievalcēšanu,» stāsta Eva. «Kad raža būs novākta, sāksim audzēt jaunos stādus siltumnīcās.» Uz dzimteni viņa aizbrauc pāris mēnešus gadā, taču Īrijā jūtas ļoti labi – te ir darbs, kas dod labus ienākumus un gandarījumu, ģimene.
Vienkāršākos darbus Īrijas fermās patlaban dara galvenokārt cilvēki no Rumānijas, ir pa kādam Polijas vai Lietuvas darbiniekam, bet latviešu vairākums ieņem kvalificētākus amatus vai izveidojuši savus mazos uzņēmumus, iepriekš nebaidoties paralēli darbam mācīties, stāsta saimnieki. Īri arī paši nebaidās aizgūt pieredzi no citiem – tomātu audzēšanas tehnoloģijas Flinni atveduši no Nīderlandes, savukārt brokoļu audzētāji labākos padomus guvuši Spānijā. ◆
