Uzņēmumi, kas maijā un jūnijā Jelgavas ielās aizdarīja bedrītes un klāja jaunu asfaltu, nu lāpa caurumus savos budžetos, jo pašvaldība par šiem darbiem aizvien parādā ievērojamas summas.
Pie jaunas un vismaz četru centimetru biezas asfalta segas šopavasar tika Sudrabu Edžus, Salnas, Ausekļa, Krišjāņa Barona, Svētes, Sakņudārza un Lapskalna ielu atsevišķi posmi. Pašvaldība rēķinājās, ka 22 tūkstošu kvadrātmetru asfalta nofrēzēšana un jaunas kārtas uzliešana izmaksās ap 100 tūkstošiem latu, un šos līdzekļus bija domāts dabūt no Autoceļu fonda, kas ielu ikdienas uzturēšanai mūsu pilsētai pēdējos gados bija piešķīris ap 1,8 miljoniem latu. Tā kā līgums par ielu uzturēšanu uz vairākiem gadiem noslēgts ar SIA «Kulk», pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» šim uzņēmumam arī uzdeva noasfaltēt minētās ielas. Tā savukārt gan šo, gan arī citu darbu veikšanai nolīga SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», jo, ņemot vērā apjomus, pati nevarēja nodrošināt izpildi noteiktos termiņos. «Pašvaldības maksājumi kavējas, neesam saņēmuši finansējumu pat par maijā veiktajiem darbiem,» «Ziņām» saka «Igates» līdzīpašnieks Māris Peilāns. To apliecina arī SIA «Kulk» finanšu direktore Eva Melbārde. Viņa atklāj, ka, piemēram, līdz 16. jūlijam «Pilsētsaimniecība» kā pasūtītāja firmai bija parādā 180 000 latu par jau izpildītiem darbiem vairākos projektos, ne vien minēto ielu posmu atjaunošanā. Līdz šīs nedēļas pirmajai pusei SIA «Kulk» ielu būvnieka uzņēmuma «Igate» kontā ieskaitījusi ap 140 tūkstošiem latu, bet patlaban aizvien nav samaksājusi 70 tūkstošus latu, kaut vienošanās paredzējusi, ka norēķināsies līdz jūnija beigām. «Ja iepriekš būtu zinājuši, ka tik lielā apjomā samazinās Autoceļu fonda līdzekļus, varbūt neplānotu tik vērienīgi atjaunot ielu virskārtu,» saka domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks.Pašvaldība jau pērn par iespējamo Autoceļu fonda finansējumu bijusi skeptiskās domās, tādēļ šā gada budžetā iekļāvusi tikai pusi pērn saņemtā finansējuma – 800 tūkstošus latu. Taču īsi pirms «Igate» bija beigusi atjaunot ielu virskārtas, pašvaldība esot saņēmusi ziņu, ka no Autoceļu fonda budžeta mūsu pilsētai atņemti vēl 190 tūkstoši. «Aģentūrai «Pilsētsaimniecība» uzdots sava iekšējā budžeta ietvaros citiem mērķiem paredzēto finansējumu pārstrukturēt, lai apmaksātu pavasarī paveiktos darbus,» apgalvo V.Ļevčenoks. «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns skaidro, ka pakāpeniski «Kulk» naudu saņem. «Šajā finanšu krīzē tāda kavēšanās ir normāla, turklāt valsts pēkšņi izmainīja savus iepriekšējos noteikumus. Sākot ar aprīli, no Autoceļu fonda mēnesī bija jāsaņem nepilni 79 tūkstoši latu, taču faktiski iegūstam nedaudz virs 50 tūkstošiem,» teic A.Baļčūns. Saprotošs šķiet arī «Kulk», jo E.Melbārde piebilst, ka pašvaldības ar samaksu par paveikto kavējas katru vasaru. Šajā gadā gan parādu summas ir lielākas, taču firmas finanšu direktore ir optimistiska: «Līdz vasaras beigām naudu parasti saņemam, jo zinām, ka tā pašvaldības budžetā ienāk pa daļām.» Uzņēmēji ciešas un pretenzijas neceļ, jo saprot – atšķirībā no privātā sektora pašvaldības un valsts iestādes tomēr garantē, ka par darbu samaksās.
