Jelgavas pašvaldība nepiekrīt tipveida lielveikala ēkas projekta realizācijai pie Lielupes promenādes, kur iecerēts atvērt veikalu «Depo», taču uzsver, ka pilsētai nav iebildumu pret šo veikalu tīklu, un rosina uzņēmējus meklēt citus variantus.
«Mēs nevaram atbalstīt tādas ēkas būvniecību šajā teritorijā. Protams, nevar teikt, ka tas būtu tieši pretī Jelgavas pilij, tomēr šīs teritorijas kopējais plānojums prasa nevis malkas šķūnīti, bet arhitektoniski interesantu būvi,» šādu Jelgavas pilsētas Domes viedokli sarunā ar žurnālistiem otrdien pauda pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš, skaidrojot situāciju ar Cukura ielas vairāk nekā 3,6 hektāru zemesgabala īpašnieku fonda «Eften Capital» vēlmi būvēt tipveida lielveikala ēku.
Viss izšķirsies oktobra vidū
Jelgavas mērs pauda, ka pašvaldības pārstāvjiem diskusijas par iecerēto būvniecību Cukura ielā notikušas gan tikai ar «Eften Capital» pārstājiem, kas ir zemes īpašnieki. Ar «Depo» pārstāvjiem pašvaldībai nekādas sarunas par projekta realizāciju nav bijušas, jo veikalu īpašnieks nav projekta realizētājs. Pēc A.Rāviņa stāstītā, situāciju problemātisku rada arī fakts, ka «Eften Capital» jau esot noslēgts priekšlīgums ar «Depo» īpašniekiem par ēkas nomāšanu, taču abu uzņēmumu savstarpējās sarunās «Depo» pārstāvji uzsvēruši, ka nav gatavi mainīt savu veikalu arhitektonisko koncepciju un pieskaņoties pašvaldības un iedzīvotāju vēlmei ēku veidot tādu, kas iekļautos pilsētas tēlā. A.Rāviņš pieļāva, ka zemes īpašnieki, iespējams, tomēr cerējuši, ka «Depo» pārstāvji piekritīs mainīt savu standarta koncepciju, lai atvērtu veikalu Jelgavā tieši Cukura ielā.
Kā atzina Jelgavas mērs, lielā mērā tālākais projekta attīstības scenārijs var izšķirties 15. oktobrī, kad plānota pašvaldības un «Eften Capital» pārstāvju tikšanās. «Mūsu speciālisti intensīvi strādā, lai līdz oktobra vidum – trīs nedēļu laikā – sagatavotu priekšlikumus uzņēmējiem, kā mēs redzam iespēju attīstīt šo zemesgabalu, kā arī priekšlikumus par ēkas izmantošanu no pašvaldības puses,» teica A.Rāviņš.
Arī pašvaldībai būtu interese
Pēc A.Rāviņa stāstītā, arī pieredzējuši pilsētplānotāji norādījuši, ka pilsētu centros lielveikali vairs nevar būt tikai klasiskie veikali, bet tiem ir jāpilda arī izklaides centru un brīvā laika pavadīšanas vietu funkcijas, tādēļ aicina pašvaldības nepaļauties tikai uzņēmēju interesēm un izvirzīt daudz augstākus arhitektoniskos un vizuālos standartus būvēm, kuras uzņēmēji grib celt pilsētās.
«Šī ir reize, kad faktiski šķūnis 20 tūkstošu kvadrātmetru platībā vēlas ienākt pilsētas centra daļā. Mums nav un nekad nav bijuši iebildumi pret veikaliem «Depo», mēs labprāt gaidām šādu lielu uzņēmēju savā pilsētā, taču pretenzijas ir pret iecerētās ēkas vizuālo izskatu tieši šajā vietā, krasi kontrastējot ar pilsētas arhitektonisko stilu, tādēļ mēs nevaram saskaņot šādu projektu. Turklāt arī plānotā ēkas platība – 20 tūkstoši kvadrātmetru – pārsniedz konkrētajai vietai pieņemamo,» uzsvēra pilsētas mērs.
Jelgavas pašvaldība jau līdzšinējās sarunās piedāvājusi «Eften Capital» realizēt cita veida ēkas projektu ar mazāku kopējo platību, lai būve gan vizuāli, gan arī praktiski apmierinātu visus un iekļautos apkārtējā pilsētvides ainavā. Pēc viņa teiktā, arī Jelgavas pašvaldība labprāt kā īrnieks izmantotu jaunas telpas, ja to būtu gatavs piedāvāt «Eften Capital». «Pašvaldība varētu atļauties nomāt ap 10 tūkstošu kvadrātmetru. Piemēram, mums jau sen nepieciešams izvietot pilsētas bibliotēku labākās telpās. Tāpat nepieciešamas jaunas un modernas telpas interešu izglītības centram, kā arī jaunrades nama izveidei. Tāpat apsverama doma būtu jauna peldbaseina celtniecība, jo esošajiem jau sen nepieciešams remonts,» stāstīja A.Rāviņš, gan piebilstot, ka jauna baseina būvniecība vairāk ir vēlējuma un vajadzības izteiksmē, jo patlaban grūti prognozēt, vai tam būtu pieejams nepieciešamais finansējums.
Neizslēdz strīdus
Atbildot uz «Ziņu» jautājumu, vai iespējams sagaidīt sliktāko scenāriju un pastāv tiesu darbu draudi ar uzņēmējiem, A.Rāviņš šādu iespēju neizslēdza. Viņš arī atzina, ja starp «Eften Capital» un pašvaldību neizdosies vienoties par projekta īstenošanas niansēm, uzņēmēji var vispār pārdomāt savus plānus un zemesgabals var tikt izlikts pārdošanai. Jelgavas mērs pauda, ka tad būtu grūti prognozēt zemesgabala attīstības tālāko nākotni, vēl jo vairāk tādēļ, ka gadījumā, ja īpašumu tā pašreizējie saimnieki tiešām nolems pārdot, pašvaldības rīcībā, visticamāk, nebūs tādu līdzekļu, lai zemesgabalu iegādātos pilsētas īpašumā.
Nepatīk tipveidība
«Ziņas» jau rakstīja par Domes Estētikas komitejas pārstāvja deputāta Mintauta Buškevica pausto, ka, konkrēti skatot «Eften Capital» piedāvājumu, atklājies, ka projekts nav būtiski individualizēts. «Jelgavniekiem nav pieņemams šis būvprojekts. Tā būtu liela tipveida būve, kas neiekļaujas pilsētas panorāmā un nomāc gan pili, gan pēdējā laikā skaisti izveidoto Pasta salu, Lielupes un Driksas krastus,» atzina M.Buškevics, kurš arī dzīvo Cukura ielā. «Ja uztur vēlēšanos tur celt lielveikalu, jābūt pavisam citiem risinājumiem. Ēka varētu būt stiklā, tajos atspoguļotos Lielupes ūdeņi,» spriež politiķis. Viņš piebilst, ka Estētikas komisijā, kas, skatot šo jautājumu septembra vidū, projektu noraidīja, bijusi pilnīga vienprātība. Līdzīgi domā arī arhitekte Aija Ziemeļniece, mākslas zinātnieks Māris Brancis, mākslinieks Ilmārs Drīliņš un Būvvaldes pārstāvji. M.Buškevics uzskata, ka ir nepieņemami, ja lielveikala siena atradīsies tikai 18–19 metru no Lielupes promenādes gājēju celiņa un ka zālienā netālu no Lielupes tilta varētu iestiepties autostāvvieta. Viņš šaubās, vai nelielā teritorija, kurā bija plānots būvēt lielveikalu, varētu būt piemērota stipri palielinātai transporta plūsmai, jo jau tagad Cukura ielā ir daudz automašīnu, kas no centra brauc uz pilsētas apvedceļu.
«Eften Capital» pārstāvis projekta vadītājs Uldis Sproga iepriekš «Ziņām» atzina, ka sarunās ar Domes Būvvaldi «nav tā, ka viegliem soļiem ejam uz priekšu». Projekta attīstītājs bija iecerējis īpaši projektēt vienu lielveikala sienu, tādējādi ēka labāk iekļautos ainavā ar pili. Viņaprāt, lielveikala būve šajā teritorijā pārveidos džungļus, kur viņš šovasar sastapis cilvēkus, no kuriem nācies steigšus attālināties. «Nevajag aizmirst arī to, ka «Depo» dotu pilsētai 150 darba vietu,» piebilda U.Sproga. Pēc agrākā «Eften Capital» plāna lielveikalam Lielupes krastā būtu jābūt gatavam 2016. gada vasarā. ◆
