Sestdien Dobeli bija pārņēmušas dziedāšanas kaislības. Mūzikas skaņas varēja dzirdēt jau pusdienlaikā, bet kulmināciju tās sasniedza vakarpusē, kad sākās drosmīgo un talantīgo koncerts pašu ļaudīm – «Dziesma manai paaudzei».
Sestdien Dobeli bija pārņēmušas dziedāšanas kaislības. Mūzikas skaņas varēja dzirdēt jau pusdienlaikā, bet kulmināciju tās sasniedza vakarpusē, kad sākās drosmīgo un talantīgo koncerts pašu ļaudīm – «Dziesma manai paaudzei».
Dzirdot vārdu savienojumu «Dziesma manai paaudzei», cilvēkiem tas saistās ar Andri Freidenfeldu, tautā dēvētu par Fredi. Tomēr gribas teikt, ka lauri pienākas visiem dziedātgribošajiem, varošajiem un vienkārši drosmīgajiem, kas ir gatavi kāpt uz skatuves un ar savu dziedāšanu priecēt draugus, radus un pavisam svešus. Nekad nav iznācis būt dalībniekam šajā konkursā, taču domāju, ka uzstāšanās viņiem ir svētku mirklis.
Dobelē «Dziesma manai paaudzei» notiek tikai otro gadu, kaut gan šogad konkurss svin jau savu septīto gadskārtu.
Kā «Ziņām» pastāstīja pats Fredis: kaut arī Dobelē «Dziesma manai paaudzei» notiek tikai otro reizi, tas nenozīmē, ka dobelnieki neprastu dziedāt. Apkārtējo rajonu konkursos līdz šim notikusi dobelnieku invāzija. Bieži vien, ierodoties «viesizrādēs», viņi ir plūkuši laurus un vietējiem bijuši īsts klupšanas akmens. Pavisam svaigs piemērs tam ir Kuldīgā notikušais konkurss, kurā Grand Prix ieguva dobelnieki Ieva Šteinberga un Jānis Strapcāns. Jau sesto gadu ar Fredi un «Dziesmu manai paaudzei» kopā ir dziedošā Balanas ģimene, kas uzstājās koncerta noslēgumā.
Konkursā, dziedot labi zināmo «Santa Lučia», galveno balvu ieguva Armands Veltensons no Dobeles rajona Auru pagasta. Pirmā vieta tika piešķirta koknesietei Ievai Reinbergai, kas sev devusi skatuves vārdu Mazī. Klausītāju patriotiskās jūtas aizkustināja Aleksandrs no Apguldes, dziedot «Šeit ir Latvija», kļūstot par otrās godalgas īpašnieku. Trešā vieta – jaunajam dobelniekam Oskaram par dziesmu «Pieklauvē».
Tiesa, jāatzīst, ka nomināciju bija diezgan maz, jo skatītāju atzinību izpelnījās arī daudzi citi solisti, kuriem šoreiz bija jāpaliek bez lauriem.
Fredis, kā jau vienmēr, dziedātājiem bieži atzinās mīlestībā, tāpēc grūti pateikt, kurš no dalībniekiem viņam patika vislabāk. Lai arī cik subjektīvs vai objektīvs būtu žūrijas lēmums (žūrijas sastāvs tiek turēts noslēpumā), skaidrs ir viens – Dobelē dziedāšana ir lielā cieņā, jo uz skatuves kāpa gandrīz piecdesmit izpildītāju. Pašu ļaužu šovam skatītāju netrūka Ķestermeža estrāde šādu cilvēku pieplūdumu sen nebija pieredzējusi.
Fredis gan īsti nevarēja paskaidrot, kāpēc konkurss netiek rīkots arī Jelgavā. Ir tikai minējumi – varbūt nepietiek dziedātgribētāju, bet varbūt jelgavnieki vairāk apmeklē Rīgas pasākumus.
Koncerta laikā mazliet mulsināja «drošībnieki». Katrs nācējs tika pārbaudīts, vai nav līdzi paņēmis ieročus vai kādu alkohola lāsi. Laikam jau tirgotājiem ar pasākuma organizatoriem bija noslēgta kāda īpaša vienošanās – ja reiz koncerta laikā varēja bez konkurences parastu šņabi tirgot par laba brendija cenām.
