Vai pašvaldību vēlēšanās Jelgavā par apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» deputātiem balsoja tikai nelatvieši un tie, kas nesen kļuvuši par pilsoņiem? Līdzīgi varētu jautāt arī par 8. Saeimas vēlēšanām.
Vai pašvaldību vēlēšanās Jelgavā par apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātiem balsoja tikai nelatvieši un tie, kas nesen kļuvuši par pilsoņiem? Līdzīgi varētu jautāt arī par 8. Saeimas vēlēšanām. Vai starp simts gudrajām galvām tikušie “rubikieši” un “jurkānieši” savus mandātus ieguva tikai ar nelatviešu balsīm? No kā mēs vairāk nekā desmit gadu pēc neatkarības atjaunošanas baidāmies?
Ja runājam par politiskajiem lēmumiem, kurus pieņem parlaments, ir bažas par to, vai netiks grozīts valodas, izglītības, pilsonības un citi likumi un normas, kas, latviešuprāt, novestu pie valodas izmiršanas un vispār iznīcinātu mūs kā tautu. Patiesībā neesam spējuši atbrīvoties no mazvērtības kompleksa. Uzskatām, ka nelaimēs vainīgi visi, tikai mēs, gadsimtiem verdzinātie, desmitiem gadu okupētie, esam tie, kas jāpažēlo, kam jānoglāsta galviņas un kabatās jāieber saujiņa bonbongu.
Lai nu paliek lielā politika. Ar to aizņemtajiem joprojām šķiet, ka pilsonei Annastantei, saņemot vienādi mazu pensiju ar nepilsoni Ņinastanti, vajadzētu būt atšķirīgām iespējām uzlabot savu bēdīgo stāvokli. Varbūt viņi domā, ka pilsoņiem un nepilsoņiem, piemēram, par apkuri un ūdeni pienākas maksāt atšķirīgu summu. Nē, mīļie. Tepat “uz vietām” mūsu Annastantes un Ņinastantes problēmas ir vienas un tās pašas, un tās būtu jārisina pašvaldības, labāk gan pašu vēlētās vietējās valdības, pārstāvjiem.
“Pareizo” partiju Saeimas deputāti kārtējo reizi noraidījuši “nepareizo” partiju sagatavotos Satversmes un pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus, kas paredzētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības arī Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem nepilsoņiem. Šis ir uzskatāms piemērs tam, ka joprojām daudzi politiķi vairāk domā par savu tēlu, nevis par to, kas patiesībā notiek ārpus Jēkaba ielas nama sienām.
Protams, nav noliedzams, ka dot atļauju piedalīties vēlēšanās visiem pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem, nevēlas arī daudzi pašreizējie pašvaldību vadītāji un vietējie politiķi. Viņu argumenti balstīti uz bažām, ka deputātu mandātus tad varētu saņemt tie, kas vēlēšanās startētu ar populistiskiem, uz maz domājošu vēlētāju vērstiem solījumiem, ka pēc vēlēšanām pašvaldības domē sēdēs tikai neapmierināti pensionāri un saimnieciski domāt nespējīgi izlēcēji. Tādi, protams, atradīsies. Tādā gadījumā, lūdzu, izvirzot savus tik spējīgos deputātu kandidātus, lieciet pretim argumentētu konkurentu kritiku un izcilu pašvaldības nākotnes attīstības redzējumu. Var jau daudz apspriest jautājumu, vai, dodot iespēju balsot nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, tas viņos varētu mazināt vēlmi naturalizēties. Tostarp var atrast pretargumentu, ka nepilsoņu tiesības vēlēt vietējās pašvaldības rosinātu viņu interesi par piedalīšanos valsts pārvaldē un radītu jaunu motivāciju naturalizācijai. Neliela piebilde teiktajam. Mūsu pašvaldības pēc iestāšanās ES varēs vēlēt katrs tās pilsonis. To paredz Satversmes grozījumi, ka “..ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, bet nav Latvijas pilsonis, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā”. Vai šajā gadījumā neesam īsti divkoši?
Novadu veidošana rit pilnā sparā, un, domājams, neizveidotais Jelgavas novads savu turpinājumu radīs nākotnes sarunās. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kuras vēlēsim jau nākamgad, būs daudz lielākas par līdzšinējām, tāpat kā daudz lielāks būs to iedzīvotāju skaits. Līdz šim deputātus varēja izvirzīt gan politiskās partijas, gan vēlēšanu apvienības, bet jaunais likumprojekts paredz, ka pašvaldībās virs pieciem tūkstošiem iedzīvotāju kandidātus varēs izvirzīt tikai partijas. Šķiet, likumdevēji par visām varītēm vēlas pašvaldības no saimnieciska rakstura instrumenta padarīt par pilnībā politizētām institūcijām, kā tas noticis gadījumā ar nevēlēšanos atļaut piedalīties vēlēšanās nepilsoņiem.
