Savulaik ne bez skaudības lasījām par vāciešu turēšanos ne vien pie savas valsts, bet pat pie konkrētās pavalsts ražojumiem.
Savulaik ne bez skaudības lasījām par vāciešu turēšanos ne vien pie savas valsts, bet pat pie konkrētās pavalsts ražojumiem. Par to pārliecinājies arī katrs šīs zemes apceļotājs. Taču tolaik pie mums vēl valdīja deficīts un nevarēja būt pat runas par patriotismu pret savas zemes ražojumiem.
Nu mūsu veikalos vērojama pārpilnība. Un vismaz vienā jomā – pārtikas ražošanā – mūsu preces ir visai atzītas, turklāt pretstatā importētajiem labumiem arī dabīgas, no daudzām sintētiskām piedevām brīvas. Diemžēl dažkārt nākas secināt, ka tirgotāji laikam domā citādi. Zinot, ka līdz ar konkurences pieaugumu, tirgotāji ir kļuvuši visai jūtīgi, vārdā šoreiz nevienu nesaukšu.
Bet padomāt vajadzētu daudziem veikalniekiem dažādos pilsētas mikrorajonos.
Piemēram, visādu vīrusu saslimšanu un gripas laikā, kad mazinājusies ēstgriba, iecienīts ir tīkami skābenais jogurts. Taču ne jau katrā veikalā un pietiekamā izvēlē tas pieejams. Jā, puslitrīgais un litrīgais «Zilonītis» ir. Taču tetrapakas vai pūrepakas lietošanā nav visai parocīgas. Ģimenē vairāk iecienīts ir aizvākojamos plastmasas trauciņos nopērkamais «Jogijs» vai citi jogurti. Bet neba katru dienu tas veikalos atrodams. Ja nav vēlēšanās ķēpāties ar «Zilonīti» vai pirkt rietumvalstu produkciju ar garšas uzlabotājiem, jāpaliek vien gribot.
Dažu pilsētas centra mazo veikalu īpašnieki ir par slinku, lai piedāvātu Latvijā ražoto produktu. Ir tikai krāsainie rietumu trauciņi ar bezgalgaru realizācijas termiņu. Pēc mūsu ģimenes domām, tas nu nekur neder.
Dažviet var izvēlēties pūrepakās sapildīto un par pāris santīmiem lētāko lietuviešu jogurtu.
Taču tepat Latvijā ražotais ir un paliek garšīgākais. Un vai tirgotāji nebūtu tik laipni un nenodrošinātu patērētāju ar pašu valsts produkciju pietiekamā daudzumā? Lai pircējiem nav jāpaliek gariem deguniem vai jātērē laiks, meklējot veikalu, kur nopērkama Latvijā ražota produkcija.
Būsim taču paši savas valsts patrioti!