Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pēc pašvaldību lūguma neizsludināja grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem un atdos tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pēc pašvaldību lūguma neizsludināja grozījumus likumā par pašvaldību budžetiem un atdos tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vēstules ar lūgumu neizsludināt grozījumus prezidentei nosūtījušas arī Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldības.
Grozījumi paredzēja, ka turpmāk Ministru kabinetam būs tiesības ne tikai regulēt pašvaldību īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, bet arī to, vai un kādā apjomā pašvaldības varēs slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības, par kurām līdz šim varēja norēķināties arī nākamajā budžeta gadā.
Pašvaldībās grozījumus vērtē negatīvi un ir gandarīti par Valsts prezidentes izpratni. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs rotācijas kārtībā un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš aģentūrai LETA atzinis, ka izmaiņas likumā negatīvi ietekmētu pašvaldību darbību dažādu iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā un pašvaldību iespējas veidot starptautisku sadarbību.
Jelgavas rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede «Ziņām» sacīja, ka Pašvaldību savienība, kurā viņa ir finansu padomniece, bija pirmā, kas vērsās ar lūgumu pie prezidentes neizsludināt grozījumus. «Likuma grozījumu izsludināšana nozīmētu klaju iejaukšanos pašvaldību iekšējās lietās, tas būtu likuma par pašvaldībām pārkāpums.
Savukārt situācija, kad par pašvaldību finansēm vienpersoniski lemtu finansu ministrs, jau būtu demokrātijas pārkāpums,» uzsver M.Priede. Viņa ir pārliecināta, ka turpināsies sarunas ar Saeimas deputātu Jāni Bunkšu. Viņš vēl pirms tam pieļāvis, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas precizēs likuma piemērošanu un nepieļaus nepareizu interpretāciju. Taču joprojām jūtama Finansu ministrijas vēlme regulēt pašvaldības.
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele ir pārliecināta, ka grozījumi ierobežotu pašvaldību pašnoteikšanās tiesības, mazinātu demokrātiju un būtu pretrunā ar pašvaldību likumu. Viņa ir neizpratnē par pēdējā laika valsts centralizācijas tendencēm, kas mazinātu pašvaldību un sabiedrības brīvas darbošanās iespējas. «Mēs organizējam darbus un, lai attīstītos, ņemam kredītus, bet atmaksas termiņu un kreditēšanas noteikumu ierobežošana radīs situāciju, kurā mēs nespēsim izpildīt vēlētājiem dotos solījumus,» uzskata priekšsēdētāja.
Glūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne ir satraukta par to, ka likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā pašvaldības vairs nebūtu noteicējas par savu budžetu, tām būtu liegtas tiesības to plānot un līdz ar to arī attīstīties – remontēt skolas un ieguldīt infrastruktūrā. «Vispirms ir jānosaka, cik vispār būs reģionu un pašvaldību. Cik ilgi pašvaldības var turēt neziņā?» viņa ir neapmierināta.
